Pandēmijas laikā teju trešdaļai Latvijas ģimeņu esošais mājoklis kļuvis par šauru

Nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, taču vien ceturtdaļai ir konkrēti plāni tā iegādei, secināts Luminor bankas aptaujā par ģimeņu ar bērniem vēlmēm un iespējām. Savukārt vēl teju trešdaļa norādījusi, ka pandēmijas ietekmē to esošais mājoklis kļuvis par šauru.

Jautātas par tuvāko piecu gadu plāniem saistībā ar jauna mājokļa iegādi, 26 % ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli tuvāko piecu gaidu laikā, no tiem 14 % divu gadu, bet 12 % – trīs līdz piecu gadu laikā. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektdaļa Lietuvā un ceturtdaļa Igaunijā norādījušas, ka būtu nepieciešamība pēc jauna mājokļa, taču dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties. 

Savukārt jautājumā par to, vai un kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, visbiežāk Baltijas ģimenes norādījušas, ka mājoklis ir kļuvis pārāk šaurs un ģimenei vairs nepietiek vietas, strādājot un mācoties attālināti. Latvijā plašāks mājoklis būtu nepieciešams 27 %, Lietuvā 23 %, bet Igaunijā – 19 % aptaujāto ģimeņu. Visās trīs valstīs kopumā vajadzība pēc lielākas dzīvesvietas pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu plašāku mājokli vēlētos vidēji 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %. 

“Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī,” stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas dati rāda, ka šobrīd ģimenes Latvijā visbiežāk jeb 40 % gadījumu dzīvo mājoklī, kas jau pilnībā pieder ģimenei un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko mājoklis, par kura iegādi ģimene turpina atmaksāt aizdevumu (31 %), īrēts mājoklis (16 %) un tāds, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10 %). Arī pārējās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan lietuviešu, gan igauņu ģimenes retāk nekā Latvijā dzīvo īrētos mājokļos. 

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiekami līdzekļi un neskaidrība par Covid-19

Jautātas par galvenajiem šķēršļiem, kas attur no jauna mājokļa iegādes, ģimenes Latvijā visbiežāk norādīja, ka tie ir zemi ienākumi (44 %), nepietiekams uzkrājums pirmajai iemaksai (35 %) un nevēlēšanās uzņemties saistības (20 %). Vēl aptuveni ceturtdaļu satrauc neskaidrība Covid-19 dēļ un iespējas saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Arī Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, taču interesanti, ka igauņu ģimenēm būtiskākais šķērslis mājokļa iegādē ir nevis zemi ienākumi, bet gan nepietiekami naudas līdzekļi pirmās iemaksas veikšanai. 

“Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi,” piebilst Kaspars Lukačovs.