Pirmais pusgads Latvijas tautsaimniecībā uzrāda mērenu izaugsmi
„Pēc samērā vāja 2014. gada izskaņas un gada sākuma, Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī uzrādījusi jau labākus izaugsmes rādītājus, proti, 2.7% iekšzemes kopprodukta pieaugums pret attiecīgo periodu pērn. Šie rādītāji gan ir būtiski labāki nekā situācija Igaunijā un Lietuvā, kur šie rādītāji ir attiecīgi 1.9% un 1.4%”, skaidro Gints Belēvičs, Nordea bankas Latvijā ekonomikas eksperts.
Samērā augsto bezdarba līmeni nosaka investīciju trūkums rūpniecībā un būvniecībā
„Investīciju trūkums, it sevišķi ražošanas un būvniecības sektoros liek strukturālajam bezdarbam saglabāties augstā līmenī. Arvien vairāk palielinās gan cīņa par kvalificētiem darbiniekiem, gan arī strauji turpina pieaugt ienākumu līmenis valstī, tādējādi arī vajadzība pēc nekvalificēta darbaspēka kļūst arvien mazāka, kā rezultātā veidojas noteikts bezdarbnieku slānis, kam ir praktiski neiespējami atgriezties darba tirgū, jo pietrūkst mūsdienu tautsaimniecībai nepieciešamo prasmju,” norāda Gints Belēvičs. „Parādība, ka augot ekonomikai un darba samaksai, bezdarbs samazinās gausi un nodarbinātība nepalielinās, ir skaidrojama ar augstu strukturālā bezdarba līmeni. Iemesls tam ir zemais investīciju apjoms.”
Recesija Krievijā un pārtikas produktu embargo joprojām atspoguļojas Latvijas eksporta rādītājos
„Preču eksports uz Krieviju šī gada pirmajā pusē sarucis par vairāk nekā 20% un visvairāk cieš tās nozares, kuras skar embargo nosacījumi. Tomēr arī citiem ražotājiem nav viegli – Krievija ieslīgusi recesijā, bet rubļa vērtība, sekojot naftas cenām, augustā sasniedza šī gada zemāko punktu.
Budžeta „lāpīšanai” valdība izvēlējusies vieglāko ceļu – paņemt no tiem, kas godīgi maksā nodokļus un saņem Latvijas mērogiem lielas algas
„2016. gada budžeta veidošanas procesā valdība ne tikai nav turējusi solījumus par nodokļu pārskatāmību tuvākajā nākotnē un ne tikai gatavojas pārkāpt likumu par iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas paredz IIN likmes samazināšanu līdz 22% no 2016. gada 1. janvāra, bet arī ir nodarbojusies ar apšaubāmas kvalitātes jaunradi, piedāvājot ieviest „solidaritātes nodokli”, kas tieši un sāpīgi skar nepilnus 5000 Latvijas iedzīvotāju. Uz šiem iedzīvotājiem un viņu darba devējiem tiek uzlikts nesamērīgi liels nodokļu slogs. Varētu secināt, ka Finanšu ministrija izvēlējusies vieglāko ceļu – nevis karot ar ēnu ekonomiku, bet „pagrābt” no to iedzīvotāju kabatas, ko Latvijā varētu dēvēt par vidusšķiru,” skaidro Nordea bankas ekonomikas eksperts Latvijā Gints Belēvičs.
Prognozes Baltijas valstu ekonomikas rādītājiem atšķirīgas
„Baltijas valstu ekonomikas rādītāji turpina uzrādīt samērā lielu pretestību Krievijā pastāvošajai ekonomiskajai krīzei. Iekšzemes patēriņš, ko veicinājis strauji pieaugošais atalgojuma līmenis, vispārēja bezdarba līmeņa samazināšanās un zema inflācija, joprojām ir galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājspēks visās trīs Baltijas valstīs. Neraugoties uz to, ekonomikas izaugsmes prognozes Lietuvai un Latvijai ir samazinātas, ko Lietuvas gadījumā skaidro ar eksporta rādītāju lejupslīdi attiecībā uz Krievijas tirgu, taču Latvijas gadījumā - lēnā investīciju pieauguma dēļ,” skaidro Nordea bankas ekonomists Lietuvā Žīgimants Maurics (Zygimantas Mauricas).
