Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Ir jābaidās nevis no lieliem izdevumiem, bet no maziem ienākumiem
Šī gada pirmā makroekonomikas ziņa ir diezgan “karsta”. Inflācija aug! Varētu arī teikt, ka neaug, jo cenu kāpums janvārī pret decembri bija gadu mijai pat ļoti neliels jeb 0.1%. Taču decembrī mēneša inflācija bija lielākā kopš 2007. gada, tādējādi palielinot gada inflāciju no 1.3% līdz 2.2%. Starplaikā decembros cenas bija vai nu samazinājušās, vai augušas nebūtiski. Savukārt janvārī gada inflāciju no 2.2% līdz 2.9% vēl palielināja t.s. bāzes efekts jeb cenu kritums pagājušā gada janvārī.
Gada inflācija ir sasniegusi augstāko punktu kopš 2012. gada marta. Tobrīd tas bija noslēgums pusotru gadu ilgam inflācijas vilnim, ko radīja straujš pasaules izejvielu cenu kāpums un valsts iziešana no krīzes, kas palielināja algas un uzņēmumu spēju celt cenas. Šobrīd notiek šī inflācijas viļņa atkārtojums, bet mērenākā veidā, nav gaidāma gada inflācijas pakāpšanās līdz 5%. Arī tagad izejvielu cenas kāpj, paātrināsies ekonomikas izaugsme, bet tas būs bez krasiem rāvieniem un izrāvieniem, visdrīzāk tā. Ar diezgan lielu pārliecību to var teikt par izejvielu cenām, ar IKP pieaugumu Latvijā nekad neko droši nevar zināt, jo īpaši tad, ja daudzi gadiem loloti būvniecības projekti tiek īstenoti vienlaicīgi.
Domājams, ka februārī gada inflācija vēl palielināsies, pēc tam varētu iestāties relatīvs miers, bet līdz gada beigām cenu kāpums visdrīzāk nedaudz bremzēsies. Daudz straujāk par vidējo šobrīd aug pārtikas cenas, to kāpums gada griezumā janvārī sasniedza 6.8%. Taču jāatgādina, ka pirms tam vairākus gadus pārtikas cenas bija stabilas vai samazinājās. Janvārī vidējās pārtikas cenas bija tikai par 1.7% augstākas nekā 2013. gada jūnijā. Savukārt salīdzinājumā ar 2009.gada sākumu tās pieaugušas par 9.3%. Ienākumi starplaikā ir auguši daudz straujāk, par laimi. Cenu kāpums degvielai gada griezumā ir vēl skarbāks jeb 14.9%, bet cenu līmenis vēl ir tālu zem vēsturiskā maksimuma.
Ar nedaudz straujāku cenu kāpumu nāksies samierināties, patērētāju vairākumam tas nebūs pārāk grūti, jo algu kāpums paātrināsies. Dažus gadus nācija dzīvos saskaņā ar nu jau leģendāro principu — ir jābaidās nevis no lieliem izdevumiem, bet no maziem ienākumiem. Reālais IKP augs, nominālais augs vēl straujāk, reālā IKP un cenu kāpumam summējoties. Tas ir svarīgi tāpēc, ka šādā laikā samazinās veco parādu reālais slogs. Ekonomikas pārkaršana vismaz valsts centrālajos reģionos pēc dažiem gadiem ir reāls risks, taču sākotnējās izpausmēs ekonomikas pārkaršana mēdz būt ļoti patīkama. Pat, ja parādīsies inflācijas apkarošanas plāns, tiks imitēta nopietna diskusija, bet rīcības nebūs. Iepriekšējo reizi šādam plānam varētu būt bijusi lielāka piekrišana, ja to sauktu īstajā vārdā — par ekonomikas kraha novēršanas plānu. Šobrīd uztraukties par krahu pārskatāmā nākotnē nav pamata, bet šo inflācijas kāpumu pārdzīvosim. Šoreiz viss būs citādi.