Krāpšanas novēršana un drošība

Krāpšanas novēršana un drošība

Krāpšanas novēršana un drošība

  • Mūsdienās krāpnieki ļoti aktīvi darbojas digitālajā vidē. Viņi apzināti izplata nepatiesu informāciju, lai panāktu, ka cilvēki rīkojas krāpniekiem vēlamā veidā – izpauž savus datus vai pārskaita naudu.
     
  • Ikviens var kļūt par krāpšanas upuri.
     
  • Tomēr krāpšanu ir iespējams novērst, iemācoties to atpazīt un rūpīgi sekojot līdzi savām darbībām.
     
  • Vienmēr pārbaudi saņemto informāciju un pievērs uzmanību tam, kādas darbības apstiprini ar PIN kodiem!

Ko darīt, ja tev ir aizdomas par krāpšanu vai esi tās upuris

1. Nekavējoties sazinies ar mums un seko tālākiem norādījumiem.

2. Pārtrauc saziņu ar krāpniekiem.

3. Paziņo policijai un atsūti iesnieguma kopiju (pēc pieprasījuma).

4. Sniedz mums visu nepieciešamo informāciju (saņemtās korespondences ekrānuzņēmumus, dokumentus, uz kuru pamata tika veikti maksājumi utt.) kopā ar visu krāpniecisko darījumu aprakstu.

5. Ar policijas atļauju, pirms  atsāc izmantot bankas pakalpojumus, noņem no savas ierīces lietotnes, kas tika izmantotas krāpšanā (piemēram, AnyDesk, TeamViewer utt.) vai atbrīvojies no citām ļaunatūrām / vīrusiem.

6. Ja esi saņēmis krāpniecisku saiti, ziņo par viltus vietni Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai, nosūtot e-pastu uz cert@cert.lv.

Kā pasargāt sevi no krāpšanas

Sargā savus datus

  • Esi piesardzīgs pret jebkuru saziņu, kurā tev lūdz atklāt internetbankas piekļuves datus, maksājumu kartes datus vai verifikācijas kodus, kas saņemti īsziņā. 
  • Novērtē, kādu informāciju par sevi izplati publiski.
  • Ievadi PIN kodus tikai tad, kad pats esi uzsācis darbību, un pārliecinies, ka autentifikācijas rīkā redzamā informācija atbilst šai darbībai.
  • Pievērs uzmanību tam, kādus kodus izmanto, lai apstiprinātu savu darbību.
PIN1 izmanto, lai autentificētu sevi, iegūstot piekļuvi:
- tiešsaistes pakalpojumiem;
- savai internetbankai vai mobilajai bankai;
- kā arī lai apstiprinātu pirkuma veikšanu internetā ar karti.
PIN2 izmanto darījumu apstiprināšanai (bankas pārskaitījumu autorizācijai, dokumentu parakstīšanai utt.).

Pārbaudi saņemto informāciju

  • Pārbaudi sūtītāja e-pasta adresi – tā bieži vien var izskatīties kā īsta uzņēmuma nosaukums ar tikai nelielām atšķirībām.
  • Esi piesardzīgs attiecībā uz pēkšņiem/negaidītiem ziņojumiem. Izvairies no nezināmu interneta vietņu atvēršanas un nezināmu e-pastu pielikumu lejupielādes un atvēršanas.
  • Esi piesardzīgs, ja tiec novirzīts uz lapu, kurā tev lūdz ievadīt savus bankas pieejas datus vai personas datus. 
  • Esi vērīgs – krāpnieciskos ziņojumos var būt gramatikas kļūdas.
  • Vienmēr lūdz papildu informāciju un veic izpēti, pirms sāc sadarbību vai veic maksājumu iepriekš nepārbaudītam tirgotājam, vai iepērcies pie tā.
  • Meklē atsauksmes par jaunu darījuma partneri/tirgotāju.
  • Esi modrs – iespējams, ka persona uzdodas par to, kas tā patiesībā nav. Vienmēr salīdzini saņemto informāciju ar iepriekš zināmiem vai oficiāliem / publiski pieejamiem avotiem.

