„DNB Latvijas barometrs”: iedzīvotāji, tiekot pie lielas naudas summas, visbiežāk to iztērētu sen kārotu lietu iegādei

Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka gadījumā, ja iedzīvotāji tiktu pie lielas naudas summas, viņi visbiežāk to iztērētu sen kārotu lietu (ceļojuma, mašīnas, mājas u.c.) iegādei (62%). Tikmēr 31% aptaujāto uzsāktu savu biznesu, 25% naudu ieguldītu bankā, bet 18% to ziedotu labdarībai.

Uzņēmēja un biedrības „Līdere” valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna atzīmē: „Izvērtējot iedzīvotāju atbildes uz jautājumu, ko viņi darītu, ja tiktu pie lielas naudas summas, skaidri redzams, ka lielākā daļa aptaujāto to notērētu. Tas liecina, ka vairāk vēlamies dzīvot šodienai, kas, protams, ir labi, jo stiprinām ģimenes vērtības un kopā atpūšamies pēc smagā darba cēliena. Taču būtu jādomā arī par uzkrājumu veidošanu. Ar šo es domāju uzkrājumus ne tikai bankā, bet gan nākotnei – bērniem, pašiem papildu pensijai u.c.”

Tikmēr, lūgti novērtēt uzņēmējdarbības vidi Latvijā, vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto to atzina par nelabvēlīgu. Tostarp 15% aptaujāto uzskata, ka tā ir ļoti nelabvēlīga. Savukārt 23% aptaujāto atzīmēja, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā ir labvēlīga. Tiesa, jāpiebilst, ka salīdzinoši lielai daļai aptaujāto nebija viedokļa šajā jautājumā (22%).

Komentējot šos datus, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: „Tam, ka 55% aptaujāto uzņēmējdarbības vidi vērtējuši kā negatīvu, ir vairāki iemesli, kas tieši sasaucas ar valsts kopējo attīstību. Pirmkārt, nodokļu politika ir pilnīgi neparedzama, jo katru gadu budžeta izstrādes laikā „cipari” mainās neparedzamā progresijā, kā arī ierēdniecība meklē arvien jaunus „upurus”, no kuriem paņemt vairāk. Protams, ka pirmie ir uzņēmēji, bet tikai pēc tam liekie izdevumi tiek meklēti ministrijās un iestādēs. Tas dod ļoti negatīvus signālus biznesa videi, jo nepastāvība, lēmumu nepildīšana un nevēlēšanās dzirdēt realitāti ir īpašības, kas raksturo amatpersonu rīcību.”

SIA „Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis papildina: „Šie rezultāti ir spēcīgs signāls un atgādinājums, ka svarīgi ir strādāt pie kompleksas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kas ietver prognozējamu, ilgtermiņa un veselīgu nodokļu politiku, administratīvā sloga mazināšanu, kā arī sistemātisku un kompetentu uzraugošo iestāžu darbību. Būtiski, ieviešot jaunus kontroles mehānismus vai veicot izmaiņas nodokļu politikā, vērtēt to ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, nevis tikai pētot šauru jomu.”

Vaicāti, vai paši kādreiz ir domājuši sākt savu uzņēmējdarbību, mazāk nekā puse aptaujāto atbildējuši noraidoši (44%). Tajā pašā laikā 38% aptaujāto atzīst, ka ir domājuši par uzņēmuma dibināšanu, tomēr līdz šim nav to izdarījuši. Tikmēr 14% aptaujāto jau vada savu biznesu vai patlaban aktīvi strādā pie uzņēmuma dibināšanas un savu ideju tālākas virzības.

Līdzīgs jautājums aptaujātajiem tika uzdots arī 2012.gadā. Šogad iedzīvotāji biežāk nekā pirms trīs gadiem norādījuši, ka ir domājuši par uzņēmuma dibināšanu, bet vēl to nav izdarījuši (2015.gads: 38%; 2012.gads: 28%) vai arī jau vada savu biznesu, vai patlaban aktīvi strādā pie uzņēmuma dibināšanas (2015.gads: 14%; 2009.gads: 9%).

Aicināti nosaukt iespējamo jomu, kurā vēlētos attīstīt savu biznesu, aptaujātie visbiežāk minējuši apkalpojošo sfēru vai tirdzniecību (11%), sabiedrisko ēdināšanu (6%) un lauksaimniecību (5%). Tikmēr 4% aptaujāto vienlīdz bieži norādījuši autotransporta un tā servisa nozari un IT pakalpojumus, bet 3% - skaistumkopšanu, celtniecību un remontdarbus, tūrisma un viesnīcu nozari, kokapstrādi un mežizstrādi, kā arī izglītību un pedagoģiju. Savukārt 30% aptaujāto nevarēja minēt konkrētu nozari, kurā varētu dibināt uzņēmumu.

Jāpiebilst, ka šogad aptaujātie biežāk nekā pirms trīs gadiem starp jomām, kurās varētu dibināt savu uzņēmumu, minēja sabiedrisko ēdināšanu (2012.gads: 4%; 2015.gads: 6%) un IT pakalpojumus (2012.gads: 2%; 2015.gads: 4%).

