Aptauja: gados jaunāki cilvēki sagaida lielākas pensijas vecumdienās

Luminor aptaujā noskaidrots, ka gados jauni Latvijas iedzīvotāji ir īpaši ambiciozi, domājot par pensijas apjomu, kādu viņi cer saņemt pensijas vecumā. Lai spētu nodrošināt sev finansiāli drošas un pārtikušas vecumdienas, respondenti vecuma grupās no 18 līdz 39 gadiem ik mēnesi vēlētos saņemt pensiju no 1200 līdz 2000 eiro. Kā skaidro Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš, šādi rezultāti liecina par pašsaprotamu cilvēku vēlmi vecumdienas pavadīt kvalitatīvi un bez raizēm par savu finanšu situāciju, tomēr šāda pensijas apjoma sasniegšana lielākoties atkarīga no finanšu lēmumiem jau šobrīd.

Jaunu cilvēku gaidas neatbilst esošai situācijai

Teju puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju finansiāli drošām vecumdienām mēnesī vēlētos saņemt 1200-2000 eiro lielu pensiju. Luminor novērojumi liecina, ka lielākā daļa no tiem ir iedzīvotāji vecuma grupās no 18 līdz 39 gadiem (54% katrā vecuma grupā), kā arī aktīvā darbspējīgo grupa – no 40 līdz 49 gadiem (51%). Savukārt gados vecāki cilvēki (50-74) biežāk varētu iztikt ar mazāku pensijas apjomu, proti, no 600 līdz 1200 eiro ik mēnesi.

“Gados jaunāku cilvēku vēlme nākotnē saņemt lielāku pensiju nekā vidēji saņem šī brīža seniori ir vērtējama pozitīvi, tomēr šai iecerei vajadzētu pastāvēt reizē ar izpratni, ka tikai valsts nodrošinātā pensija šādu labklājības līmeni nespēs nodrošināt.
Šobrīd vidējā pensija valstī ir 576 eiro, un, lai vecumdienās nodrošinātu stabilu un augstu ienākumu līmeni, jau šodien ikkatram ir jārūpējas par savu nākotni, veidojot stabilus nākotnes uzkrājumus. Ja personas mērķis ir līdzvērtīgs dzīves līmenis kā pirms pensijas vecuma sasniegšanas, tad ienākumiem vecumdienās būtu jābūt robežās 70 līdz 80% no saņemtā vidējā atalgojuma – šobrīd diemžēl valsts solītā pensija nodrošina tikai apmēram pusi no tā, un nav prognožu, ka situācija paliks labāka,” izceļ eksperts A. Krūmiņš.

Savlaicīga uzkrājuma veidošana – finansiāli droša pensija

Lai saņemtu tādu pensiju, kādu vēlas vairums aptaujāto, svarīgi jau laikus uzsākt savu personīgo uzkrājumu veidošanu, proti, jo ātrāk sāk veidot iekrājumus vecumdienām, jo lielāku summu iespējams sakrāt. Eksperts A. Krūmiņš skaidro, ka, veicot savlaicīgus un regulārus ieguldījumus, kā arī ievērojot disciplīnu līdz pensijas vecumam, ir iespējams sakrāt pat vienu miljonu eiro. Bankas veiktie aprēķini liecina – uzsākot darba gaitas, piemēram, 21 gada vecumā un veicot regulāras iemaksas pensiju 3. līmenī virs 7% no bruto algas, kopā 2. un 3. līmenī līdz pensijas vecumam ir iespējams iekrāt līdz pat vienam miljonam eiro.**

Neatkarīgi no vecuma, ikvienam ir iespēja veidot savus uzkrājumus vecumdienām – pat, ja pensija ir tuvu, labāk nodrošināt kaut nelielus iekrājumus, kas jebkurā gadījumā būs labāk nekā nulle eiro jūsu uzkrājumu kapitālā. Taču nenoliedzami – regularitāte ir uzkrājuma veidošanas zelta atslēga, tāpēc, lai parūpētos par finansiāli drošu pensiju, sākt ieguldīt ieteicams jau tagad.

Uzkrāj, sākot ar mazām summām

Protams, ka cilvēku finansiālās situācijas ir dažādas un ne visiem ir iespējams pensiju uzkrājumam katru mēnesi novirzīt lielas naudas summas. Tāpēc eksperts iesaka ieguldījumu apjomu pielāgot ienākumu līmenim un vecumam, piemēram, 20 gados pensiju 3. līmenī veikt iemaksas 25 eiro vērtībā vai tik, cik ļauj esošā finanšu situācija, savukārt, piemēram, no 25 gadiem vai pamazām palielināt iemaksas līdz 50 eiro mēnesī un tā attiecīgi turpināt, pieaugot ienākumu līmenim.

Tāpat uzkrājumu iespējams palielināt, katru gadu saņemot 20% atmaksu par iedzīvotāju ienākumu nodokli par pensiju 3. līmenī veiktajām iemaksām, kas nepārsniedz 10% no bruto algas, bet ne vairāk kā 4000 eiro. Tā vietā, lai šo atmaksu iztērētu kādu preču vai pakalpojumu iegādei, ieteicams to novirzīt finanšu tirgos, piemēram, atpakaļ pensiju 3. līmenī un tādējādi palielināt pensijas uzkrājumu.

*Luminor bankas aptauja Latvijā veikta 2024. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

**Aprēķini balstīti uz vairākiem pieņēmumiem, tai skaitā pensiju plānu ienesīgumu un darba algas pieaugumu, bet galveno ietekmi nodrošina saliktie procenti, proti, gūstot peļņu ne tikai no ieguldītās pamatsummas, bet arī jau no nopelnītā kapitāla.