Izmaiņas darba tirgū – no bezdarba līdz darbinieku trūkumam
„Pirmsākumi mūsdienu darba tirgus situācijai aizsākušies jau 2008.- 2010. gadu krīzes laikā: trīs gadu laikā nodarbināto personu skaits Igaunijā samazinājās par 15%, Lietuvā par 14% un Latvijā – 21%, tā arī neatgriežoties pirmskrīzes līmenī. Kā rezultātā ievērojama daļa potenciālo darbinieku emigrēja vai kļuva par ilgstošajiem bezdarbniekiem ar nelielu varbūtību kādreiz atgriezties darba tirgū. Turklāt krīze radīja strukturālo bezdarbu, jo nodarbinātība galvenokārt samazinājās sektoros, kuros strādā vīrieši - būvniecība (-48%), ražošana (-21%) un lauksaimniecība (-24%) -, kamēr privātajos un valsts sektoros, kuros lielākoties nodarbinātas sievietes, bija vērojams mērens nodarbinātības kritums - par 9% privātajā un par 7% valsts sektorā. Rezultātā Lietuva un Latvija joprojām ir divas vienīgās Eiropas Savienības valstis, kurās sieviešu nodarbinātība ir lielāka par vīriešu.
Investīciju trūkums ražošanā un būvniecībā kopā ar strauji augošo nodarbinātības līmeni pakalpojumu sektorā, jo īpaši specifiskās nozarēs, radījis situāciju, kad trūkst gan mazkvalificētu darbinieku būvniecībā, ražošanā un lauksaimniecībā, gan augsti kvalificētu un ar specifiskām kompetencēm un zināšanām apveltītu darbinieku pakalpojumu sektorā. Tas izskaidro Baltijas valstu fenomenu, kad vienlaicīgi vērojams gan straujš algu pieaugums, gan paaugstināts bezdarba līmenis. Latvijā pēdējo divu gadu laikā algas augušas visstraujāk, savukārt nodarbinātības līmenis vislēnāk Baltijā. Ja šāds fenomens saglabāsies ilgstoši, tas var palielināt inflācijas spiedienu, graut starptautisko konkurētspēju, paaugstināt ienākumu nevienlīdzību.
Kā „salabot” situāciju darba tirgū?
Pirmkārt, lai veicinātu, ka mazkvalificēti ilgstošie bezdarbnieki atgriežas darba tirgū, uzsākot pagaidu darbus, un vēlāk pārkvalificējas nepieciešams veicināt investīcijas infrastruktūras un būvniecības projektos. Otrkārt, jāveicina investīcijas ražošanas industrijā, jo īpaši reģionos, lai sekmētu nodarbinātību ražošanas nozarē. Treškārt, jāveicina investīcijas zināšanu ietilpīgās pakalpojumu nozarēs, lai noturētu un piesaistītu augsti kvalificētus un izteikti mobilus talantus. Ja netiks veikti uzlabojumi, Baltijas darba tirgu veidos daudz relatīvi „dārgi” un ar vidēja līmeņa prasmēm apveltīti pakalpojumu sektora darbinieki, kā rezultātā būs sarežģīti piesaistīt darbiniekus, kā arī būs ievērojams skaits mazkvalificētu speciālistu, kas ilgstoši ir bezdarbnieka statusā un iepriekš strādājuši būvniecības vai ražošanas sektorā, tādējādi radot ļoti lielu spiedienu sociālās drošības sistēmai.
Eksporta tirgus virzīšana uz rietumiem
Baltijas eksportētāji uz Krieviju šobrīd saskaras ar trīskāršām problēmām: rubļa vērtības kritums, ekonomiskās sankcijas un Krievijas patērētāju pirktspējas kritums. Maz ticams, ka ekonomiskā situācija Krievijā tuvākajā laikā atgūsies, līdz ar to Baltijas eksportētājiem nebūs citas izvēles kā turpināt pārstrukturēt eksportu no Krievijas. Raugoties no ilgtermiņa perspektīvas, pašreizējie notikumi vairāk atgādina Krievijas ekonomikas krīzi, kas bija 1998.-1999.gados, nevis situāciju 2008.-2009, kad eksporta īpatsvars uz Krieviju samazinājās no 20-25% līdz 5-10% un tā arī neatgriezās pirmskrīzes līmenī. Līdz ar to Baltijas ekonomikas lielākais izaicinājums būs „sevis pārveidošana”, ņemot vērā, ka esot par „tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, tā drīz vien var kļūt par „Eiropas Savienības perifēriju”, kas stāv līdzās jaunuzceltajai ekonomisko sankciju sienai.
