Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu būvniecības apjomi pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 8,1%. Tajā skaitā, ēku būvniecības apjoms palielinājās par 33,7%, bet inženierbūvju būvniecība piedzīvojusi kritumu par 9,3%. 2014. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada atbilstošo ceturksni būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās palielinājās par 4,4%. Tajā skaitā, ēku būvniecības apjoms pieauga par 21,1%, inženierbūvju samazinājās par 7,5%.
Nordea bankas lielo uzņēmumu departamenta vadītājs vietnieks Jānis Zagorskis:
„Būvniecības apjoms 2014.gadā faktiskajās cenās sastādījis 1,8 miljardus eiro, kas ir par 141 miljoniem vairāk nekā 2013.gadā. Pieaugums sasniegts galvenokārt pateicoties ēku būvniecībai, kas ir bijis straujākais pieaugums pēdējos gados. Savukārt inženierbūvju būvniecības segments piedzīvojis pirmo kritumu kopš krīzes perioda no 2008 līdz 2010.gadam. Šādu būvniecības segmentu strukturālo izmaiņu pamatā ir divi iemesli.
Pirmkārt, ēku būvniecība no salīdzinoši zemas bāzes piedzīvoja strauju apjoma pieaugumu, kas aizsākās 2013.gadā un turpinājās 2014.gada pirmajos trīs ceturkšņos, dzīvojamo ēku būvniecībai pieaugot par 31,1%, izglītības iestāžu būvniecības apjomiem palielinoties par 87,8% un viesnīcu būvniecībai - par 98,5%.
Otrkārt, gandrīz visu inženierbūvju būvniecības segmenti, kuri iepriekšējos gados bijuši būvniecības nozares galvenais dzinējspēks, ir piedzīvojuši kritumu. Tostarp būvniecības apjoms ostu būvniecībā samazinājies par 52,6%, maģistrālo komunikāciju būvniecībā par 22% un ceļu būvē, kas veido lielāko īpatsvaru kopējā būvniecības sektorā, - par 2.4%.
Kritums inženierbūvju būvniecībā visticamāk iezīmē pārejas periodu Eiropas fondu apguvē, kur beidzoties iepriekšējā budžeta perioda līdzekļu apguvei radies jau iepriekš prognozēts pārejas posms.
Raugoties nākotnē, 2015.gada būvniecības apjoms būs atkarīgs galvenokārt no spējas nodrošināt publiskā pasūtījuma apjoma nepārtrauktību, kas nozīmē infrastruktūras un sabiedriskas nozīmes ēku būvniecību pasūtījumus. Tas iet roku rokā ar Latvijas spēju iespējami ātri uzsākt jauna budžeta perioda pieejamo Eiropas fondu līdzekļu apguvi, bez kuras būvniecības nozare var piedzīvot arī kritumu.
Droši var prognozēt, ka publiskais sektors saglabāsies kā nozīmīgākais pasūtītājs būvniecības nozarē arī 2015.gadā. Privātā sektora īpatsvars visticamāk nepārsniegs 25% no kopējā nozares apjoma un tā pieprasījums var samazināties īpaši dzīvojamo ēku būvniecības segmentā, kuru pastarpināti skāruši atsevišķi likumdevēja pieņemtie lēmumi.”