Noderīgi zināt

  • Ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, tā parasti ir krāpšana.
  • Bankas darbinieki, policisti vai citi likumīgi uzņēmumi nelūgs tevi atklāt paroles vai PIN kodus.
  • Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija (CERT) ir izveidojusi ugunsmūra risinājumu, kuru vari bez maksas pievienot vietējam tīklam vai ierīcei. Tas ierobežo tavu piekļuvi potenciāli kaitīgām lapām. Vairāk informācijas atradīsi šeit.

Izplatītas krāpšanas shēmas

Pikšķerēšana

Ko tas nozīmē?

Pikšķerētāji, izliekoties par pakalpojumu sniedzējiem, izmanto e-pastu, SMS un ziņojumus sociālajos medijos, kā arī viltotas interneta vietnes, lai iegūtu tavus datus. Viņu mērķis ir panākt, lai atver saiti, kas tevi aizved uz krāpnieku izveidotu viltus vietni, kur pats ievadi savus personas vai bankas pieejas datus, tādā veidā sniedzot krāpniekiem pieeju saviem līdzekļiem.

Kam pievērst uzmanību?

  • Tu neizmanto attiecīgo pakalpojumu vai neatpazīsti sūtītāju.
  • Ziņa šķiet ļoti pēkšņa un negaidīta.
  • Ir kļūdas un neatbilstības zīmola nosaukumā un dizainā, ziņojuma tekstā, e-pasta adresēs, domēnu nosaukumos, saitēs. 
  • Nesen ticis izveidots sociālo mediju konts, un tajā nav daudz satura.
  • Ziņojums ir īss un pārlieku vienkāršs, un tā tonis ir agresīvs – uz tevi izdara spiedienu, pat draud rīkoties ātri un veikt kādu no šīm darbībām:
    - Pārbaudīt aizdomīgus ielogošanās gadījumus vai maksājumus savā kontā.
    - Atcelt nepareizu maksājumu vai apstiprināt personas datus.
    - Noklikšķināt uz saites vai pielikuma un veikt maksājumu.
    - Izmantot īpašu piedāvājumu, atlaidi vai atmaksu.
  • Saite, uz kuru tiec novirzīts, izskatās dīvaini, vai lapas adrese izskatās citādi nekā tā, uz kuras noklikšķināji.
  • Vietne tiek atvērta lēni.
  • Vietnē parādās neatbilstoši uznirstošie logi un reklāmkarogi, pogas, izvēlnes elementi utt.

Piemērs

Krāpnieki izveido vietni, kas izskatās, piemēram, kā internetbankas vai Valsts ieņēmumu dienesta lapa. Pēc tam tiek izsūtīti e-pasti it kā bankas vārdā, lūdzot saņēmēju doties uz vietni un ievadīt savu personīgo informāciju (internetbankas lietotājvārdu un PIN kodus), lai veiktu e-pastā norādīto darbību. Kad krāpnieki iegūst šo personisko informāciju, viņi mēģina piekļūt bankas kontam un nozagt naudu.

Višings (krāpnieciski telefona zvani)

Ko tas nozīmē?

Tev zvana krāpnieks, izliekoties par bankas darbinieku, policistu vai kāda cita pazīstama un uzticama uzņēmuma pārstāvi, un stāsta, ka ir konstatēts krāpšanas risks, kas steidzami jānovērš. Zvana laikā krāpnieks mēģinās iegūt internetbankas / kartes datus, lai nozagtu līdzekļus no tava konta.

Kam pievērst uzmanību?

  • Zvana no slēpta numura (piemēram, zvanītājs rādās kā Luminor), mobilās lietotnes (piemēram, WhatsApp) vai no ārzemēm.
  • Parasti zvanītājs runā krievu valodā un atsakās pāriet uz latviešu valodu. Tomēr var gadīties, ka zvanītājs brīvi runā arī latviski.
  • Zvanītājs koncentrējas uz aizdomīgiem darījumiem un lielām summām, bet neatbild uz jautājumiem par detaļām. Iespējams, ka tev nemaz nav konta minētajā bankā.
  • Zvans ir sasteigts, nepatīkams un rada stresu, zvanītājs ir uzstājīgs. “Darbinieks” liek atklāt personas datus, tajā pašā laikā apgalvojot, ka nelūgs izpaust sensitīvus datus.
  • Krāpnieks lūdz palīdzību atmaskot negodprātīgu darbinieku – pārbaudīt naudas plūsmu kontā, noformējot aizdevumus, vai lūdz līdzekļus izmaksāt skaidrā naudā un kādam tos nodot.

