“Pensiju sistēmas Baltijas valstīs nereti tiek uzskatītas par ļoti līdzīgām, taču līdzīgas sistēmas ne vienmēr nozīmē arī līdzīgu rezultātu. Atšķirību ir samērā daudz un tās ir būtiskas – sākot ar veikto pensiju iemaksu apmēru un atšķirīgām nodokļu politikām, beidzot ar iedzīvotāju kopējo noskaņojumu un vēlmi plānot savus uzkrājumus vecumdienām,” komentē Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.
Ar 2% obligātajām valsts iemaksām pensiju 2.līmenī pārtikušām vecumdienām nesakrās
“Pirmā būtiskā atšķirība pensiju sistēmās ir tā, ka Igaunijā un Latvijā pensiju 1. un 2. līmenī kopā tiek novirzīti 20% no bruto darba samaksas, kamēr Lietuvā - 26,3%. Tomēr vidējā vecuma pensija ir visaugstākā Igaunijā, proti, aptuveni 390 eiro mēnesī, Latvijai – 295 eiro un Lietuvai - 265 eiro mēnesī.
Svarīgi atzīmēt, ka iemaksas pensiju 2.līmenī Igaunijā ir 6%, no kuriem 2% iemaksā pats klients no savas bruto algas. Latvijā kopējais pensijas iemaksas apmērs ir tāds pats - ir 6%, kas pilnībā ir finansēts no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Taču Lietuvā iemaksas ir noteiktas pēc tā dēvētās “2%+2%+2%” formulas. Proti, vismazākā iemaksa 2% apmērā tiek veikta, kad pats cilvēks neizvēlās piemaksāt papildus 2% no savas bruto algas. Taču gadījumā, ja klients izvēlas novirzīt 2% no savas bruto algas papildus valsts nodrošinātajiem 2%, valsts papildus piemaksā 2%, tādējādi kopējām iemaksām sasniedzot 6%.
Jāatzīst, ka Lietuvā liela daļa cilvēku izvēlas neko nepiemaksāt, tādējādi saņemot savā pensiju 2. līmenī tikai 2%. Par to esošās Lietuvas pensiju sistēmas pensiju 2. līmeņa komponente tiek bieži kritizēta, jo ar 2% iemaksām pensiju fondā pietiekamu kapitālu vecumdienām uzkrāt visdrīzāk nebūs iespējams.
Nodokļu politikas būtiski ietekmē nākotnes pensijas apmēru
Arī veiktās nodokļu politikas Baltijas valstīs ir atšķirīgas. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Igaunijā ir 20%, kamēr Latvijā tie ir 23%. Taču Lietuvā 1. un 2. līmeņa pensiju kapitāls nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Turklāt, ja neapliekamais ienākums no pensijas Latvijā ir 235 eiro mēnesī, tad Igaunijā tie ir 395 eiro, kas pat nedaudz pārsniedz vidējo vecuma pensiju.
No pensiju 3. līmeņa izmaksātais kapitāls arī tiek aplikts ar nodokļiem dažādi. Piemēram, Igaunijā, ja klients vēlas izņemt uzkrājumu sasniedzot 55 gadus (un līgums bijis spēkā vismaz 5 gadus), viss uzkrātais kapitāls tiks aplikts ar 10% likmi. Latvijā pie līdzīgiem nosacījumiem (5 gadu vietā – 2 taksācijas gadi) ar 10% likmi tiek aplikta peļņa, bet privātās pensiju iemaksas netiek apliktas. Darba devēja iemaksas, kas Latvijā nav ļoti populāras (ne vairāk kā 25% no visām iemaksām), tiek apliktas ar pilno iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi - 23%. Turpretim Lietuvā, izpildoties attiecīgiem nosacījumiem, no pensiju 3. līmeņa izmaksāts kapitāls netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Jāpiebilst, ka Lietuvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir tikai 15%.
Būtiski minēt arī nodokļu atvieglojumus par iemaksām pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā: Igaunijā ir iespējams atgūt no valsts iedzīvotāju ienākuma nodokli 20% apmērā līdz pat 15% no bruto darba samaksas, savukārt Latvijā tie ir 10% par iemaksām pensiju 3. līmenī un vēl 10% par iemaksām dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu, kas kopā veido 20% pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes 23%. Lietuvā iespējams gūt vislielākos nodokļa atvieglojumus, tos rēķinot pret darba samaksu - 25%. Taču iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir vismazākā starp Baltijas valstīm - tikai 15%, kas samazina šo ieguvumu naudas izteiksmē. Turklāt no 2017. gada nodokļu atvieglojumiem noteikti “griesti” jeb iemaksu slieksnis 2000 eiro apmērā.
Rezumējot - tas, ka vislielākās pensijas ir tieši Igaunijā nav gluži pensiju sistēmas nopelns, bet drīzāk valsts ekonomiskās attīstības un nodokļu politikas rezultāts. Proti, lielākas algas nodrošina lielākas iemaksas pensiju 1. līmenī. Savukārt krietni ievērojamāks neapliekamais ienākums (395 eiro mēnesī salīdzinājumā ar Latvijas 235 eiro) un mazāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis (20% salīdzinājumā ar Latvijas 23%) neizbēgami veicina, ka kopējā pensiju summa Igaunijā būs lielāka nekā Latvijā. Jāatzīmē, ka pensiju finansēšanas izdevumi Igaunijā un Latvijā ir vienādi - 20% no bruto darba samaksas. Tāpat arī svarīgi atzīmēt, ka Lietuvā pensijas ir mazākas nekā Latvijā, bet pensiju finansēšana ir visdārgākā (26,3% no bruto darba samaksas) un te ir acīmredzama vieta uzlabojumiem. Taisnības labad jāpiemin, ka Lietuvā pensiju 1. un 2. līmeņa kapitāls pie izmaksas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas savukārt nozīmē, ka pensiju apmērs nākotnē Lietuvā var augt straujāk nekā Latvijā.
Attiecībā uz privāto pensijas kapitālu jeb tā dēvēto pensiju 3. līmeni situācija visās Baltijas valstīs ir līdzīga. Iespējams, pat nedaudz labvēlīgāka Latvijā nodokļu atvieglojumu dāsnuma kontekstā. Pensiju 3. līmeņa kapitāla izmaksas tiek apliktas ar nodokļiem visintensīvāk Igaunijā, bet Lietuvā, izpildoties attiecīgiem nosacījumiem, iedzīvotāju ienākuma nodoklis netiek piemērots vispār. Tā noteikti nav atbalstāma lietu kārtība, jo tomēr izmaksas no pensiju 3. līmeņa ir privāts ienākums un pie noteiktām summām būtu nepieciešams to aplikt ar nodokli, lai novērstu negodīgu attieksmi pret citiem nodokļu maksātājiem, kuri gūst ienākumus no citiem savā būtībā salīdzināmiem avotiem, piemēram, ienākumi no citiem kapitāla viediem un iedzīvotāju ienākuma nodoklis,” tā I. Arefjevs.