Iekšzemes kopprodukta prognozes (IKP) (Baltijas valstis)
Eiropa: pozitīvi ekonomikas rādītāji Eirozonā
Grieķijas noturēšanās Eiropas Savienībā bijis spēcīgs grūdiens, kas ievērojami stiprinājis gan ES, gan visu Eirozonu, kas gatava pozitīviem pārsteigumiem. Salīdzinoši ātrā Dienvideiropas valstu, piemēram, Spānijas, Itālijas un Portugāles, ekonomiku atveseļošanās ir viens no šādiem pārsteigumiem. Tā piemēram, Spānijas ekonomika šobrīd piedzīvo straujāku augšupeju nekā Vācijas un Baltijas ekonomikas. Arī Itālija pamazām iznākusi no recesijas un pat Grieķijas iekšzemes kopprodukta rādītāji uzrāda pozitīvu tendenci, neraugoties uz ekonomikas un politiskajām svārstībām. Šie ekonomikas rādītāji ir īpaši iepriecinoši Vācijai, kuras eksportētāji līdz šim galvenokārt bija paļāvušies un Krievijas un Ķīnas tirgiem.
Iekšzemes kopprodukta prognozes (IKP) (Eiropas valstis)
Pasaules ekonomika: kas notiks, kad „Ķīnas pūķim” beigsies uguns
„Salīdzinoši nesenā pasaules ekonomikas krīze 2008. – 2009. gadā mums sniegusi mācību „ja Amerika nošķaudās, visa pasaule saķer iesnas”. Šoreiz pamatu raizēm sagādājusi Ķīna, kas pēc ekonomikas rādītājiem apsteigusi Amerikas Savienotās valstis. Pamatā varētu teikt, ka Ķīnas ekonomikas modelis, pamatojoties uz arvien pieaugošajiem investīciju un eksporta rādītājiem, nav ilgtspējīgs. Tomēr tā vietā, lai transformētos no „pasaules mēroga ražotnes” uz „pasaules mēroga lielveikalu”, Ķīna sevi izveidojusi par „pasaules mēroga būvlaukumu”, ko darbina strauji augošie kredīti. Jāmin, ka arī Baltijas valstis pirms desmit gadiem pieredzējušas līdzīgu attīstības scenāriju. Tāpat arī Ķīna strauji zaudē starptautisko konkurētspēju, ņemot vērā tās spēcīgo valūtu un strauji augošo algu apmēru. Tā piemēram, vidējā alga Ķīnā, rēķinot eiro valūtā, pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar Baltijas valstu rādītājiem un sasniedzot aptuveni 680 eiro. Tādējādi Ķīnas lēmums devalvēt savu valūtu, izraisot paniku pasaules finanšu tirgos augusta beigās, nepārsteidz,” skaidro Nordea bankas ekonomists Lietuvā Žīgimants Maurics (Zygimantas Mauricas).
Neraugoties uz to, patēriņa apjomos Ķīna vēl aizvien krietni atpaliek gan no Amerikas Savienotajām valstīm, gan Eiropas Savienības, proti, ASV tiek patērēts par četrām reizēm vairāk nekā Ķīnā, savukārt Rietumvalstīs – vairāk nekā desmit reizes. Tāpat arī praktiski nepastāv „saindēšanās draudi” no Ķīnas finanšu sektora globālajā finanšu sistēmā. Tādējādi Ķīnas zemā piezemēšanās vairāk atgādinās ekonomisko krīzi deviņdesmito gadu beigās nevis 2008.- 2009. gados. Lielākie zaudētāji pie šāda scenārija varētu būt preču eksportētājvalstis uz Ķīnu, piemēram, Krievija, Brazīlija, Austrālija, un valstis, kam ir ciešas tirdzniecības un investīciju attiecības ar Ķīnu, kā piemēram, Taivāna, Dienvidkoreja, Japāna, Malaizija un Singapūra.”
Iekšzemes kopprodukta prognozes (IKP) (pasaules valstis)
Nordea bankas Latvijā ekonomikas apskata atkārtotu video tiešraidi varēs noskatīties saitē šeit.
Nordea Grupas ekonomikas apskata prezentācija pieejama saitē šeit vai mājas lapā šeit.
Papildu informācijai
Signe Lonerte, Sabiedrisko attiecību vadītāja, Nordea Latvija, tālr.: 6 700 5469, mob.: 29 116 146, signe.lonerte@nordea.com