2016. gada aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgu periodu preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 7,0%, savukārt importa – par 7,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs:
„2016. gads preču eksportā turpina būt ar negatīvu zīmi – pirmajos četros mēnešos ne reizi nav izdevies pārsniegt iepriekšējā gada attiecīgā perioda eksporta rādītājus.
Pēc ilgāka pārtraukuma kokapstrādes nozarē eksporta apjoms ir samazinājies, salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli – par 0,5%. Tas varētu būt īslaicīgs vājums dažādu apstākļu sakritības rezultātā, tomēr salīdzinoši nobriedušai industrijai, kur ārējie tirgi ir piesātināti, šāda situācija, kad izaugsme sāk bremzēties, ir normāla.
Būtiski eksporta kritumi gada griezuma ir novērojami elektroierīču, naftas produktu un sauszemes transporta līdzekļu eksportā. Par laimi, lauvas tiesu no šo nozaru eksporta rada pirms tam importētās preces. Tas nozīmē, ka iekšzemes ražotāji pārlieku neizjūt kraso eksporta apjomu kritumu šajās nozarēs.
Aprīlī ļoti labi klājies farmācijas produktu eksportam, kur, virspusēji skatoties, aptuveni puse produkcijas varētu būt ar Latvijas ražotāju izcelsmi, bet pārējais – reeksports. Būtiski lielāks nekā pērn aprīlī bijis arī graudaugu eksports, kuru ietekmējis miežu eksporta pieaugumus. Pretēji intuīcijai, labi eksporta dati ir arī dzelzs un tērauda izstrādājumu nozarei – kāpums par 32,5% pret pērno aprīli.
Gan vāja ārējā vide, gan zemās ražošanas cenas būs par iemeslu tam, ka šogad preču eksporta kopapjoms faktiskajās cenās, visticamāk, būs par vismaz 3% mazāks kā pērn.”
Edgars Žilde, Nordea bankas Komunikācijas projektu vadītājs, tālr.: 6 700 5434, mob.: 28 452 975, edgars.zilde@nordea.com