Par dzīvības apdrošināšanu visbiežāk aizdomājas, dzirdot ziņas par negadījumiem

Kā liecina DNB bankas un apdrošināšanas sabiedrības ERGO pētījuma rezultāti, lielākoties par dzīvības apdrošināšanu cilvēki aizdomājas reizēs, kad medijos lasa vai dzird par kādiem negadījumiem – traģiski bojā gājušiem cilvēkiem, vecākus zaudējušiem bērniem.

Savukārt katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka nekad nav aizdomājies par dzīvības apdrošināšanas nepieciešamību.

Ziņās dzirdētais saistībā ar pēkšņi vai traģiski bojā gājušiem cilvēkiem vai situācijām, kad nelaimes gadījuma dēļ bērni zaudējuši apgādniekus, par dzīvības apdrošināšanas nepieciešamību licis aizdomāties katram piektajam aptaujātajam iedzīvotājam.

“Aptaujas dati liecina, ka tieši dažāda traģiska rakstura ziņas - piemēram, par traģiski bojā gājušiem cilvēkiem vai vecākus zaudējušiem bērniem, daudziem Latvijas iedzīvotājiem kalpo kā ierosmes avots apdrošināt savu dzīvību,” aptaujas rezultētus vērtē arī Arnis Kaktiņš, SKDS direktors. “Tas pārāk nepārsteidz, jo kopš sirmas senatnes ir zināms, ka tieši konfrontēšanās ar nāvi cilvēkiem bieži palīdz nonākt pie svarīgiem secinājumiem un dzīves lēmumiem.”

Savukārt 8% gadījumu par dzīvības apdrošināšanas izmantošanu aizdomājušies tie cilvēki, kuriem ir apjomīgākas kredītsaistības, kā arī tie, kas dzirdējuši par lielām apdrošināšanas atlīdzībām ārzemju informācijas kanālos vai arī piedzīvojuši tuvinieku nāvi.

“Latviju joprojām nevar pielīdzināt Rietumeiropas valstīm, kur dzīvības apdrošināšana ir teju katram iedzīvotājam un valda būtiski lielāka izpratne par dzīvības apdrošināšanas nepieciešamību, ieguvumiem ģimenes drošības un labklājības nodrošināšanā. Pastāv aizspriedumi, ka dzīvības apdrošināšana ir kaut kas ekskluzīvs, kas nepieciešams tikai bagātiem cilvēkiem. Tā mēs nereti redzam kino un ārvalstu ziņu sižetos, kur kāds no tuviniekiem iegūst miljonus apdrošinātās personas nāves gadījumā. Taču patiesībā dzīvības apdrošināšana ir absolūta nepieciešamība jebkurā ģimenē, īpaši, ja vienīgais tās mājoklis ir iegādāts kredītā – neatmaksāto kredītsaistību slogs nepaliks mantojumā ģimenei, kurai tādā brīdī jau tā nav viegli,” uzsver Gints Konrads, ERGO Veselības un dzīvības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā.

Pētījumā arī novērots, ka sabiedrībā notiekošās aktualitātes daudz biežāk par savu dzīvību un ģimenes labklājību ilgtermiņā liek aizdomāties sievietēm – attiecīgi biežāk par savas dzīvības apdrošināšanu aizdomājas katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis. To praksē apstiprina arī ERGO dati – dzīvību visbiežāk apdrošina sievietes vidējā vecumā - 43 gados, slēdzot līgumus uz vidēji uz 8 gadiem un ik mēnesi tam atvēlot aptuveni 50 eiro. Savukārt, paskatoties no ienākumu prizmas - situācijās, kad tiek paņemts kredīts, par dzīvības apdrošināšanu aizdomājas 17 % cilvēku ar augstiem ienākumiem un vien 6 % cilvēku ar zemiem ienākumiem. Pretēja tendence iezīmējas apkārtējo apstākļu ietekmē: ziņās dzirdētais par dzīvības apdrošināšanas atlīdzībām biežāk liek aizdomāties aptuveni katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ar vidējiem un zemiem ienākumiem un katram piektajam iedzīvotājam ar augstiem ienākumiem.

“Kā esam novērojuši, par dzīvības apdrošināšanu aizdomājas aizvien vairāk cilvēku ar zemiem ienākumiem, ko daļēji varētu izskaidrot ar rūpīgāku savu finanšu uzraudzīšanu – ne vien kontrolējot ienākumus un izdevumus, bet arī saprātīgi izvērtējot neparedzētus gadījumus,” stāsta Lauris Bojārs, DNB bankas Uzkrājumu un apdrošināšanas produktu kategorijas vadītājs. “Lai arī aizvien nevaram līdzināties Eiropas rādītājiem, tomēr ir novērojami pirmie pozitīvie signāli, ka cilvēki aizdomājas par dzīvības apdrošināšanu arī lielāku kredītsaistību gadījumā. Piemēram, ir bijis gadījums, kad jau divus mēnešus pēc hipotekārā kredīta līguma noslēgšanas mājokļa īpašnieks ir aizgājis aizsaulē un apdrošināšana ļāva aizgājēja ģimenei saglabāt īpašumā mājokli.”
 
Aptauju šī gada februārī īstenoja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Tajā piedalījās 1005 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.