Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Eksports neaug, bet vismaz strauji mainās
Jūnijā preču eksporta vērtība salīdzinājumā ar pērno jūniju gandrīz nav mainījusies, pieaugot vien par 0.8 %. Krītošu ražotājcenu apstākļos tas nozīmē, ka ir bijis reālo apjomu pieaugums 2-3 % apmērā. Imports faktiskajās cenās krities par 4.1 %, kas norāda uz nemainīgu vai nedaudz pieaugošu reālo importu, pirmkārt, tāpēc, ka enerģijas cenu kritums gada griezumā joprojām ir ievērojams. Lielākais eksporta pieauguma virzītājs jūnijā pret pērno jūniju bija pārtika, nemetāliskie minerāli (stikla šķiedra un būvmateriāli), metāla izstrādājumi un mēbeles. Līdzīgi kā pirmajā pusgadā kopumā drīzāk vietēji ražoto preču grupās eksports audzis, šoreiz par apmēram 5 %, bet reeksports samazinājies apmēram tikpat daudz. Pret iepriekšējo mēnesi eksports samazinājās par 3.1 %, sarūkot pārtikas, kā arī metālu un to izstrādājumu pārdošanai.
Jūnija datu iznākšana ir piemērots brīdis pirmā pusgada kopējo norišu aplūkošanai, kurās ne viss ir tā, kā izskatās pirmajā brīdī.
No janvāra līdz jūnijam kopējais eksports ir samazinājies par 3.1 %, bet dažādu preču grupu “uzvedība” ļoti krasi atšķiras. Pārtikas eksports ir audzis par 16 %. Parokot vēl dziļāk, izrādās, ka galvenais nopelns te bijis graudu audzētājiem, šo produktu eksports bijis par 54.3 % lielāks. Tātad daļa eksporta šogad balstās uz pagātnes nopelniem - dabas dāsnuma pērn, kā arī ieguldījumiem graudu glabātuvēs, kas ļauj eksportēt izdevīgākā un no lauku darbiem brīvākā brīdī. Strauji, par 35.4 % audzis arī zivju eksports, acīmredzot saistībā ar konservu eksporta iespēju samazināšanos. Īpaši strauji, par 115 % kāpis dārzeņu eksports, kopējais apjoms te gan vēl diezgan neliels.
Par 5.6 % lielāka kļuvusi dzērienu eksporta plūsma — šī ir vienīgā no lielajām reeksporta dominētajām kategorijām, kurās apgrozījums audzis. Turpretim gandrīz precīzi par ceturto daļu samazinājies minerālvielu, kā arī elektrisko un elektronisko preču eksports. Tam ir ļoti liela ietekme uz eksporta kopsummu, jo pērn pirmajā pusgadā kopējais apjoms abās kategorijās bija miljards eiro. Nebūtu to ietekmes, eksports šī gada pirmajā pusgadā būtu par pāris procentiem audzis, nevis samazinājies. Ievērojot vismaz daļēji vietējas izcelsmes elektronikas eksporta attīstību, reeksporta krituma ietekme ir vēl nedaudz lielāka.
Ļoti liela ietekme uz ražošanu un ārējo tirdzniecību šogad bijusi kokapstrādei. Koksnes un tās izstrādājumu eksports pirmajā pusgadā sasniedzis 925 miljonus eiro, pieaugot par 6.4 %, bet mēbeļu eksports – 145 miljonus (+9.0 %). Mēbeļu gadījumā gan acīmredzot daļēji ir runa par reeksportu, jo viss vietējo ražotāju apgrozījums pirmajā pusgadā bija vien 60 % no šīs summas. Taču nav šaubu, ka vietējo meža nozares produktu kopējais eksports bijis ļoti tuvs miljardam eiro.
Par piektdaļu samazinājies tērauda eksports, kam ir visiem labi zināms izskaidrojums. Turpretim par 13 % audzis tērauda izstrādājumu eksports, kas tagad pārsniedz eksportētā neapstrādātā tērauda vērtību. Vēl 2012. gadā izstrādājumu eksports atpalika 2.7 reizes. Vēl nozīmīga ietekme 1. pusgadā bija farmācijai. Medikamentu eksports pusgadā pret pērno 1. pusgadu auga par 29 %, sasniedzot 205 miljonus eiro. Šī apjoma radīšanai nopelni līdzīgās daļās pienākas ražotājiem un loģistiķiem, bet nav šaubu, ka vietējā ražošana šogad augusi lēnāk.
Rezumējot preču eksporta nozaru sekmes 1. pusgadā, tās var raksturot kā viduvējas. Situācija ir labāka nekā šķiet pirmajā brīdī, taču par strauju attīstību runāt nevar. Ja vien ārējie apstākļi nākamgad pirmo reizi pēc trīs gadu pārtraukuma būs vismaz mēreni labvēlīgi, ārējās tirdzniecības datos redzēsim pavisam citu ainu.