Pieredze, kas veidojusies 25 gados kopš valsts neatkarības atgūšanas, attīstās, un arī mūsu sabiedrība iepazīst arvien jaunas uzkrāšanas iespējas, kas citur pasaulē jau iemantojušas stabilu vietu ikvienas personas rūpēs par savu nākotni un vecumdienām – tā šodien atklāja apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Nordea Pensions Latvia eksperti, iepazīstinot ar uzkrājumu tirgus tendencēm un nākotnes prognozēm. Tiek novērots, ka arvien jauni pensiju kapitāla uzkrāšanas veidi kļūst pieprasīti arī Latvijā.
Viena no šādām iespējām Latvijā tika ieviesta pirms trim gadiem – Mūža pensijas apdrošināšana, ko šobrīd izvēlējušies jau ap 1900 pensionāru Latvijā. Mūža pensijas līgumu var noslēgt ikviens valsts pensiju shēmas dalībnieks, kas sasniedzis pensionēšanās vecumu un kura 2. pensiju līmenī uzkrātais kapitāls ir vismaz 3000 eiro. Personu skaits, kas atbilst kritērijiem, lai saņemtu Mūža pensiju, pašlaik ir aptuveni 0,5% no kopējā Latvijas pensionāru skaita. “Prognozējams, ka turpmāko 10 gadu laikā to skaits varētu sasniegt pat 80 000 personas jeb 17% pensionāru, līdz ar to mūža pensija kļūs pieejamāka un to varēs mantot,” uzskata Andris Dzikavičs, ERGO dzīvības apdrošināšanas vecākais riska parakstītājs Baltijā.
Viņš stāsta, ka cilvēki novērtē Mūža pensijas priekšrocības, jo tā dod iespēju izvēlēties, kā saņemt pensiju sistēmas 2. līmenī uzkrāto, nosakot pašam saņemamās pensijas apmērus un saņemšanas regularitāti. “ERGO klienti kā lielāko ieguvumu no Mūža pensijas polises uzsver iespēju noteikt mantinieku – ģimenes locekli vai jebkuru citu izvēlētu cilvēku, kas personas nāves gadījumā varēs saņemt neizmaksāto pensijas daļu, nevis atstāt to valsts budžetā. Lielākoties tie ir bērni vai laulātais dzīvesbiedrs,” atklāj Andris Dzikavičs. ERGO ir arī jau pirmie mūža pensijas mantošanas gadījumi. “Vienā no tiem meita mantoja 5000 eiro, ko pensiju 2. līmenī bija uzkrājis viņas tēvs, bet otrā – 5200 eiro pēc laulātā aiziešanas mūžība saņēma sieva,” stāsta Andris Dzikavičs.
Mūža pensijas polise nebūt nav vienīgais produkts uzkrājumu veidošanā, kas arī pie mums kļūs arvien pieprasītāks. Līdz šim Latvijā maz runāts par pasaulē jau sen novērtētajiem dzīves cikla pensiju fondiem un to priekšrocībām, un to pienesums valsts pensiju sistēmai Latvijā līdz šim nav pienācīgi vērtēts. “Taču arī Latvijas iedzīvotāji jau drīz nonāks pie tā, ka šo iespēju būs nepieciešams attīstīt, jo dzīves cikla pensiju fondi padara pensiju kapitāla uzkrāšanu efektīvāku. To pierāda pieredze daudzās valstīs, un citās Baltijas valstīs par to diskutē arvien biežāk,” stāsta Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.
Dzīves cikla pensiju fondu uzdevums ir pakāpeniski samazināt pensiju kapitāla ieguldījumu portfeļa risku, samazinoties līdz pensionēšanās brīdim atlikušajam laikam. “Šobrīd Latvijā pieejamos pensiju 2. līmeņa plānus var drīzāk klasificēt kā dzīves stila plānus, jo ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir tiesības izvēlēties jebkuru no piedāvātajiem plāniem, turklāt ikvienam ir arī tiesības regulāri mainīt gan plānu divas reizes kalendārā gadā, gan tā pārvaldītāju reizi kalendārā gadā. No vienas puses tas ir labi, jo cilvēkam ir pilnīgi brīvas izvēles iespējas un iespēja būt noteicējam. Tomēr no otras puses šāda klientu iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā prasa zināšanas, un pastāv iespēja emocionāliem klientu lēmumiem, kas var negatīvi ietekmēt viņu kapitālu,” uzsver Iļja Arefjevs.
Nordea Pensions Latvia uzskata, ka Latvijā nepieciešams uzlabot esošo pensiju 2. līmeņa plānu piedāvājumu. “Latvijā pašlaik pieejamie pensiju 2. līmeņa plāni jau ir lielā mērā noteiktā riska plāni. Mums tiek piedāvātas trīs stratēģijas – konservatīvā, sabalansētā un aktīvā. Taču maksimālais akciju īpatsvars pensiju 2. līmenī Latvijā- 50% no visiem ieguldījumiem, nav atbilstošs nevienam no pensiju plānu veidiem – noteiktā datuma, noteiktā riska vai dzīves stila un piedāvāto plānu nosaukumi nepalīdz klientiem izvēlēties viņu vecumam atbilstošu piedāvājumu. Tāpēc Latvijā nepieciešams izveidot ceturto ieguldījumu stratēģiju, ar lielāku akciju īpatsvaru,” Iļja Arefjevs