“Finanšu ministrija nodokļu reformas ietvaros nākusi klajā ar priekšlikumu ierobežot nodokļu atvieglojumus par iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu, piemērojot regulējumu 10% apmērā no bruto darba ienākumiem (šobrīd tie ir 10% iemaksām privātajos pensiju fondos un 10% dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu), kā arī nosakot kopējos iemaksu griestus 2000 eiro apmērā gadā (šobrīd šāds ierobežojums naudas izteiksmē nav noteikts). Jāuzsver, ka par šo punktu netika panākta vienošanās Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, saņemot sociālo partneru pārstāvju iebildumus pret šo priekšlikumu. Kaut arī priekšlikums piemērot griestus šādām iemaksām kopumā guva atbalstu, būtiski atšķīrās viedokļi par šo griestu apmēru un sadalījumu starp uzkrājošajiem produktiem,” skaidro Iļja Arefjevs, Nordea Pensions Latvia valdes loceklis.

“Šiem iebildumiem ir atšķirīgs pamatojums - gan praktisks, gan fundamentāls. Pie praktiskajiem aspektiem var pieminēt, ka summa 2000 eiro apmērā nav pietiekama, lai to pienācīgi sadalītu gan starp iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā, gan starp individuālajām un darba devēja iemaksām. Taču tāpat ir arī fundamentālie iemesli, kuri noteikti atstās negatīvas sekas ilgtermiņā. Proti, privātais pensijas kapitāls ir nepieciešams, lai nodrošinātu pārtikušas vecumdienas. Attīstītajās valstīs tas parasti veido vismaz trešo daļu no valsts fondētās pensijas kapitāla (jeb pensiju 2. līmeņa). Tādējādi var uzskatīt, ka tas nodrošinās pietiekamu pienesumu vecumdienās, kā arī pasargās no nenoteiktības, sākoties pensionēšanās vecumam un citiem ar valsts garantēto pensiju saistītiem riskiem.

No šī varam secināt, ka pensiju 2. līmeņa kapitāls līdz šim ir pieaudzis stabili - 2017. gada 31. martā tas veidoja 2.9 miljardus eiro. Pensiju 3. līmeņa kapitāls arī piedzīvoja vērtības kāpumu, tajā pašā datumā sasniedzot 381 miljonus eiro. Plaisa starp šiem lielumiem ir nozīmīga - vairāk kā septiņas reizes. Ja pieņemam, ka mērķis ilgtermiņā ir pensiju 3. līmeņa kapitālu maksimālu tuvināt trešdaļai no pensiju 2. līmeņa kapitāla, nodokļu atvieglojumiem būtu jābūt pietiekami stimulējošiem. Pretējā gadījumā privātais pensiju kapitāls var netikt uzkrāts pietiekamā apjomā, kas būtiski pasliktinās visas pensiju sistēmas darbību,” skaidro eksperts.

“Rezumējot jāatzīmē, ka nodokļu reforma ir nenoliedzami jāvērtē maksimāli plašā kontekstā, jo tā neatgriezeniski ietekmēs tautsaimniecību. Tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par detaļām, kas var mazināt reformas pozitīvo ietekmi. Salīdzinot ar pensiju 2. līmeņa iemaksu likmes samazinājumu 2009. gadā līdz 2% (tā vietā, lai palielinātu no 8% līdz 9%) budžeta izdevumu taupīšanas dēļ, jāatceras, ka šādi krīzes pasākumi ir pieļaujami, ja tiek rasts līdzsvars starp negatīvo efektu īstermiņā un kompensācijas mehānismu ilgtermiņā. Šajā gadījumā tas var izpausties dažādi. Viens no risinājumiem ir noteikt augstākus griestus gada ietvaros, pārsniedzot 2000 eiro katram uzkrājošajam produktam atsevišķi vai arī piemērot individuālajām un darba devēju iemaksām atsevišķus griestus. Vēl viens risinājums ir iestrādāt pakāpenisku iemaksu griestu palielināšanu likumā, lai būtu skaidrs signāls Latvijas nodokļu maksātājiem, ka nodokļu nomaksa nav tikai pienākums, bet arī zināmas tiesības,” tā Iļja Arefjevs.


Papildu informācijai:
Signe Lonerte, Komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs, tālr.: 6 700 5469, mob.: 29 116 146, signe.lonerte@nordea.com