Piemērs

Ar Jāni sazinās kāds, kurš apgalvo, ka zvana no bankas drošības nodaļas, lai informētu par problēmu ar kontu. Pēc zvanītāja teiktā, visticamāk, ir noplūduši piekļuves dati Jāņa kontam, taču maksājumu var apturēt, ja klients sniegs savus datus, tostarp bankas kartes datus, un apstiprinās nepieciešamās darbības, izmantojot autentifikācijas rīkus. Ja Jānis nosauks savus datus un apstiprinās darbības, krāpnieki iegūs piekļuvi Jāņa līdzekļiem.

Investīciju krāpšana

Ko tas nozīmē?

Krāpnieks izliekas par ieguldījumu konsultantu/brokeri/analītiķi un izmanto cilvēka zināšanu trūkumu ieguldījumu veikšanā, lai iegūtu personas uzticību un pārliecinātu veikt ieguldījumus. Krāpnieks var sazināties ar tevi tieši, solot vieglu naudu, vai arī tu vari saskarties ar krāpnieku izvietotu reklāmu tiešsaistē.

Kam pievērst uzmanību?

  • “Konsultanta” uzņēmuma vietne nedarbojas pareizi. Par uzņēmumu vai tā komandu nav atsauksmju.
  • Konsultants runā krievu valodā un atsakās pāriet uz latviešu valodu. Tev lūdz pārslēgties uz citu saziņas platformu (Skype, Whatsapp u. c.).
  • Tevi mudina rīkoties tagad, lai gūtu maksimālu peļņu ar minimālu risku pat tad, ja investīcijām nepieciešams ņemt aizdevumu.
  • Pakalpojumi tiek piedāvāti bez līguma vai neizpildot citas juridiskās prasības ieguldījumu veikšanai.
  • Konsultants lūdz instalēt uz datora/viedtālruņa/planšetdatora programmatūru, kas ļauj krāpniekam koplietot un kontrolēt iekārtu (AnyDesk, TiemViewer u. c.).
  • Maksājumi ir jānosūta dažādiem saņēmējiem, nevis faktiskajai investīciju platformai. Saņēmēji bieži vien ir privātpersonas, nevis juridiskas personas. 
  • Krāpnieki lūdz atvērt kontus dažādās bankās vai pie dažādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
  • Krāpnieki var teikt, ka investīciju iespēja ir konfidenciāla, un, ja banka jautā par darījumiem, tad lūdz melot par pārskaitījumu mērķi.
  • Investīcijas notiek platformās, kas nav oficiāli reģistrētas ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai Latvijā. Likumīgos pakalpojumu sniedzējus vari atrast šeit

Piemērs

Ar Tomu negaidīti sazinās vīrietis, kurš piedāvā jaunas investīciju platformas pakalpojumus, kur var tirgoties ar jebko un tiek garantēta lieliska atdeve. Toms vienmēr ir vēlējies izmēģināt investēšanu, tāpēc, nedomājot un neizpētot platformu, nolemj tajā izveidot kontu un pārskaitīt līdzekļus. Sākumā viņš redz, ka ieguldījumi nes peļņu. Tad iegulda vēl, un peļņa turpina pieaugt. Kādā brīdī Toms mēģina izņemt daļu naudas, kas ir uzkrāta viņa kontā, bet konstatē, ka tas nav iespējams: izrādās, ka investīciju platforma ir krāpniecība un peļņa nav bijusi reāla, jo pārskaitītā nauda jau nonākusi pie krāpniekiem. Toms zaudēja visu savu sākotnējo ieguldījumu.

Romantiskā krāpšana

Ko tas nozīmē?

Lai nozagtu naudu, krāpnieki izveido viltus profilu iepazīšanās lietotnē vai sociālajos tīklos un sāk romantiskas sarakstes/attiecības ar savu upuri. Krāpnieki ātri vien paziņo par mīlestību, ierosina laulību un plāno tikšanos klātienē, taču nekas no tā nenotiek. Galu galā viņi lūdz naudu saistībā ar dažādām situācijām – jo jāpalīdz radiniekam, jāsamaksā par pakas nosūtīšanu vai nepieciešami līdzekļi, lai varētu ierasties uz tikšanos klātienē.

