Akciju tirgi ASV dominē virsrakstos

Dārgs, dārgāks, visdārgākais

Jauns riska noskaņojuma uzlabojums ASV radīja jaunus rekordus. Akciju indekss S&P 500 uz īsu brīdi pārsniedza tehniski svarīgo 6000 robežu un Bitcoin ir gandrīz sasniedzis 100 000 USD. Tomēr, neraugoties uz jauniem rekordiem iepriekš minētajos tirgos, novembrī pārējie “Lieliskā septiņnieka” uzņēmumi jeb lielie tehnoloģiju uzņēmumi (izņemot Tesla) atpaliek: Apple, Google, Microsoft, Microsoft, Amazon, Meta un Nvidia vidējais pieaugums bija aptuveni 3%. Nvidia akciju cena mēneša vidū pēc uzņēmuma finanšu rezultātu paziņošanas samazinājās. Lai gan uzņēmuma ieņēmumi trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga pat par 94 %, prognozētais ieņēmumu pieaugums nākotnē nedaudz sarūgtināja tirgus analītiķus. 

Tā kā republikāņi uzvarēja vēlēšanās, “ASV ekskluzivitātes” tirgus tendences (ASV priekšrocības tirgos) kļuva vēl izteiktākas, un ASV aktīvi kļūst vēl dārgāki nekā citos reģionos. Tirgus, šķiet, nebiedē tas, ka saskaņā ar iepriekšējo laikposmu novērtējumiem ASV akcijas ir ļoti dārgas gan salīdzinājumā ar citām valstīm, gan attiecībā pret ASV ekonomiku. Vorens Bafets jau 2001. gadā komentēja, ka, akciju tirgus kapitalizācijas un IKP relatīvajam līmenim samazinoties līdz 70-80%, akciju iegādei ilgtermiņā pastāv labvēlīgi nosacījumi, bet, šim rādītājam pārsniedzot 200%, tas jau varētu būt riskanti. Salīdzinājumam: Vācijas un Ķīnas akciju kapitalizācija pašlaik ir nedaudz zem 60% no IKP, bet ASV – 225%.

Ķīna un Eiropa

Novembris bija nelabvēlīgs Ķīnas akciju tirgiem, un akciju indekss samazinājās par aptuveni 2%. Ķīnas politiskā elite joprojām cīnās ar nekustamā īpašuma tirgus stagnāciju un augsto jauniešu bezdarba līmeni valstī, savukārt jaunievēlētais Tramps pasteidzās paziņot, ka uzliks 60% importa nodokli precēm no Ķīnas, kas, visticamāk, vēl vairāk palēninās Ķīnas ekonomikas izaugsmi. Novembrī Ķīnas valdība paziņoja par papildu finansējuma piešķiršanu vietējām pašvaldībām un solīja 2025. gadā vairāk stimulēt fiskālo politiku, tomēr pagaidām paziņotie stimulēšanas pasākumi tiek uzskatīti par nepietiekamiem. 

Arī Eiropā novembris nebija veiksmīgs mēnesis. Potenciālo ASV tirdzniecības tarifu draudus pastiprināja paziņojums par pirmstermiņa vēlēšanām Vācijā pēc tam, kad koalīcijā nebija panākta vienošanās par to, vai ir iespējams palielināt Vācijas valdības izdevumus. Iepirkumu vadītāju indeksa jeb PMI dati novembrī liecināja, ka arī pakalpojumu nozares lejupslīde veicināja jau iepriekš vērojamo stagnāciju ražošanas nozarē (atbilstošie rādītāji ir 45,2 un 49,2, un, ja skaitlis ir mazāks par 50, tas liecina par palēnināšanos).

Situāciju eirozonā pasliktina arī inflācijas atjaunošanās. Pēc krituma līdz gada minimumam (1,8% septembrī) gada inflācija oktobrī sasniedza 2% un novembrī pieauga līdz 2,3%. Maz ticams, ka inflācijas kāpums apturēs Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzsākto procentu likmju samazināšanas ceļu, tomēr tas var sarežģīt diskusijas par monetāro politiku. Finanšu tirgi sagaida, ka līdz 2025. gada beigām bāzes procentu likme tiks samazināta vēl par 150 bāzes punktiem.

Ko gaidīt decembrī

Decembrī notiks svarīgas ASV Federālā rezervju sistēma un ECB monetārās politikas sanāksmes. Sagaidāms, ka ECB turpinās samazināt procentu likmes, taču būs svarīgi uzklausīt centrālās bankas vadītāju viedokli par inflācijas pieaugumu pēdējā laikā. ASV centrālajai bankai lēmumu pieņemt ir grūtāk, jo ekonomika un darba tirgus darbojas stabili, bet inflācija ir nedaudz pieaugusi un, iespējams, pieaugs vēl vairāk, ja ASV un citas pasaules lielvalstis iesaistīsies tirdzniecības karā. Akciju tirgi joprojām ir samērā augsti, bet vēsturiski sezonālā griezumā decembris ir vislabākais mēnesis akciju tirgum, tāpēc līdz gada beigām vēl var sagaidīt kāpumu.