2021. gads solās būt mierīgāks par 2020. gadu, bet noteikti – ne mazāk izaicinošs

• 2020. gads bija sarežģīts, jo tajā novērojām gan pozitīvas, gan negatīvas galējības; šāds risks saglabājas arī 2021. gadā;
• Vakcinācijas ietekme uz COVID-19 izplatības tendencēm, politiskie notikumi ASV un uzņēmumu jaunāko finanšu pārskatu publicēšana – tie ir faktori, kam jāpievērš uzmanība janvārī, jo tie var ļaut gūt ieskatu par tālāko notikumu gaitu 2021. gadā;
• Mēs joprojām nogaidām un pašlaik neveicam jaunus ieguldījumus, jo tirgū vēl aizvien valda optimisms un jaunākās pozitīvās ziņas, visticamāk, jau ir atspoguļotas cenās. 

Pirms gada, cenšoties prognozēt, kas varētu notikt 2020. gadā, mēs norādījām, ka „2020. gads solās būs sarežģīts aktīvu pārvaldniekiem, jo iespējama ļoti dažādu scenāriju piepildīšanās.” Mēs norādījām, ka, ja ekonomiskā situācija pasaulē nepasliktināsies un centrālās bankas turpinās nodrošināt stimulus, tad “investoru eiforija, kas sākās 2019. gadā, var turpināties un sasniegt ekstrēmus līmeņus, akciju tirgiem turpinot uzņemto tendenci, pat ja racionāli var būt grūti saskatīt pieauguma iemeslus”. Mēs arī minējām, ka “vairums riska faktoru, kas dominēja 2019. gadā, joprojām pastāv – tātad nevar izslēgt ekonomikas recesijas un finanšu tirgus krīzes scenāriju”.¹ 

Kā izrādījās, mēs pareizi prognozējām galējības², tomēr mēs nespējām iedomāties, ka viena gada laikā uzreiz novērosim tik  izteiktus gan pozitīvus, gan negatīvus scenārijus, kas padarīja investīciju procesu 2020. gadā unikālu un ļoti sarežģītu salīdzinājumā ar citiem gadiem. 

Kad martā finanšu tirgi sāka brukt un kļuva skaidrs, ka pasaule ieslīgst visdziļākajā recesijā, kāda novērota kopš 1929. gada Lielās depresijas, (proti, realizējās negatīvais scenārijs) - daži ekonomikas sektori (piemēram, viesnīcas, aviolīnijas u.c.) bija pilnībā paralizēti, notika masveida darbinieku samazināšana un daudzi uzņēmumi pieredzēja, labākajā gadījumā, strauju peļņas kritumu, bet sliktākajā – bankrota draudus. 

Mēs atzinām, ka fiskāli un monetāri stimuli var atbalstīt ekonomiku īstermiņā, taču, ņemot vērā 2020. gada krīzes smagumu un to, ka uzņēmējdarbības stabilai atjaunošanai pirmskrīzes līmenī vajadzīgs ilgāks laiks, pavasarī mēs neprognozējām, ka finanšu aktīvu vērtība atgūs iepriekšējo līmeni tik drīz pēc COVID-19 krīzes. Mēs atmetām arī pagājušā gada janvārī izteiktās prognozes par vispozitīvākā scenārija piepildīšanos, jo nekad iepriekš rekordaugsts investoru optimisms un spekulatīvas mānijas nebija novērotas laikā, kad tik ļoti daudziem cilvēkiem un ekonomikai kopumā klājas grūti. 

Tomēr 2020. gads pierādīja, ka mums nav taisnība, jo procesi, kuri iepriekš šķita neiespējami, kļuva par realitāti. Pēc viena no vēsturiski visstraujākajiem un vissmagākajiem kritumiem, riskanto aktīvu cenas kopš pagājušā gada marta beigām ir augušas tik straujā tempā, kāds iepriekš novērots ārkārtīgi reti, dažādiem indeksiem sasniedzot jaunus vēsturiskos rekordus vien nepilnus sešus mēnešus pēc kraha martā.

Akciju neto sniegums pa reģioniem 2020. gadā (EUR)

Avots Bloomberg

Akciju neto sniegums pa nozarēm (EUR)

Avots: Bloomberg

Tagad galvenais jautājums ir par to, ko mums nesīs 2021. gads. Lai gan ļoti gribētos teikt, ka, ņemot vērā pagājušā gada iespaidīgos notikumus, 2021. gads, visticamāk, būs mierīgāks un tik krasas svārstības izpaliks, tomēr realitātē šāda prognoze var izrādīties aplama. Tagad finanšu tirgi atrodas vēl sarežģītākā situācijā nekā pirms gada, un 2021. gadam visatbilstošākā prognoze droši vien būtu teikt, ka iespējams ir pilnīgi viss, un pārmaiņas tirgos var būt vēl nozīmīgākas un vērienīgākas nekā pagājušajā gadā. 

