Pēteris Strautiņš par mazumtirdzniecības apgrozījumu 2016.gada jūlijā

Mazumtirdzniecības apgrozījums jūlijā pieaudzis pavisam nedaudz, par 1.3 % gada griezumā un par 0.4 % pret iepriekšējo mēnesi. Taču krasi atšķirīgi bijuši rezultāti dažādās preču grupās. Ticams skaidrojums tam, ka nepārtikas preču pārdošana pieauga par 4.6 %, bet pārtikas — samazinājās par 3.9 %, ir laika apstākļi. Jūlijs bija nedaudz siltāks, bet arī krietni, par 37 % slapjāks par vēsturiski vidējo, bez nevienas bezlietus dienas Latvijā kopumā. Atpūta zem klajas debess mēdz būt saistīta ar stipri izšķērdīgu pārtikas un tai radniecīgu substanču patēriņu. Jāpiebilst, arī atpūtas un sporta preču pārdošana jūlijā saruka.

 

Savukārt spēcīgs kāpums gada griezumā (+12.2 % gada griezumā un +5.6 % pret iepriekšējo mēnesi) reģistrēts apavu un apģērbu pārdošanā. Kā jau atzīmēts iepriekš, šajās produktu grupās jūlijā bija līdz šim spēcīgākā mēneša deflācija. Tirgotāju noteiktās sezonālās atlaides bija īpaši pievilcīgas, laika apstākļi ārpusē tieši pretēji, rezultāts likumsakarīgs. Ne tik spēcīgs, bet arī nozīmīgs pārdošanas pieaugums (4.2 % gada griezumā un 0.7 % pret iepriekšējo mēnesi) konstatēts lielākajā kategorijā, kas atspoguļo būvmateriālus veikalu darbību, kas saskan ar sadzīviskiem vērojumiem par maza mēroga būvniecības un remontu aktivizēšanos.

 

Saskaņā ar šodien Eiropas Komisijas publicētajiem datiem, gan mazumtirgotāju, gan patērētāju noskaņojums augustā ir pasliktinājies. Laika apstākļi šajā mēnesī vispār komentārus neprasa. Tāpēc arī augusta mazumtirdzniecības datos nekas labs nav gaidāms, un patēriņš 3. ceturksnī varētu būt pavājš. Izaugsmes virzītāja lomu uz brīdi ir pārņēmušas eksporta nozares. Nākamgad savukārt spēcīga vilkme gaidāma abās ekonomikas pusēs. Nav šaubu, ka patēriņu netieši vājinājis daudz piesauktais ES fondu naudas plūsmas pārrāvums, kuru šobrīd jau var izmērīt precīzi. Valsts budžetā ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības 1. pusgadā bija par 222.5 miljoniem eiro mazāki nekā pirms gada, kas neizbēgami ir ietekmējis arī izdevumus. Tātad ES fondu naudas kavēšanās ekonomikai ir devusi anti-stimulu, kas ir tuvs 2 % no pirmā pusgada IKP, galvenokārt skarot lielos celtniecības projektus. Arī vērtējums par norisēm nozarēs rāda — ja nebūtu krituma celtniecībā, IKP pieaugums 2. ceturksnī būtu bijis par apmēram diviem procentpunktiem lielāks, ietverot arī vērtējumu par ietekmi uz pārējām nozarēm. Saikne starp šiem notikumiem un veikalu apgrozījumu precīzāk redzama celtniecības nodarbinātības izmaiņās, darbavietu skaits šajā nozarē šogad ir samazinājies par apmēram 10 tūkstošiem.

 

Nākamgad ekonomikas izaugsmē šo pāris procentu ietekmi mēs jau varētu redzēt ar pretēju zīmi, šim efektam papildinoties ar augšupvērstu ietekmi no eksporta nozaru adaptēšanās bijušās PSRS valstu ekonomikas vājumam un kreditēšanas kāpuma.