Kam pievērst uzmanību?

  • Publiskajos avotos nav pieejama informācija par ziņu sūtītāju. Profils ir nesen veidots, un tajā ir tikai dažas bildes.
  • Persona neilgi pēc sarakstes uzsākšanas atzīstas mīlestībā. Persona šķiet nevainojama, it īpaši fotogrāfijās.
  • Persona vienmēr ir ceļā vai atrodas tālā vietā.
  • Viņam vai viņai ir pastāvīgas personiskas vai ģimenes ārkārtas situācijas.
  • Krāpnieks mēģina emocionāli manipulēt, lai tu izjustu spiedienu nosūtīt pieprasītos līdzekļus.
  • Kad krāpnieks lūdz finansiālu palīdzību vai apspriež ieguldījumus, maksājumi vienmēr jāveic uz radinieka, drauga vai biznesa partnera kontu, jo krāpniekam ir problēmas ar pieeju savam kontam.
  • Tev pieprasa dalīties ar saviem personas datiem/fotoattēliem.

Piemērs

Marija piereģistrējās tiešsaistes iepazīšanās portālā, un ar viņu sazinājās Bobs, apgalvojot, ka ir amerikāņu virsnieks, kas izvietots Irākā. Šķita, ka viņi labi saprotas, jau kādu laiku sarakstījās un galu galā sāka plānot kopīgu ceļojumu Eiropā. Bobs pastāstīja Marijai, ka pārskaitīs viņai 5000 eiro, lai segtu ceļojuma izmaksas. Viņš e-pastā nosūtīja viņai darījuma pārskatu un teica, ka nauda viņu sasniegs ar nelielu kavēšanos, jo banka lēni apstrādā darījumus. Nākamajā dienā Bobs pēkšņi lūdza Mariju pārskaitīt viņam atpakaļ 4000 eiro, jo vajadzēja tos aizdot draugam, kam nauda bija ļoti nepieciešama. Marija pārskaitīja naudu, gaidot, kad saņems Boba sūtīto maksājumu, taču tas tā arī nenotika. Marija sazinājās ar savu banku, un izrādījās, ka Boba profils ir viltots. No vīrieša vairs nebija ne vēsts.

Krāpšana ar maksājumu novirzīšanu

Ko tas nozīmē?

Krāpnieki pārsūta viltotus rēķinus vai maksājumu pieprasījumus uzņēmumiem, lai tos apkrāptu.

Kam pievērst uzmanību?

  • Uzņēmums saņem rēķinu no cita e-pasta nekā parasti.
  • Tiek pieprasīts steidzams maksājums (nokavēts pirmais maksājuma termiņš, tiek piešķirta atlaide, veicot priekšapmaksu utt.).
  • Piegādātājs pieprasa mainīt savu bankas informāciju/kontu maksājuma veikšanai.
  • E-pasta adresē ir drukas kļūdas.
  • Darījumu apliecinošie dokumenti ir nederīgi, kopēti vai acīmredzami pārveidoti.
  • Rēķina summa ir apaļš skaitlis vai rēķinā ir citas neparastas detaļas.
  • Uzņēmums saņem vairākus rēķinus ar vienādu preču vai pakalpojumu aprakstu (vienāda summa, rēķina vai pirkuma pasūtījuma numurs, datums).
  • Rēķinā norādītā informācija neatbilst līguma noteikumiem, pirkšanas pasūtījumam, kvīšu ierakstiem vai citiem iepriekš norunātiem parametriem.

Piemērs

Uzņēmums no sava piegādātāja saņēma vēstuli ar rēķinu. Vēstulē bija teikts, ka rēķins ir jāapmaksā pēc iespējas ātrāk, citādi darījums tiks atcelts. Pēc maksājuma veikšanas uzņēmuma grāmatvede pamanīja, ka vēstule ir nosūtīta no tās pašas pasta nodaļas, no kuras viņa vēstuli bija saņēmusi. Turklāt viņa bija veikusi maksājumu uz kontu citā valstī, kas atšķiras no piegādātāja parastās valsts. Kad grāmatvede telefoniski sazinājās ar piegādātāju, izrādījās, ka piegādātāja e-pasts ir uzlauzts un rēķini ir viltoti.

