Produkta iepakojums ir galvenais patērētāju uzmanības piesaistīšanas instruments. Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja un Nordea biznesa skolas eksperte Iveta Krauja uzsver, ka šobrīd arvien pieprasītāks kļūst videi draudzīgs iepakojums, bet nākotnē iepakojums būs ar ideālu funkcionalitāti visos aspektos.
Starptautiskajā Iepakojuma ētikas hartā norādīts uz desmit principiem apzinīgam iepakojuma dizainam, ražošanai un lietošanai. Nozares speciālisti apņemas izstrādāt, ražot, pasūtīt un lietot iepakojumu, kas ir atbildīgs, sabalansēts, drošs, pieejams, saprotams, informatīvs, mūsdienīgs, tālredzīgs, izglītojošs un ilgtspējīgs.
Latvijas Iepakojuma likums definē, ka iepakojums ir precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu un realizētu gan izejvielas, gan gatavas preces un iepazīstinātu ar tām ražotāju un patērētāju visā iepakojuma aprites ciklā.
Ikvienam ražotājam jāņem vērā, ka iepakojums ir tā preces daļa, kuru var atdalīt no produkta pirmo, tāpēc svarīgi ir sabalansēt iepakojuma materiālu, konstrukciju, dizainu ar tā funkcionalitāti un praktisko pielietojumu.
Iveta Krauja norāda: “Iepakojuma likums paredz to, ka ražotājam ir jāsamazina savas produkta iepakojuma ietekme uz vidi, kā arī jāveicina tā atkārtota izmantojamība.” Tas, kā uzņēmējs to īsteno, ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, kas saistīti ar iepakojuma daudzveidību un mērķiem.
Iepakojumu klasifikācija
Iepakojumu klasificē pēc veida vai materiāla, kā arī pēc iepakojuma izstrādājuma. Trīs iepakojuma veidi, ar kuriem saskaras gandrīz ikviens preces iepakotājs – ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai pārdevējs, ir:
Iepakojuma marķējums
Iepakojumam jābūt piemērotam piedāvātās preces vai pakalpojuma prasībām, jo patērētājs tirdzniecības vietā tiek vizuāli un emocionāli uzrunāts. Iepakojuma un produkta marķējumam jābūt labi salasāmam un noturīgam – preces patērētājam jāspēj izlasīt marķējuma informācija arī pēc iepakojuma atvēršanas.
Iveta Krauja, komentējot iepakojuma aktuālās tendences, norāda: “Produktam ir jābūt tādam, kas piesaista uzmanību, tādēļ arvien pieaug dizaina nozīme – tas kļūst par instrumentu patērētāja piesaistīšanā. Mainās arī vērtību ķēde: pieaug konkurence, dominējošu nozīmi iegūst izmaksas – preces ražotājam vai pakalpojuma sniedzējam ir jāoptimizē savas darbības, jāsamazina izmaksas, vairāk jāstrādā pie produktu un iepakojuma ilgtspējas risinājumu īstenošanas, neaizmirstot par virsuzdevumu: videi draudzīga politika.”
Attīstības tendences atspoguļo arī e-tirdzniecības pieprasījuma pieaugumu, kas aktualizē inovatīvo iepakojumu risinājumu nepieciešamību.
“Moderns iepakojums nākotnē visticamāk būs ar ideālu funkcionalitāti, tāds, kas nodrošinās visas prasības, kādas visos ražošanas, iepakošanas un lietošanas aspektos izvirza produktu iepakotāji un preču patērētāji,” piebilst eksperte.
Iveta Krauja ir Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Zaļā punkta padomes locekle, Pasaules iepakojuma organizācijas valdes locekle un Nordea biznesa skolas “No idejas līdz investoram” lektore, kurai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze iepakojuma, dizaina un reklāmas projektu vadīšanā.