Pieņemsim, ka vakcīnas iedarbojas un COVID-19 tiek zināmā mērā uzveikts, bet valstu valdības un centrālās bankas joprojām turpina nodrošināt fiskālos un monetāros stimulus. Ekonomika atgriežas tajā līmenī, kāds bija sasniegts pirms COVID-19 krīzes, vai pat pārsniedz to, un uzņēmumu peļņas rādītāji kāpj. Vienlaikus paaugstinās arī inflācijas gaidas, bet, pateicoties monetārajai politikai, reālais ienesīgums no obligācijām³  vēl joprojām ir negatīvs. Tikmēr bezdarbnieki un mazo uzņēmumu īpašnieki turpina saņemt valsts atbalstu, un kopumā iedzīvotāju ienākumi palielinās. Aizvien vairāk cilvēku sāk ieguldīt akcijās, cerot uz tikpat lielu un ātru peļņu, kā tas notika ar „Teslas” akcijām un bitkoinu, kā arī baidoties no inflācijas pieauguma. Spēlētāju skaits akciju tirgū ievērojami palielinās, ļaujot spekulatīvajai mānijai vērsties plašumā un izveidojot milzīgu „burbuli”. Šāda notikumu attīstība 2021. gadā nemaz nav tik nereāla, turklāt tas nozīmē, ka šogad akciju cenas var pieaugt par vairāk nekā 50% (kas atbilst to kāpumam 2020. gadā no marta līdz gada beigām).

Taču iedomāsimies arī citu scenāriju, kurā COVID-19 visu gadu ir nopietna problēma un turpinās uzņēmumu slēgšana un bezdarba pieaugumus. Bankas joprojām nevēlas izsniegt jaunus aizdevumus, bet jaunu fiskālo stimulu pieņemšanu kavē politiskā spriedze un konservatīvi noskaņotās publikas daļas iebildumi. Iedzīvotāju ienākumi sarūk, un deflācija kļūst par nopietnu draudu. Uzņēmumi nespēj gūt peļņu tādā pašā apmērā kā pirms COVID-19 krīzes, un ekonomikas atveseļošanās ir lēna vai nenotiek vispār. Tai pat laikā akciju novērtējumi turpina sasniegt rekordaugstus līmeņus, taču, ņemot vērā ekonomikas kritumu, aizvien vairāk investoru atskārš, ka uzņēmumu patiesajai vērtībai būtu jābūt daudz zemākai. Seko vērienīga un vēl būtiskāka cenu korekcija nekā 2020. gada martā.  Šī scenārija variants, kas paredz strauju akciju cenu kritumu, arī ir diezgan reāls. Patiesībā bez valdību atbalsta, tiešo maksājumu un citu stimulu formā, visa 2020. gada garumā tas būtu jau īstenojies. 

Vadošo centrālo banku bilanču vērtība un pasaules akciju rezultāts

Avots: Bloomberg

Cerams, ka neviens no iepriekš minētajiem scenārijiem nepiepildīsies un mums šogad nebūs jāsaduras ar šādām galējībām. Tomēr, ņemot vērā notikumus 2020. gadā un pašreizējo tirgus situāciju, mums jābūt gataviem abiem galējiem scenārijiem. Bet ir arī labās ziņas – cerams, ka šogad jau janvārī būs daudz lielāka skaidrība par to, ko varam gaidīt nākotnē. 

Pirmkārt, vakcinācijas process jau ir sācies, un līdz mēneša beigām vakcīnas saņems vēl miljoniem cilvēku. Cerams, turpmākajās nedēļās redzēsim, vai slimības izplatība sāk mazināties, kas nozīmētu pārvietošanās ierobežojumu atcelšanu jau tuvākajā nākotnē. 

Otrkārt, 20. janvārī notiks jaunā ASV prezidenta demokrāta Džo Baidena inaugurācija un 5. janvārī demokrāti uzvarēja Senāta vēlēšanās Džordžijas štatā un ieguva vairākumu Senātā. Tādējādi demokrāti kontrolēs abas Kongresa palātas un arī Balto namu, kas atraisīs viņiem rokas un ļaus veiksmīgāk īstenot pārmaiņas, ko viņi uzskatīs par vajadzīgām. Līdz mēneša beigām mēs droši vien jau gūsim pirmo priekšstatu par Džo Baidena un demokrātu rīcības plānu un mērķiem, ko tie vēlas sasniegt šogad (piemēram, nodokļu palielināšana, fiskālie stimuli u.c.), kā arī par to iespējamo ietekmi uz finanšu tirgiem. 

Treškārt, janvāra vidū sāksies finanšu pārskatu publicēšana, un varēsim uzzināt, vai uzņēmumiem, neskatoties uz jauniem pārvietošanās ierobežojumiem un ekonomikas kritumu atsevišķos reģionos, pagājušā gada pēdējā ceturksnī tomēr izdevās uzlabot savus finanšu rezultātus. Visbeidzot, iespējams, saņemsim informāciju, kas ļaus izvērtēt, kā makroekonomiku ietekmējis 900 miljardus USD vērtais stimulu kopums un decembra beigās katram ASV iedzīvotājam izsniegtais čeks 600 USD vērtībā. Galvenais jautājums ir par to, vai šāds atbalsts grūtībās nonākušajiem iedzīvotājiem ir pietiekams, vai arī makroekonomiskie rādītāji atklās, ka palīdzības apjomam jābūt vēl lielākam, lai nepieļautu atkārtotu ekonomikas recesiju.

¹Skat. 2020. gada janvāra Ieguldījumu pārvaldes mēneša apskatu
²Tomēr faktori, kas tās izraisīja, atšķīrās, jo COVID-19 nebija mūsu redzes lokā
³Reālais ienesīgums = nominālais ienesīgums - inflācija