Pēc krīzes laikā īstenotā taupības politika Baltijas valstīs novedusi viena no zemākajiem valsts budžeta deficīta un parādu līmeņa Eiropas Savienībā. Interesanti, ka Baltijas valstis ir to sešu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, tostarp Luksemburgu, Dāniju un Slovākiju, kas spēj izpildīt visus Māstrihtas kritērijus.
“Baltijas valsts spējušas uzrādīt ievērojamus uzlabojumus konkurētspējā, par ko liecina augstās pozīcijas “Global Competitiveness”, “Ease of Doing Business” un “Economic Freedom” indeksos. Kopumā Baltijas valstis ir labi sagatavotas, lai spētu pārdzīvot jebkādus iekšējus vai ārējus satricinājumus pretstatā situācijai pirmskrīzes periodā – 2005. līdz 2008.gadam,” skaidro Žīgimants Mauricas, Nordea Galvenais ekonomikas eksperts Baltijas valstīs. “Neraugoties uz to, IKP prognozes ir zemākas nekā potenciālā izaugsme, kas skaidrojams ar vispārēju nenoteiktību, tādējādi Baltijas valstu ekonomikām turpmāk nesolot “vieglu pastaigu parkā””.
Baltijas valstīs samazināta IKP prognoze
IKP pieauguma prognoze visās trīs Baltijas valstīs samazināsies zem vidējā rādītāja visā Eirozonā 2016. gada 3.ceturksnī. Baltijas valstu ekonomisti skaidro: “Zema ekonomiskā izaugsme prasīs lielāku aktivitāti un mērķtiecīgāku politiku, lai maksimāli ierobežotu potenciālo kaitējumu ekonomiskajai attīstībai ilgtermiņā, palielinātu konkurētspēju un nodrošinātu nepārtrauktu ekonomisko konverģenci. Pēdējās desmitgades laikā Baltijas valstis ir pietuvojušās Eiropas Savienības vidējam līmenim no 54% 2005.gadā līdz 72% 2015.gadā. Taču konverģences ātrums samazinās, jo izaugsme no zemiem rādītājiem sākotnēji ir strauja, bet ilgtermiņā nodrošināt izaugsmi, kas būtiski apsteigtu Eiropas Savienības vidējo, kļūs arvien sarežģītāk.
“Baltijas valstu ekonomikās nav makroekonomiskas nelīdzsvarotības, tās ir labi pozicionētas stabilai un ilgtspējīgai izaugsmei, tomēr ceļā uz izaugsmi sastopami šķēršļi - Krievijas ekonomiskās krīzes negatīvā sekundārā ietekme, satricinājumi Ķīnas finanšu tirgos un Brexit neļauj izmantot visu izaugsmes potenciālu. Ja tā turpināsies, šie šķēršļi, iespējams, kavēs ilgstošu konverģenci ar Rietumvalstīm un apdraudēs Ziemeļvalstu ekonomikām līdzīgu turīgu ekonomiku izveidošanu,” skaidro Ž.Mauricas.
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs atzīst, ka 2017. gadā ar straujiem soļiem atgriezīsies inflācija, ko veicinās norises pasaules izejvielu tirgos kā arī pieaugošās algas iekšzemē. Nominālais algu pieaugums nobremzēsies līdz 4%, savukārt inflācijas temps pieaugs līdz 2-3%. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju reālā pirktspēja varētu pieaugt tikai 1-2% robežās.
Patēriņa cenu pieaugums prognozēts no 0% 2016.gadā līdz pat 2.4% un 3.0% attiecīgi 2017. un 2018. gados. Investīcijas galvenokārt samazinājušās dēļ sarūkošās aktivitātes būvniecības sektorā, ko ietekmējis pārrāvums ES fondu apgūšanā. Savukārt investīcijas transporta aprīkojumā uzrāda atkopšanos pēc lejupslīdes 2014. un 2015.gadā, ko ietekmējusi Krievijas krīze,” skaidro G.Belēvičs.
Ar pilnu Nordea bankas Ekonomikas apskata pētījumu var iepazīties saitē šeit: docs.nordeamarkets.com/EconomicOutlook/eo-en-01-2017/