Aug uz rūpniecību liktās cerības, vai arī pati rūpniecība?

Augustā apstrādes rūpniecības izlaide gada griezumā ir pieaugusi mēreni, par 2.8%. Taču salīdzinājumā ar jūliju izlaide sezonāli izlīdzinātajos datos ir par 1.7% mazāka. Atsevišķās nozarēs ir notikušas krasas svārstības, kas vasaras mēnešos var būt saistītas ar atvaļinājumu grafikiem, kuri pa gadiem mainās un kuru ietekmi tāpēc nevar “izķert” sezonāla izlīdzināšana. Piemēram, nav nekādi vispārējā pasaules kārtībā balstīti iemesli tam, ka metālizstrādājumu ražošanai pret jūliju bija jāsamazinās par 11.9% vai apģērbu ražošanai — par 16.7%. Metālapstrāde šogad kopumā ir attīstījusies labi, situācija Eiropas mašīnbūvē ir stabila, Latvijā arvien skaidrāk iezīmējas būvniecības atjaunošanās aprises. Vieglajā rūpniecībā hipotēzi apstiprina nozares sniegtā informācija, kā arī ļoti labie jūlija rādītāji. Augustā ražošanu ietekmēja arī lietainais laiks daudzviet Eiropā, kas lēnāk tukšoja apģērbu tirgotāju krājumus. 

Nozīmīgi rūpniecības izlaidi augustā pret jūliju ietekmēja arī kokapstrāde (-5.0%), kas šogad pirmo reizi nonākusi mīnusos gada griezumā (-0.8%). Šādā situācijā rūpniecību daļēji glāba spožs sniegums elektronikā (+5.6%), kuras gada pieaugums (+37.6%) tuvojas iepriekšējo pāris gadu stratosfēriskajam līmenim, taču jau mērot pret daudz lielāku bāzi, piebildīsim. Atsaucoties uz nozares lielāko uzņēmumu, varbūt te vietā ir tautas sakāmvārds “dots devējam atdodas”. Lieliski rezultāti ir mašīnbūvē, kuras apakšnozarēm raksturīgs straujš izlaides kāpums pret jūliju, bet gada griezumā tas mērāms divciparu skaitļos, tai skaitā elektronisko mašīnu ražošanai - par 20.0%. Piebildīsim, ka pāris lielu šai nozarei pieskaitāmu uzņēmumu darbs dabā ļoti izskatās un izklausās pēc elektronikas ražošanas, tāpēc būtībā papildina tās panākumu stāstu. Tai nozares daļai, kuras produktus vairāk veido klasiski, pamatīgi “dzelži”, tik labi gluži neiet, kaut arī redzams uzlabojums pēc NVS valstu krīzes radītā šoka.  

Vērtējot augusta datus kopumā, notikusi strauja smaguma centra pārbīde uz nozarēm, kuras mēdz dēvēt par augstas pievienotās vērtības radītājām. Realitāte ne vienmēr atbilst šīm vienkāršotajām shēmām, pievienotā vērtība kokapstrādē var būt un dažkārt arī ir augstāka nekā elektronikā vai farmācijā. Taču nav šaubu, ka šīm nozarēm ir lielākas iespējas nākotnē strauji attīstīties. Latvijas kokapstrāde ir viena no labākajām lietām, kas ar mums ir notikusi pēdējos pārdesmit gados, taču ir grūti iedomāties, kā pasaulē, kādu to pazīstam šobrīd, šī nozare vēl spētu palielināt pievienoto vērtību par reizēm, nevis procentiem. Elektronikai, farmācijai, mašīnbūvei šāds mērķis ir visnotaļ reāls. Kokapstrādes straujā attīstība kopš krīzes bremzēja šo nozaru īpatsvara kāpumu, bet tas nevar turpināties mūžīgi.

Nesen esam saņēmuši papildus signālus, ka Krievija samazinās kravu apgrozījumu caur Baltijas ostām. Šos paziņojumus var vērtēt skeptiski, skaidrs, ka mūsu kaimiņzemes plāni un to izpilde var būt divas dažādas lietas. Jau 2011.gadā bija izplatīta prognoze, ka līdz 2015.gadam plūsma starp Baltiju samazināsies uz pusi, tas tā nenotika. Taču šogad tiešām var redzēt Krievijas ostu jaudas palielināšanas ietekmi un ir ticami, ka tā pastiprināsies.

Tāpēc jo aktuāls kļūs jautājums par darbu cilvēkiem, kuri var zaudēt darbu ostās un dzelzceļa pārvadājumos. Mūsu eksporta nozarēs daudz kas iet uz labo pusi, piemēram, strauji aug biznesa un IT pakalpojumu eksports. Taču šīs nozares diez vai spēs piedāvāt darbu daudziem iepriekš transporta nozarē nodarbinātajiem. Lielākas iespējas izmantot vai pielāgot iemaņas viņiem sniegs metālapstrāde un mašīnbūve. Tā nav vienīgā rūpniecības nozare ar straujas attīstības potenciālu, bet ir lielākā starp tām. Tai ir arī tradīcijas un attīstības potenciāls Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī — pilsētās, kuru ekonomiku tranzīta samazināšanās ietekmētu skarbi. Par Rīgu, kas ir lielākā ostas pilsēta, šajā kontekstā nav daudz jāsatraucas. Tāpēc visi pasākumi, kas veicinātu metāla nozaru attīstību iepriekš minētajās pilsētās, kļūst jo īpaši svarīgi.