„DNB Latvijas barometrs”: eiro, kultūras notikumi, olimpiskie sasniegumi un politiskās cīņas – 2014.gada zīmes

Domājot par nākamo gadu un notikumiem, ar kuriem 2014.gads tiks ierakstīts Latvijas vēsturē, 86% iedzīvotāju pārliecinoši teic, ka gada nozīmīgākā norise būs pāreja uz eiro valūtu, - tā liecina jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti. Tomēr samērā bieži par potenciāli ļoti zīmīgiem notikumiem respondenti uzskata arī to, ka nākamgad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta (38%), tāpat par ievērības cienīgu notikumu atzītas 12.Saeimas (27%) un Eiropas Parlamenta (25%) vēlēšanas. Jāpiebilst, ka 18% aptaujāto cer, ka nākamajā gadā Latvijai būs augsti sasniegumi sportā, tostarp Soču olimpiskajās spēlēs. 

Tikmēr vērtējot, kāds iedzīvotājiem bijis šis gads, lielākā daļa aptaujāto (62%) to uzskata par kopumā veiksmīgu, pat nedaudz veiksmīgāku nekā 2012.gadu. Arī nākamo gadu respondenti prognozē vēl veiksmīgāku vai vismaz nemainīgu, un tikai neliela daļa aptaujāto (11%) domā, ka nākamais gads varētu izrādīties mazāk veiksmīgs nekā šis gads. 

Sertificēts astrologs un numerologs Kristaps Baņķis norāda: „Sagaidot Zirga gadu, daudzi sajutīs ticību pārmaiņām un būs noskaņoti uz daudz aktīvāku dzīves ritmu – aulēkšiem vien pēc panākumiem. Tiesa, jāatceras, ka gada pirmā puse būtiski atšķirsies no otrās. Gada pirmā puse ir domāta plānošanai, jauniem iespaidiem, apņēmības un kontaktu veidošanai, bet gada otrajā pusē tas viss jāieiemieso jau konkrētās darbībās. Tādēļ krājam spēkus gada otrās puses lielajiem darbiem un nešķiežam resursus priekšlaicīgi!”

Ņemot vērā, ka par absolūti svarīgāko nākamā gada notikumu atzīta eiro ieviešana, pētījuma respondentiem vaicāts, cik informēti viņi par šo procesu jūtas. Kā liecina pētījuma rezultāti, vairums aptaujāto jūtas labi informēti (71%), tomēr katrs ceturtais (26%) atzīmējis, ka ir vāji informēts. 

Tiesa, neskatoties uz plašo informētību, jautāti, vai viņus uztrauc naudas mainīšana, pierašana pie eiro monētām un citas sadzīviskas nianses, kas saistītas ar valūtu nomaiņu, vairāk nekā puse aptaujāto norādījuši, ka viņus tas uztrauc (58%). Pretēju viedokli pauduši 39% aptaujāto. Salīdzinot atbildes abos iepriekšminētajos jautājumos, jāsecina, ka tie respondenti, kuri jūtas slikti informēti, biežāk arī atzīst, ka viņiem eiro ieviešana rada bažas. 

Zīmīgi, ka vairāk nekā puse aptaujāto atzīmējuši, ka neko īpašu nedara, lai gatavotos eiro ieviešanai (53%). Tikmēr 45% aptaujāto tai tomēr gatavojas. Tostarp 31% aptaujāto seko līdzi aktuālajai informācijai, bet 25% aptaujāto pievērš uzmanību produktu un pakalpojumu cenu izmaiņām. Salīdzinoši retāk aptaujātie jau tagad pārrēķina produktu un pakalpojumu cenas eiro (7%), ir iemaksājuši naudu kontā, kur tā tiks samainīta automātiski (7%), ir īpaši izpētījuši, kā izskatās eiro monētas un banknotes (5%), jau iegādājušies lielāku maku (3%) vai steidz mainīt skaidrās naudas uzkrājumus latos uz eiro (3%). 

