“Samērā bieži dzirdam dažādus radikālus priekšlikumus par to, kur labāk novirzīt pensiju 2. līmeņa līdzekļus. Piemēram, pēdējo pāris gadu populārs kļuvis ierosinājums “iepludināt” visu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu Latvijas tautsaimniecībā, saremontēt Latvijas lauku ceļus un tamlīdzīgi. Fakts, ka pat teorētiski netiek izskatītas iespējas, kā pensiju 2. līmeņa līdzekļi varētu “strādāt” Latvijas ekonomikas labā, kas pēc būtības ir pozitīva iniciatīva, nav tik būtisks, kā tas, ka šiem radikālajiem mūsu pensiju naudas izlietošanas priekšlikumiem ir visai apšaubāms pamats,” secina Iļja Arefjevs, Nordea Pensions Latvia valdes loceklis.
Proti, atminoties Satversmes tiesas spriedumu 2010. gada nogalē* lietā, kas tika ierosināta par pensiju 2. līmeņa iemaksu samazinājumu no 8% līdz 2% 2008. gadā un pakāpenisko iemaksu palielināšanu līdz 6%, sprieduma tekstā ir atrodami sekojoši būtiski secinājumi:
Galvenās izmantotās frāzes ir sekojošas: “veidot pensijas kapitāla uzkrājumu”, “sabiedrības labklājības aizsargāšana”, “fondēto pensiju shēmas** ilgtspējīga attīstība”. Šie atslēgas izteikumi nekādā veidā neizslēdz leģitīmas iespējas izmantot pensiju 2. līmeņa kapitālu nacionālās labklājības vairošanai, kā tas jau šobrīd notiek daudzās citās attīstītajās pasaules valstīs. Taču pat tik īss un šaurs ieskats Satversmes tiesas sprieduma tā dēvētajā lietā Nr. 2010-21-01 rada šaubas par to, ka radikāliem priekšlikumiem par pensiju 2. līmeņa līdzekļu izlietošanu izjaucot pensiju sistēmu ir leģitīms pamats, jo tie nenodrošina pensiju 2. līmeņa ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības labklājības aizsargāšanu.
* Satversmes tiesas spriedums 2010. gada 1. decembrī, lieta Nr. 2010-21-01, ar spriedumu vari iepazīties šeit
** Autora piezīme: pensiju 2. līmeņa