Viltus izpilddirektora krāpšana

Ko tas nozīmē?

Tas ir mērķētas pikšķerēšanas e-pasta uzbrukuma veids, kurā uzbrucējs uzdodas par izpilddirektoru. Viltus direktors sazinās ar darbinieku, kuram ir piekļuve uzņēmuma kontiem, un lūdz steidzami pārskaitīt naudu uz konta numuru, kas parasti netiek izmantots. Krāpnieki zina, ar ko sazināties, pateicoties darbinieka aktivitātei digitālā vidē: viņi vai nu piezvana, vai nosūta e-pastu darbiniekam, kuram ir atļauja veikt darījumus vai piekļūt sensitīvai informācijai.

Kam pievērst uzmanību?

  • E-pasta adresē ir izmaiņas.
  • E-pasta tematā tiek pieprasīts tūlītējs līdzekļu pārskaitījums.
  • Naudas pārskaitījumu pieprasa uz kontu, kas atšķiras no parastā sadarbības partnera konta.

Piemērs

Par uzņēmuma maksājumiem atbildīgais darbinieks saņem e-pastu no krāpnieka, kurš uzdodas par izpilddirektoru. E-pastā ir norādīts, ka sadarbības partnera izrakstītais rēķins nav apmaksāts un ir nekavējoties jāapmaksā. E-pastā pat ir iekļauts izpilddirektora fotoattēls. Tā kā rēķina izsniedzējs ir uzņēmuma tuvākais partneris, darbinieks nedomājot apmaksā rēķinu. Vēlāk atklājas, ka tajā nedēļā izpilddirektors bijis atvaļinājumā un nauda nonākusi krāpnieku rokās bez iespējas to atgūt.

Trešo personu solījumi par atlīdzību / ziedojumiem

Ko tas nozīmē?

Šajā shēmā ar personu sazinās pēc nejaušības principa, parasti ar e-pasta starpniecību, un lūdz palīdzību naudas summas pārskaitīšanā. Savukārt sūtītājs kā atlīdzību piedāvā daļu no summas – parasti lielu summu, dažreiz pat vairākus miljonus eiro vai dolāru. Krāpnieki lūdz personu nosūtīt viņiem naudu, lai segtu kādas sākotnējās izmaksas saistībā ar pārskaitījumu. Tomēr, ja nauda tiek nosūtīta, krāpnieki vai nu pazūd, vai arī lūdz vairāk naudas, apgalvojot, ka ar pārskaitījumu ir radušās problēmas.

Kam pievērst uzmanību?

  • Tu saņem vēstuli no svešinieka, kurš parasti dzīvo citā valstī
  • E-pastā ir gramatikas kļūdas.
  • Tev lūdz nosūtīt naudu, par ko sola pievilcīgu atlīdzību.
  • Tiek minēti dažādi iemesli, kāpēc pārsūtīšana ir nepieciešama: piemēram, konti ir iesaldēti, un, lai piekļūtu naudai, ir nepieciešami sākotnējie līdzekļi, vai arī ir saņemts liels mantojums, bet, lai tam piekļūtu, ir nepieciešami līdzekļi mantojuma noformēšanai.
  • Ja piedāvājums izklausās pārāk labi, visticamāk, tā ir krāpniecība.

Piemērs

Tīna saņēma vēstuli no nezināmas personas, kura iepazīstināja ar sevi kā radinieku: “Sveiks, dārgais! Es esmu tavas vecmāmiņas māsas māsīcas sievas dēls. Lai gan mēs iepriekš nekomunicējām, es tagad sazinos ar jums, jo jūs esat pēdējais manas ģimenes loceklis. Man ir praktisks priekšlikums dalīties ar mani 10 miljonu dolāru mantojumā. Lai iegūtu 50% no tā, jums tikai jāapstiprina bankas izraksti, nosūtot man nelielu maksu par 100 dolāriem uz šādu kontu..." Pēc sākotnējā pārskaitījuma Tīnai lūdza samaksāt par apdrošināšanu, pārskaitījuma maksu utt., līdz viņai beidzās līdzekļi un krāpnieks pazuda.