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska norāda: „Šogad, gaidot eiro ieviešanu, iedzīvotāji daļu skaidras naudas iekrājumu noguldīja banku kontos, bet citu daļu - aktīvāk tērēja. Tādējādi stimulēja arī patēriņu. Šo procesu varēja droši prognozēt jau iepriekš, jo to apliecināja Igaunijas eiro ieviešanas pieredze pirms pāris gadiem. Pēc lielāka tēriņu kāpinājuma šā gada nogalē 2014. gada sākumā var gaidīt mērenāku tirdzniecības apgrozījuma kāpumu vai pat kritumu. Kā liecina pētījuma rezultāti, 67% aptaujāto pirmajos mēnešos pēc eiro ieviešanas ar naudu plāno rīkoties piesardzīgāk nekā tagad. Iedzīvotāju tēriņu pieaugums ir veicinājis augstāku iekšzemes kopprodukta pieaugumu 2013. gadā, bet nedaudz palēninās izaugsmi 2014. gadā.”

Tajā pašā laikā sabiedriskās politikas centra „PROVIDUS” pētnieks Valts Kalniņš atzīmē: „Valūtas maiņa nes gana daudz nemiera – vairāk nekā pusi aptaujāto uztrauc un rada bažas procesi, kas gaidāmi pēc eiro ieviešanas, liela daļa aptaujāto naudu tērēs piesardzīgāk nekā tagad. Varam tikai minēt, cik daudz bažu radīja iepriekšējās naudas reformas, ja Latvijas vēsturē, iespējams, visrūpīgāk izplānotā valūtas maiņa iedzīvotājos rada zināmu stresu. Tomēr lielākā daļa aptaujāto neuzskata par nepieciešamu eiro ieviešanai īpaši gatavoties. Tātad kaut kāds satraukums ir daudziem, bet tas, šķiet, nav sevišķi liels.”

Interesanti, ka, lūgti iejusties Ziemassvētku vecīša lomā, nosakot, kuram pazīstamam cilvēkam par šī gada darbiem un nedarbiem viņi svētkos sagādātu lielāko dāvanu, bet kuram - atnestu pamatīgu žagaru bunti, līdzīgi kā pagājušajā gadā lielāko dāvanu iedzīvotāji apsolījuši Rīgas mēram Nilam Ušakovam (20%), bet žagarus - demisionējušajam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (12%). Tai pašā laikā 7% aptaujāto uzskata, ka V.Dombrovskis, gluži pretēji, būtu pelnījis dāvanu, bet 8% aptaujāto žagarus dotu N.Ušakovam. Jānorāda, ka iedzīvotāju atbildes šajā jautājumā atšķiras arī atkarībā no sarunvalodas ģimenē. V.Dombrovski apdāvinātu 11% aptaujāto, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu, bet krieviski runājošo vidū šādu viedokli paudis tikai 1% aptaujāto. Jāņem gan vērā, ka aptauja tika veikta pirms Zolitūdes traģēdijas un ar to saistītajiem notikumiem un izmaiņām politiskajā dienaskārtībā.

Līdzās iepriekš minētajiem politiķiem „DNB Latvijas barometra” respondenti Ziemassvētkos līdzīgi kā pērn labprāt apdāvinātu arī Ventspils mēru Aivaru Lembergu (5%), Valsts prezidentu Andri Bērziņu (4%), bijušo valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu (4%) un komponistu Raimondu Paulu (4%). Tiesa, salīdzinoši liela daļa aptaujāto uzskata, ka A.Bērziņš būtu pelnījis arī žagarus (7%). Viņam līdzās žagarus pelnījušo rindās minēts arī līdzšinējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (4%), Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (4%), jaundibinātās partijas „Latvijas attīstībai” vadītājs Einars Repše (4%) un labklājības ministre Ilze Viņķele (3%). Tiesa, šogad I.Viņķele žagaru saņēmēju sarakstā minēta retāk nekā pērn. To pašu var teikt arī par Ventspils mēru Aivaru Lembergu un eksprezidentu Valdi Zatleru. 

 „DNB Latvijas barometrs” ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.