Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Prognozes liecina, ka straujais cenu kāpums pasaulē un arī Latvijā tuvākajā laikā neapstāsies. Tāpēc skaidru paradumu un principu ieviešana mājsaimniecības budžeta plānošanā un pārskatīšanā var kalpot par spēcīgu atbalsta punktu tās saliedētībai šajā neprognozējamajā laikā, skaidro Luminor biznesa attīstības vadītāja Baltijā Jekaterina Ziniča.
“Diskusijas par mājsaimniecības budžetu var nebūt vieglas, it sevišķi esošajos augstas inflācijas apstākļos, tomēr kompromisa atrašana un noteiktu principu regulāra ievērošana noņem lielu daļu no ikdienas spriedzes. Plānojot kopīgu budžetu, svarīgi, lai tiek uzklausīti visi, un ir mērķis, kura vārdā visi ģimenes vai mājsaimniecības locekļi ir gatavi ietaupīt, lai vēlāk kopīgi baudītu sasniegtā rezultātus,” uzskata eksperte.
Budžeta audits
Mājsaimniecības budžeta plānošana jāsāk ar ienākumu un izdevumu auditu, lai noskaidrotu, kādā finanšu situācijā atrodaties. Eksperte iesaka izveidot sarakstu ar visiem regulārajiem mēneša izdevumiem – maksājumiem par dzīvesvietu, komunālo pakalpojumu izdevumiem, kredītmaksājumiem, dalības maksu par bērnu pulciņiem, transporta un pārtikas izdevumiem u.c. Ja ienākumi ir pastāvīgi un summa noteikta, tad šo sadaļu nav nepieciešams katru mēnesi pārskatīt, savukārt, ja strādājat sezonālu darbu, esat pašnodarbinātais vai strādājat projektos, ienākumu sadaļa katru mēnesi ir jāprecizē. Starpība starp ienākumiem un izdevumiem ir tā, par kuras izlietojumu varēsiet diskutēt.
Tērējam mazāk, nekā nopelnām
Zelta likums, kas jāievēro – “tērējam mazāk, nekā nopelnām”. Ļoti populāra metode budžeta plānošanā ir 50/30/20, kad ne vairāk kā 50% ienākumu novirza mājsaimniecības ikdienas neatliekamajām vajadzībām, 30% apģērbam, izklaidei, dāvanām, bērnu kabatas naudai utt., bet 20% uzkrājumu veidošanai, veidojot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa uzkrājumus ģimenes drošības spilvena izveidošanai. Ja neatliekamajām vajadzībām tērējat vairāk nekā pusi ienākumu, izvērtējiet, vai varat izdevumus samazināt, piemēram, pārdomāti izplānota nedēļas ēdienkarte var būtiski samazināt izmestās pārtika apjomu un līdz ar to arī izdevumus par to, elektrisko spuldzīšu nomainīšana uz ekonomiskākām samazinās elektrības rēķinus, savukārt pārvietošanās ar kājām vai velosipēdu – izdevumus par benzīnu.
Ja tērējat vairāk nekā 30% apģērbam un izlaidei, pārliecinieties, vai tiešām visas iegādātās preces tiek lietotas, vairāk iegādājieties praktiskas, kvalitatīvas un ilgtspējīgas lietas un, ja iespējams, iepērcieties izpārdošanās vai atlaižu laikā, lai nepārmaksātu. Tāpat mēģiniet apmeklēt bezmaksas pasākumus, dodieties pārgājienos, pārskatiet abonētās televīzijas pakas apjomu. Lai saglabātu motivāciju, katram ģimenes loceklim vajadzētu būt arī saviem brīvajiem līdzekļiem, kurus var iztērēt pēc vajadzības vai saviem ieskatiem.
Tomēr pastāvošās nenoteiktības apstākļos iesakām sagatavoties tam, ka izdevumu pozīcijas un to proporcijas var mainīties. Tāpēc budžeta audits ir jāveic regulāri, lai prioritizētu neatliekamās vajadzības un galvenos izdevumus attiecīgajā mēnesī. Tostarp ieteicams jau laicīgi “izspēlēt” vairākus scenārijus ar fokusu uz ikmēneša obligātajiem maksājumiem, kur varētu notikt rēķina sadārdzinājums.
Plānošana kā ģimenes saliedēšanas pasākums
Ģimenes budžets ir visu ģimenes locekļu ienākumu un izdevumu plāns noteiktam laika periodam. Tā plānošana palīdz naudu iztērēt mērķtiecīgāk, ietaupīt uz lietām, kas patīk, bet īsti tomēr nav nepieciešamas, atlikt līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, veidot uzkrājumus un izvairīties no pārtēriņa. Kopīgas ģimenes budžeta plānošanas sanāksmes var kļūt par spēcīgu ģimenes saliedēšanas pasākumu. Diskusijās par jautājumiem, kuru izlemšana ir atbilstoša bērnu vecumam, ieteicams iesaistīt arī viņus, jo tas sniegs izpratni par naudas vērtību, radīs līdzatbildības sajūtu un palīdzēs nākotnē atbildīgi izturēties pret saviem izdevumiem. Lai motivētu bērnus ietaupīt, var ieviest kādu spēles elementu, piemēram, sacensties noieto soļu daudzumā vai katram ģimenes loceklim atsakoties no viena paraduma, kam tiek tērēta nauda. Tāpat šādā veidā var iemācīt bērnus sakrāt lielākām lietām ilgtermiņā, piemēram, jaunam skrejritenim vai velosipēdam. Tas arī veicinās izpratni par naudas vērtību un radīs gandarījumu ilgākam laikam.
Kā komanda uz kopīgu mērķi
Nepieciešamos ietaupījumus neparedzētiem izdevumiem vai ilgtermiņa iekrājumus pensijai vai bērnu izglītībai būs vieglāk veikt, ja vienosieties arī par mērķi, kas sagādās gandarījumu visiem ģimenes locekļiem un motivēs iekrāt – kopīgs ceļojums, jauna dzīvesvieta, te svarīgi uzklausīt arī bērnu vēlmes un intereses. Pat ja viņu vēlmes nav piepildāmas, paskaidrojiet, kāpēc tas šobrīd nav iespējams, jo visus mērķus nav iespējams piepildīt uzreiz. Svarīgi radīt komandas sajūtu kopīga mērķa sasniegšanai.
Papildu informācija:
Zelma Strupka
Luminor sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
+371 299 50107
Zelma.Strupka@luminorgroup.com