2015. gada augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās saruka par 7,8%, savukārt importa – par 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Gada griezumā augustā eksports bijis par 3,7% mazāks nekā pērn, savukārt imports palielinājies par 3,3%.
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs:
„Ārējā tirdzniecībā augusts bijis sliktākais mēnesis visa gada garumā. Faktiskajās cenās eksports tik vājš pēdējo reizi bija pērn jūnijā. Lai gan vienu mēnesi grūti nokomentēt, atraujot no konteksta, ir aizdomas, ka šī gada vājais augusta rezultāts varētu būt saistīts ar šīs vasaras specifiku, kad siltais laiks iestājās tikai pašās jūlija beigās un noturējās gandrīz visu augustu. Iedzīvotāji, tādējādi izvēlējās atvaļinājumus vairāk ņemt tieši augustā, mazinot kopējo aktivitāti ārējā tirdzniecībā. Aplūkojot patlaban pieejamos datus par eksporta rādītājiem šī gada pirmajos astoņos mēnešos, redzams, ka faktiskajās cenās eksporta apjoms ir pieaudzis par 1,6%. Gada izskaņā dinamikai vajadzētu mazliet uzlaboties, ņemot vērā gan Krievijas sankciju bāzes efektu, kas visvairāk izpaudīsies tikai gada pēdējos mēnešos, kā arī pateicoties graudu rekordražai, kas ļaus uzlabot graudu eksporta rādītājus. Faktiskajās cenās eksporta pieaugums šogad varētu būt ap 3%, savukārt salīdzināmās cenās vēl par aptuveni procentpunktu lielāks, ņemot vērā ražotāju cenu kritumu. Šobrīd nav pamata domāt, ka Latvijas preču eksports naudas izteiksmē varētu samazināties, jo eksporta dati faktiskajās cenās kopumā uzrāda pieauguma tendenci. Ir atsevišķi mēneši, kad pieaugums ir negatīvs, taču kopumā eksports turpina mērenu, bet tomēr izaugsmi.
Lai gan ne visās Eiropas Savienības valstīs Latvijas preču eksports palielinās, kopumā tendence ir tāda, ka tirdzniecības bilancē samazinās Krievijas un NVS valstu īpatsvars par labu Eiropas Savienības tirgum. Šāda tendence skaidrojama gan ar to, ka uzņēmēji pārorientējas uz Rietumu tirgiem, gan ar mazliet labāku kā gaidīts ekonomisko izaugsmi Eiropā, it īpaši Lielbritānijā.
Lielā mērā, pateicoties rekordlielajiem graudu ražas apjomiem, šogad varētu palielināties ārējā tirdzniecība ar Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm, it īpaši Alžīriju, Ēģipti un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Lielākos eksporta kāpumus šogad varētu piedzīvot graudkopības nozare jau iepriekš minētā iemesla dēļ, labi joprojām turpina klāties koksnes un koka izstrādājumu eksportam. Vērā ņemams pieaugums, pateicoties ražošanas atsākšanai Liepājas metalurgā būs arī metāla izstrādājumu eksportam. Šobrīd arī datoru un elektronisku iekārtu ražotājiem izskatās, ka veicas labi, un šī nozare paklusām uzrāda ļoti atzīstamus eksporta pieauguma tempus.”