Pēteris Strautiņš par patēriņa cenu izmaiņām 2016.gada jūlijā

Inflācija atgriežas, bet apģērba cenas krīt straujāk nekā jebkad

Deflācija jūlijā ir beigusies, cenas gada griezumā augušas par 0.1 %. Augustā patēriņa grozs vēl šūposies uz cenu kāpuma un krituma robežas, bet inflācija nostiprināsies septembrī, līdz gada beigām izaugot līdz apmēram 1 %. 2016. gada vidējā inflācija gan paliks nulles līmenī vai pat nedaudz zemāk.

Cenas jūlijā pret jūniju samazinājās par 0.3 %. Tas ir mazāk nekā vidēji iepriekšējos trīs gados (-0.6 %), kad tieši šajā mēnesī spēcīgi izpaudās naftas cenu krituma ietekme, šoreiz degvielas cenas bija tikai viegli lejupvērsts faktors.

Ja jūlijā nebūtu mainīta PVN likme mājokļu uzturēšanas pakalpojumiem, deflācija vēl būtu turpinājusies, bet tās liktenis jebkurā gadījumā bija izlemts. Kopējā pakalpojumu inflācija jūlijā gada griezumā strauji palēcās līdz 2.7 % no 1.2 % tikai pirms mēneša, līdz augstākajam līmenim vairāk nekā gada laikā. Pakalpojumu sadārdzināšanās signalizē, ka darba devēji uzskata algu kāpuma bremzēšanos gada sākumā par pārejošu parādību. Viņi sagaida, ka izmaksas pieaugs un tas pats notiks ar patērētāju pirktspēju. Ir redzams, ka daudzi pakalpojumu piegādātāji ir saskatījuši iespēju un nepieciešamību gadu mijā pārskatīt cenas.

Piemēram, pretstatā 14 gadu ilgam deflācijas periodam, kas turpinājās līdz pērnā gada sākumam, aug sakaru cenas, par 2.6 % gada griezumā. Operatori konkurences cīņā laikam ir otru tā nogurdinājuši, ka atliek vien kopīgi atjaunot spēkus. Turklāt viņus acīmredzot apciemojusi telepātija, jo vairāk nekā puse šī cenu kāpuma notikusi mēneša laikā.

Pārtikas cenas jūlijā mēdz samazināties, tas notika arī šoreiz, bet daudz mazāk (par 0.2 %) nekā iepriekšējos piecos gados vidēji (par 1.0 %). Jūlijā spēcīgi, par 1.2 % pieauga piena produktu un olu cenas (2011-2015. gadā tās vidēji šajā mēnesī samazinājās par 0.4 %). Iespējams, tas saistīts ar notikumiem šo produktu tirgos pasaulē. Kopš aprīļa vājpiena pulvera cena kāpusi apmēram par desmitdaļu, to pavada ziņas par pārprodukcijas samazināšanos Eiropā.

Inflācijas atgriešanos veicināja arī vietējie apstākļi dārzeņu un augļu audzēšanai. Tā kā ļoti lietaina vasara bija arī pēc iepriekšējā spēcīgā El Ninjo efekta 1997/1998. gadā, tam nevajadzēja būt milzu pārsteigumam. Ja vidēji iepriekšējos piecos gados dārzeņu cenas jūlijā samazinājās par 7.5 %, šogad par 5.3 %. Augļu cenas palika nemainīgas, ierastā krituma vietā. Savukārt laika apstākļu ietekme uz bezalkoholisko dzērienu cenām bijusi prognozējami pretēja.

Apģērbu un apavu cenu kritums sezonālais šoreiz bijis krietni krasāks nekā vidēji, kaut gada laikā tās gandrīz nav mainījušās (+0.1 %). Turklāt gan apģērbam, gan apaviem mēneša deflācija ir lielākā līdz šim reģistrētā, attiecīgi 9.9 % un 11.9 %. Jāatzīmē, ka apģērbu cenas pēdējā laikā kļuvušas īpaši svārstīgas. Arī līdz šim lielākā mēneša inflācija atzīmēta šogad martā, otra lielākā – gadu iepriekš. Acīmredzot augoši ienākumi mudina daļu pircēju interesēties tikai par vismodīgāko piedāvājumu, bet par pārējo interese strauji krīt. Var ilgi strīdēties, vai mūsu ekonomika ir vai nav “veiksmes stāsts”, bet ikdienas rūpes daļai sabiedrības nepārprotami kļūst arvien triviālākas.

Par spīti PVN izmaiņām, mājokļa uzturēšana jūlijā vēl bija par 2.2 % lētākā nekā pirms gada. Jaunākie notikumi naftas tirgos mazina bažas, ka apkures cenas nākamajā sezonā varētu sākt iet uz augšu. Galvenais faktors atkal ir piedāvājuma puse. Slānekļa naftas ieguvēji labākajās vietās ASV ir panākuši spēju pilnu ražošanas ciklu finansēt pat, ja cena ir vien 40 dolāri par barelu. Strādājošo urbšanas platformu skaits atkal sācis augt. Cenu kritumu šoreiz pastiprina arī naftas produktu krājumu pārpilnība.