Akciju tirgiem mēnešiem ilgi panākumi, bet kādi laiki priekšā?

Tarass Buka, Luminor pensiju ieguldījumu daļas vadītājs

Martā makroekonomiskie dati atkal apliecināja, ka pasaules ekonomika turpina augt, uzlabojoties ražošanas sektora datiem un darba tirgus situācijai paliekot stabilai. Pozitīvais tirgus dalībnieku noskaņojums palīdzēja akciju tirgum jau piekto mēnesi pēc kārtas nodrošināt kāpumu, turklāt ar minimālām svārstībām.

Avots: Bloomberg (31.03.2024.). Visi indeksi norādīti EUR valūtā.

Fokuss uz centrālo banku lēmumiem

Līdz ar pavasara iestāšanos novērojamas arī monetārās politikas mīkstināšanās tendences. Kā ierasti lielākā uzmanība tika pievērsta ASV Federālo rezervju sistēmai. ASV centrālā banka reaģēja uz tirgus gaidām, saglabājot stabilas procentu likmes martā un paredzot to samazinājumu trīs reizes šogad. Lai arī procentu likmju līmeņa prognoze 2025. un 2026. gadam ir nedaudz paaugstinājusies, centrālās bankas prezidents Žeroms H. Pauels (Jerome H. Powell) norādīja, ka inflācija turpina palēnināties un bankas lēmumus neietekmē patēriņa cenu indeksa ikmēneša svārstības.
 
Arī Eiropas Centrālā banka nepretojās tirgus gaidām un saglabāja procentu likmes bez izmaiņām. Martā prognozētā inflācija gada izteiksmē bija zemāka nekā iepriekš, tāpat kā IKP pieaugums, kas palēninājās no 0,8% uz 0,6%. Par pārsteigumu daudziem investoriem Šveices Nacionālā banka samazināja savu procentu likmi par 0,2% uz 1,5%. Arī Anglijas Banka pozitīvi pārsteidza tirgus dalībniekus - lai arī tika saglabāta pamatlikme 5,25%, bet neviens no bankas monetārās politikas lēmējpersonām neatbalstīja tās pieaugumu.
 
Šobrīd vairāk nekā 70% pasaules centrālo banku nodarbojas ar monetārās politikas “jostu pievilkšanu”. Salīdzinājumam — pagājušajā gada jūlijā, kad piedzīvojām augstākās procentu likmes, šis rādītājs bija 91%. Līdz šim procentu likmju lejupslīdes tendenci atbalstījuši attīstības tirgi, un paredzams, ka attīstītās valstis ieviesīs vairāk izmaiņu no trešā ceturkšņa un turpmāk. Vēsturiski labākie akciju ienesīguma periodi bija tad, kad vairāk nekā puse pasaules centrālo banku pazemināja savas procentu likmes.

Stabils pirmais ceturksnis akcijām

S&P 500 indekss, kam daudzi seko, šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza pieaugumu divciparu skaitļa apjomā un piedzīvoja 14. labāko gada sākumu periodu pēdējā gadsimta laikā. Šī tendence bija vērojama 10 no 11 tirgus sektoriem, kā arī pieauga visi MSCI lielāko valstu indeksi. Ķīnas un Dienvidamerikas tirgi bija nedaudz vājāki, savukārt labākos rezultātus uzrādīja Japānas akcijas.
 
Līdzīgi kā pagājušajā gadā lielie uzņēmumi  ar lielāku izaugsmes potenciālu apsteidza pārējo akciju tirgu, taču starpība bija mazāka nekā iepriekšējā ceturksnī. Cikliskie sektori turpināja izaugsmi, un komunikāciju sektora uzņēmumi sasniedza vislabākos rezultātus, akcijām pieaugot par vairāk nekā 15%. Tehnoloģiju sektors bija trešais veiksmīgākais, enerģētikas uzņēmumiem negaidīti ieņemot otro vietu. To labie rezultāti bija saistīti ar pieaugušajām izejvielu cenām: Brenta naftas cena pieauga par 13%, savukārt zelta cena turpināja pieaugt nebijušos ātrumos — ceturksnī tā cena pieauga par 7,5%.
Lai arī varētu šķist, ka pirmajā ceturksnī pieaugums bija vērojums itin visur, finanšu tirgos bija arī vājās vietas. Investoriem pārcenojot centrālās bankas gaidāmās procentu likmes, globālais obligāciju tirgus šī gada pirmo ceturksni noslēdza ar negatīvu rezultātu. Gan Eiropā, gan ASV tirgus dalībnieku gaidītās likmes ir kritušās un jau atbilst centrālo banku minētajiem procentu likmju līmeņiem. Turklāt gada pēdējā ceturksnī jaunu emisiju piedāvājums bija būtiski augstāks, kas ietekmēja arī ienesīgumu.
Raugoties tālāk, mēs redzam turpmāku akciju tirgu izaugsmi un uzskatām, ka gada otrajā pusē arī obligācijas atnesīs pozitīvu sniegumu. Atbilstoši akciju vēsturiskajām tendencēm, ja S&P 500 indekss gada pirmajā ceturksnī pieauga par vairāk nekā 10%, pārējā gadā vidējā peļņa vēsturiski bijusi 7,6%. Divi lielākie izņēmumi bija tirgus sabrukumi 20.gadsimta 30.gados un 1987.gadā.

No globālā uz vietējo

Viens no mūsu pensiju plānu emitentiem “Latvenergo” martā publicēja savus pagājušā gada finanšu rezultātus. ”Latvenergo” ienākumi gada laikā pieauga par 10%, savukārt EBITDA peļņas rādītājs palielinājās par vairāk nekā divām trešdaļām. Galvenie faktori tam bija augstākas energoresursu pārdošanas cenas un otrs labākais Daugavas HES rezultāts pēdējos 25 gados.
 
Ieguldot Latvenergo grupas zaļajās obligācijās, mūsu pensiju plāni veicina pāreju uz atjaunīgās enerģijas ražošanu. Pagājušajā gadā hidroenerģijas īpatsvars kopējā saražotajā elektroenerģijā sasniedza 73 %, savukārt uzņēmuma investīcijas pieauga par 60 %, kas galvenokārt tika izlietotas saules parku infrastruktūras izveidei un Daugavas HES jaudas palielināšanai. Investīcijas palīdz Latvenergo grupai sasniegt klimatneitralitāti elektroenerģijas ražošanā līdz 2040. gadam.

Tirgus novērtējums

Nesenie notikumi tirgos veido nelielu daļu no mūsu kopējā tirgus novērtējuma. Kopumā martā mēs saglabājām neitrālu riska līmeni attiecībā uz akcijām. Mūsuprāt, lielākā ietekme uz tirgus tendencēm ir saistīta ar makroekonomisko datu uzlabojumu. Gan OECD apsteidzošais ekonomikas rādītājs (LEI), gan Purchasing Managers' Index (PMI) liecina par pastāvīgu globālās ekonomikas attīstību, kas savukārt atbalsta straujākas IKP izaugsmes prognozes. Mēs arī vairs nevērtējam centrālo banku ietekmi negatīvi – tirgus dalībnieki pielāgoja savas prognozes realitātei. Galvenie akciju tirgu korekcijas riski joprojām ir vēsturiski dārgie tirgus novērtējumi, pārmērīgs investoru optimisms un politiskā nenoteiktība vēlēšanu gadā.