Nordea veiktā aptauja* Latvijā par iedzīvotāju nostāju attiecībā uz pensiju uzkrājumu veidošanu un sociāli atbildīgu investīciju nozīmi, atklāj pieaugošu iedzīvotāju izpratni par nepieciešamību veidot uzkrājumus, vienlaicīgi domājot arī par sabiedrības labklājību kopumā. Šobrīd visvairāk ieguldījumu ir iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem, ar augstāko izglītību, kā arī ar ienākumiem sākot no 500 EUR mēnesī uz vienu ģimenes locekli.
Aptauja: iedzīvotāju izpratne par ieguldījumiem un pensiju kapitāls
91.6% respondentu, kuru mēneša vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir 500 EUR un vairāk, atzina, ka zina kur var uzzināt informāciju par sava pensiju 2. līmeņa kapitāla stāvokli. Turklāt, 36% respondentu ir ieguldījumi pensiju 3. līmenī.
Izvēloties investīciju instrumentu produktus, 64% respondentu sociālās atbildības faktors kopumā ir svarīgs. 35% labi zina, 49% ir tikai aptuvens priekšstats, savukārt 13% nezina, kas ir sociāli atbildīgs uzņēmums un sociāli atbildīgas investīcijas.
Tikai 26% aptaujāto būtu gatavi ieguldīt savu naudu uzņēmumā, kura darbība ir saistīta ar ieroču ražošanu vai tirdzniecību, lai potenciāli gūtu lielu peļņu, turpretim, kopumā 67% nebūtu gatavi ieguldīt naudu šādā uzņēmumā, 7% nav viedokļa šajā jautājumā.
30% aptaujāto patīk pašiem izvēlēties un mainīt ieguldījumu produktus, savukārt, kopumā 27% patīk pašiem, patstāvīgi sekot līdzi notikumiem finanšu tirgos.
Izvēloties investīcijas, par vissvarīgāko tika atzīta finanšu iestādes vai pakalpojumu sniedzēja drošība un reputācija, kā otrs svarīgākais faktors bija sagaidāmais tīrais ienesīgums. Citi faktori tika novērtēti par mazāk svarīgiem.
Nordea pētījums: pensiju uzkrājumu zemais ienesīgums ir mīts
“Ļoti priecē iedzīvotāju informētība par iespējām noskaidrot sava pensiju 2. līmeņa konta stāvokli. Svarīgi ne tikai regulāri sekot līdz kapitāla pieaugumam, bet arī pievērst pietiekami daudz uzmanības izvēlēta plāna ienesīgumam. Diemžēl, nereti publiskajā telpā tiek izdarīti secinājumi, ka vidējā inflācija pārsniedz ienesīgumu, sistemātiski apēdot pensiju uzkrājumus. Nedaudz iedziļinoties aprēķinos, iezīmējas cita aina un prātā nāk vecā labā anekdote – ja neesat ēdis vakariņas vispār, bet kaimiņš apēdis veselu vistu, “vidēji” jūs abi divi esat labi paēduši. Kopējā pensiju 2. līmeņa peļņa ir 492 miljoni eiro, no tiem vairāk nekā 212 miljoni eiro ir peļņa, atskaitot inflācijas negatīvo ietekmi,” saka Iļja Arefjevs, Nordea Pensions Latvia valdes loceklis.
“Turklāt, salīdzinot līdzšinējo pensiju 2. līmeņa plānu sniegumu ar pasaules populārākajiem akciju un obligāciju indeksiem, jāsecina, ka indeksu stratēģija uzrāda teicamus rezultātus pie komisijas maksām, kas nepārsniedz 0.3% gadā. Šobrīd Latvijā neviena ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vēl nav gatava piedāvāt indeksu pensiju plānus ar tik zemām komisijas maksām. Sagaidāms, ka jau tuvākajos gados tradicionāli pārvaldīto plānu atskaitījumi veidos 0.4–0.6% gadā ar vai bez iespējas piemērot rezultativitātes komisiju. Šajā situācija klienti būs viennozīmīgie ieguvēji jo ilgtermiņā tas uzlabos pensiju 2. līmeņa ienesīgumu. Visbeidzot, pensiju 2. līmeņa ienesīguma rādītāji Baltijā ir ļoti līdzīgi salīdzināmo ieguldījumu stratēģiju ietvaros – Latvijā ir bijuši nedaudz ienesīgāki konservatīvie plāni, Lietuvā – sabalansētie. Taču kliedzošu atšķirību starp tiem nav,” uzsver Iļja Arefjevs.
* Tiešsaistes aptauju organizēja Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, izmantojot WEB AdHoch metodi. Aptauja tika veikta 2017. gada augustā un tajā piedalījās 700 respondentu visā Latvijā ar 500 eiro lieliem vidējiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli.
Papildu informācijai:
Edgars Žilde, Nordea bankas Komunikācijas projektu vadītājs, tālr.: 6 700 5434, mob.: 28 452 975, edgars.zilde@nordea.com