Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2015.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2014.gadu ir palielinājies par 2,7%.
Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs: „Šodien publicētie iekšzemes kopprodukta dati par aizvadītā gada ceturto ceturksni un 2015. gadu kopumā būtiski neatšķīrās no ātrā novērtējuma datiem, kas liecina, ka Latvijas tautsaimniecība aizvadītajā gadā augusi ar atzīstamu 2,7% tempu. Interesanti, ka trešā ceturkšņa dati tikuši koriģēti vēlreiz uz augšu un šobrīd uzrāda 3,5% pieaugumu.
No tautsaimniecības nozarēm, kas šobrīd dod lielāko pievienoto vērtību iekšzemes kopproduktā, var atzīmēt kāpumu tirdzniecībā (+3,7%), apstrādes rūpniecībā (+4,3%), kā arī operācijās ar nekustamo īpašumu (+3,0%). Tikmēr trauksmes zvani ne pirmo reizi noskan būvniecības nozarē, kur kritums 1,1% apmērā, kā arī transporta un uzglabāšanas sektorā, kur arī neliels kritums 0,1% apmērā. Būvniekiem atliek cerēt, ka šogad sasparosies Eiropas Savienības fondu apgūšana, savukārt transporta nozarē cer uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos Krievijā.
Ārējos tirgos šobrīd turpina valdīt ne pārāk optimistisks noskaņojums, kas saistīts ar ģeopolitiskajiem konfliktiem, Ķīnas attīstības bremzēšanos neskaidrām Eiropas Savienības vienotības un izaugsmes perspektīvām. Šāda situācija, visticamāk, saglabāsies ilgāku laiku, un tas vēstīs izaicinājumiem bagātus laikus eksporta industrijai. Latvijā strauji pieaugot darba samaksai, uzņēmējiem arvien grūtāk būs saglabāt konkurētspēju tirgos, kur šobrīd valda cenu samazinājuma tendence. Pēc rekordlielas graudu ražas 2015.gadā, šogad būs grūti noturēt iepriekšējo līmeni, turklāt graudu cenu dinamika nav labvēlīga lauksaimniekiem – kopš gada beigām tā kritusies vēl vairāk kā par 10 procentiem. Latvijas eksporta flagmanim kokapstrādes nozarei pēc vairākiem gadiem ar augstiem pieauguma rādītājiem būs grūti noturēt līdzvērtīgus tempus arī šogad. Viegli neklāsies arī dzelzs un tērauda eksportam, kur KVV Liepājas Metalurgs ieņem nozīmīgu daļu apgrozījuma. Tā kā uzņēmuma perspektīvas ir neskaidras, un vairāk izskatās, ka metalurģijas uzņēmums neražos nekā ražos, tad kopējos nozares datus būtiski ietekmēs dīkstāves šajā uzņēmumā.
Salīdzinājumam ar situāciju aizvadītā gada beigās, Nordea analītiķi ir kļuvuši piesardzīgāki par Latvijas tautsaimniecības perspektīvām un samazinājuši 2016. gada IKP prognozi no 3,0% līdz 2,7%. Izaugsmi šogad galvenokārt veicinās privātais patēriņš un prognozējamais investīciju pieaugums.”
Papildu informācijai:
Signe Lonerte, Komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs, Nordea Latvija, tālr.:
6 700 5469, mob.:29 116 146, signe.lonerte@nordea.com