Viltus veikals / pirkumu krāpšana

Ko tas nozīmē?

Krāpnieki izliekas par likumīgiem tiešsaistes pārdevējiem un izmanto vai nu viltotu vietni, vai safabricētus sludinājumus īsta mazumtirgotāja vietnē. Viņu mērķis ir panākt, lai tu kaut ko iegādātos, kaut arī viņi nemaz negrasās preci nosūtīt vai nosūta lētu preces kopiju/viltojumu. Šādi var rīkoties arī privātpersonas. Krāpnieki izvieto sludinājumus, pieņem samaksu par precēm un tad pazūd, nepiegādājuši solīto.

Kam pievērst uzmanību?

  • Produkts tiek reklamēts par ārkārtīgi zemu cenu – šķiet pārāk labi, lai būtu patiesība.
  • Interneta veikals ir pavisam jauns un pārdod preces par ļoti zemām cenām.
  • Vietnē nevar atrast informāciju par piegādes iespējām un kārtību vai arī informācijas ir ļoti maz.
  • Mazumtirgotājs nesniedz pietiekamu informāciju par privātumu, lietošanas noteikumiem, strīdu izšķiršanu vai kontaktinformāciju.
  • Pārdevējs pieņem tikai dažas un ne pārāk labi zināmas maksājumu metodes.
  • Tiešsaistes veikalam nav norādīta naudas atmaksas vai preču atgriešanas politika.

Piemērs

Pēteris atrada ļoti labu piedāvājumu jaunā interneta veikalā. Viņš samaksāja par preci, gaidīja, kad tā tiks nosūtīta un pārdevējs informēs par sūtījuma izsekošanas numuru. Kad pēc mēneša prece vēl nebija piegādāta, Pēteris sazinājās ar veikalu, bet neviens neatbildēja. Izpētot atsauksmes internetā, Pēteris saprata, ka neviens klients nekad nav saņēmis preces no šī tiešsaistes veikala.

Krāpšanās ar aizdevuma piedāvājumiem

Ko tas nozīmē?

Krāpnieku mērķis ir cilvēki, kuri meklē aizdevumu. Krāpnieki viņiem piedāvā aizdevumu ar labiem nosacījumiem. Tomēr, lai to saņemtu, patērētājam vispirms ir jāveic dažādi maksājumi. Kad maksājumi veikti, krāpnieks pazūd un aizdevums netiek izsniegts.

Kam pievērst uzmanību?

  • Tu saņem aizdevuma piedāvājumu pa tālruni, e-pastu vai sociālos medijos.
  • Aizdevējs garantē, ka aizdevums tiks apstiprināts.
  • Lai izmaksātu aizdevumu, tiek pieprasīta apdrošināšanas, pārskaitījuma vai cita maksa.
  • Par aizdevēju nav informācijas publiskos avotos (nav reģistrācijas numura, adreses utt.) vai arī aizdevumu piedāvā privātpersona.
  • Aizdevējs izdara spiedienu, lai tu rīkotos nekavējoties.
  • Aizdevuma piedāvājums izklausās pārāk labs, lai būtu patiesība.
  • Tev sola lielu aizdevuma summu, noteikumi ir elastīgi, procentu likme ir zema, un nav nepieciešams gandrīz nekāds ienākumu pierādījums.

Piemērs

Ilze saņēma ziņu ar aizdevuma piedāvājumu no jauna uzņēmuma. Viņai lūdza samaksāt nodevu, kas bija jāpārskaita uz trešās puses kontu. Tad viņai lūdza veikt apdrošināšanas maksājumu, vēlāk maksājumu par līgumu. Pēc vairākiem maksājumiem Ilzei radās aizdomas par uzņēmuma darbību un pieprasītajiem maksājumiem. Pārbaudot informāciju par uzņēmumu publiskā avotā, kļuva skaidrs, ka daudzi cilvēki bija veikuši maksājumus, taču nekad nebija saņēmuši aizdevumu. Ilze saprata, ka ir kļuvusi par krāpšanas upuri.