“Šķēršļi, kas šobrīd sastopami globālās izaugsmes un ražošanas jomā, un vājās eirozonas izaugsmes prognozes savienojumā ar neskaidrībām saistībā ar Brexit referendumu un ģeopolitisko situāciju, ierobežo uz eksportu un ieguldījumiem orientētas izaugsmes iespējas Baltijas valstīs. Lai gan patērētāji ir saglabājuši imunitāti pret nelabvēlīgo ārējo vidi, bez straujākas ieguldījumu veikšanas eksporta potenciāla uzlabošanai vidējā termiņā varam sagaidīt izaugsmes potenciāla samazināšanos. Vājie izaugsmes rādītāji Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 2017. gadā sasniegs attiecīgi 2,6%, 2,8% un 3% līmeni. Šādos paaugstinātas neskaidrības apstākļos varam sagaidīt nelielu inflācijas palielināšanos, ko papildinās būtiski riski kopējā izaugsmē,” skaidro Nordea bankas ekonomikas eksperts Latvijā Gints Belēvičs.
Iekšzemes pieprasījums joprojām ir galvenais izaugsmes dzinējspēks Baltijas valstīs
“Baltijas valstu atvērtā ekonomika saskarsies ar ievērojamiem šķēršļiem saistībā ar vājiem globālās tirdzniecības rādītājiem un jo īpaši gausas izaugsmes prognozēm attīstītajās valstīs. Apvienojumā ar aizvien lielāku ģeopolitisko neskaidrību Eiropā, eksporta ieņēmumiem un ar tiem saistīto ieguldījumu rādītājiem nevar prognozēt augšupeju. Iekšzemes pieprasījums joprojām ir galvenais izaugsmes dzinējspēks Baltijas valstīs.
Cikliskā ekonomikas atveseļošanās Baltijas valstīs turpināsies
Ikgadējā izaugsme attīstītajās valstīs ir palēninājusies, sasniedzot vien 1.5% līmeni, un arī prognozes nākamajam gadam diemžēl liecina par nenozīmīgu ciklisko atveseļošanos. Lēnais produktivitātes un atalgojuma pieaugums ilgstoša zemu likmju perioda kontekstā norāda, ka izaugsmes rādītājus turpina samazināt vesela virkne strukturālu faktoru (kas ir raksturīgi sekulārajai stagnācijai). Turklāt Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un pāreja no ražošanas lielvalsts uz aizvien vairāk uz pakalpojumiem orientētu ekonomiku būs uzskatāma par ievērojamu tendenci, kas ietekmēs eksportētāju ieņēmumus pat tik tālās zemēs kā Baltijas valstis. Šajā kontekstā jāmin arī, ka globālās izaugsmes un tirdzniecības rādītāju palielināšanos gandrīz 3% apmērā apvienojumā ar mērenu preču cenu kāpumu varētu uzskatīt par jauno normu, pie kuras mums visiem jāpierod. Prognozējam, ka, līdzīgi kā eiro zonā, arī Baltijas valstīs turpināsies cikliskā ekonomikas atveseļošanās, kuru galvenokārt virzīs privātais patēriņš un spēcīgs mājokļu tirgus atbalsts,” tā G.Belēvičs.
“Iekšzemes faktoru virzīta izaugsme Baltijas valstīs turpmāk būs saistīta ar spēcīgu darba tirgu. Ir sagaidāms, ka bezdarba līmenis Latvijā un Lietuvā laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam samazināsies par vismaz 2,6% un 1,1%. Turpretī Igaunijā bezdarbs varētu palielināties pat par 3%, neskatoties uz stabilo darbaspēka pieprasījumu, jo darba tirgus reforma, kuras mērķis ir palielināt personu ar invaliditāti nodarbinātību, ieies jaunā fāzē.
Baltijas valstis saglabās savu vietu starp vadošajām ES valstīm atalgojuma pieauguma jomā
Bruto algas 2016. gadā palielināsies par vismaz 8% gadā Lietuvā, kam seko Igaunija ar aptuveni 6% un Latvija -aptuveni 4,5%. Ņemot vērā vājās eksporta rādītāju prognozes, ir sagaidāms, ka atalgojuma pieaugums būs visai mērens — līdz prognožu perioda beigām tas pietuvosies 4%. Atalgojuma līmeņa atšķirības salīdzinājumā ar Eiropas un Ziemeļvalstu algu līmeni saglabāsies visai ievērojamas, tādējādi radot iedzīvotāju skaita samazināšanās risku emigrācijas dēļ, lai arī tā palēnināsies. Dzīves līmeņa vispārēja uzlabošana tādēļ ir ļoti būtiska, lai spētu cīnīties ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas pēc globālās krīzes ir bijusi visai ievērojama: 2006.–2015. gadā iedzīvotāju skaits Igaunijā ir samazinājies par 2,5% un attiecīgi par 12,6% un 15,5% Lietuvā un Latvijā. Latvijas ekonomika ir pozitīvs piemērs tam, ka ir sagatavots labs pamats stabilai izaugsmei, nodrošinot iekšējās un ārējās bilances un publiskā sektora finanšu stabilitāti un ieguldījumu atgūšanu. Ilgtspējīga ilgtermiņa izaugsme galvenokārt ir atkarīga no produktivitātes pieauguma.
Norimstot pašreizējam patēriņa bumam, kā arī palēninoties nodarbinātības izaugsmei un inflācijas pieaugumam, Baltijas valstis būs spiestas noskriet īstu barjerskrējienu, lai palielinātu eksporta ieņēmumus iepriekš aprakstīto makroekonomisko šķēršļu apstākļos. Galvenais uzdevums, kas jāveic, lai produktivitāti pielīdzinātu eirozonas vidējiem rādītājiem, ir ieguldījumu veikšana uz zināšanām balstītā dinamiskā ekonomikā un darba tirgus strukturālās reformās. Ņemot vērā zemās eiro likmes saistībā ar stabilām ilgtermiņa bilancēm un pastāvīgu kapitāla uzkrāšanu, mājokļu tirgus prognozes Baltijas valstīs joprojām ir daudzsološas. Ir gaidāms arī pavērsiens Latvijas nekustamā īpašuma ieguldījumu jomā, kurā, starp citu, ir vērojami otrie zemākie rādītāji ES teritorijā. Visbeidzot, ņemot vērā saspringto vēlēšanu grafiku 2016./2017. gadā, būtu īsti vietā novēlēt veiksmi un izdošanos!” saka Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.
Ar pilnu Nordea bankas Ekonomikas apskata materiālu aicinām var iepazīties saitē šeit:
docs.nordeamarkets.com/EconomicOutlook/NordeaEconomicOutlookEnglish32016/