Raksturojot būtiskākos ieguvumus, kādus, viņuprāt, sniedz darbība savā biznesā, visbiežāk aptaujātie norādījuši iespēju nopelnīt (61%), iespēju pašam organizēt savu dzīvi un laiku (59%) un darīt to, kas pašam patīk (57%). Turklāt trešdaļa aptaujāto par vienu no būtiskākajiem ieguvumiem atzīmējuši arī to, ka uzņēmējam nav priekšnieku un viņš nav nevienam pakļauts (30%). Savukārt retāk par nozīmīgiem ieguvumiem uzskatīta iespēja gūt jaunas zināšanas un pieredzi (24%), kā arī savas pašapziņas paaugstināšana (14%).

Tikmēr, salīdzinot 2012. un 2015.gada aptauju rezultātus, jāsecina, ka šogad starp ieguvumiem biežāk tika minēta iespēja pašam organizēt savu dzīvi, laiku (2012.gads: 54%; 2015.gads: 59%). Tajā pašā laikā šogad retāk nekā pirms trīs gadiem aptaujātie minējuši tādus ieguvumus kā priekšnieku neesamību (2012.gads: 35%; 2015.gads: 30%) un lielāku pašapziņu (2012.gads: 17%; 2015.gads: 14%).

Savukārt, minot būtiskākos zaudējumus, ar kuriem var nākties saskarties uzņēmējiem, aptaujātie visbiežāk atzīmējuši papildu stresu (63%) un iespēju zaudēt vai arī nenopelnīt naudu (59%), kā arī nedrošību par nākotni, stabilitātes trūkumu, lielu risku (44%) un mazāk brīvā laika ģimenei un draugiem (31%). Tikmēr 24% aptaujāto uzskata, ka, dibinot uzņēmumu, ļoti bieži būs jādara lietas, ko negribas darīt, tostarp nāksies veidot attiecības ar valsts iestādēm, kārtot dokumentus u.tml., bet 23% aptaujāto atzīmējuši arī to, ka uzņēmējdarbība patiesībā ir smagāks darbs nekā būt algotam darbiniekam.

Vienlaikus jāpiebilst, ka 2015.gadā biežāk nekā 2012.gadā aptaujātie kā zaudējumu, nodarbojoties ar savu uzņēmējdarbību, atzīmējuši papildu stresu (2012.: 59%, 2015.: 63%), bet retāk norādījuši atbildi - mazāk laika ģimenei un draugiem (2012.: 38%, 2015.: 31%).

Aicināti nosaukt konkrētus uzņēmumus, kuri, pēc iedzīvotāju domām, pēdējo piecu gadu laikā sevi ir apliecinājuši kā veiksmes stāstu, 11% aptaujāto minēja AS „Latvenergo”, 8% - SIA „Lattelecom”, 7% - AS „Latvijas valsts meži”, 7% - SIA „Latvijas mobilais telefons”, 6% - AS „Latvijas dzelzceļš”, 5% - AS „Laima” un vēl 5% - AS „Latvijas gāze”. Tikmēr 30% aptaujāto nespēja minēt nevienu uzņēmumu, kurš būtu sevi apliecinājis, kā veiksmes stāstu.

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzīmē: „Starp 30 uzņēmumiem, kurus minējuši vismaz 1% vai vairāk iedzīvotāju kā „veiksmes stāstu”, vairāk nekā puse ir tādu, kas šajā laikā tiešām ir sekmīgi attīstījušies, bet tikai par vienu desmito daļu no tiem es varētu droši teikt, ka to panākumi varētu būt ievērojami pārsnieguši uz tiem liktās cerības. Starp pārējiem ir tādi, kas noteikti nav uzskatāmi par veiksmīgiem, tikmēr par vairākumu var teikt, ka tie ar rūpīgu ikdienas darbu pamazām krāj punktus un vienkārši attaisno uz tiem pamatoti liktās cerības. Taču sarakstā neredzu nevienu uzņēmumu, kuru varētu saukt par apbrīnojamu, satriecošu, prātu skurbinošu veiksmi, bet tādi Latvijā ir!”

Vērtējot, kāda ir banku attieksme pret cilvēkiem, kuri vēlas dibināt uzņēmumu, gandrīz puse aptaujāto norādījuši, ka tā ir piesardzīga (48%). Tikmēr 9% aptaujāto uzskata, ka banku attieksme pret jaunajiem uzņēmējiem ir pretimnākoša, bet 19% aptaujāto pauda viedokli, ka bankas ir noraidošas. Jāpiebilst, ka 24% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Visbeidzot, jautāti, ko viņi vēlētos sagaidīt no bankas, dibinot jaunu uzņēmumu, visbiežāk aptaujas dalībnieki atzīmēja, ka vēlētos elastīgu kredīta atmaksas grafiku (51%). Savukārt 32% aptaujāto vēlētos palīdzību biznesa plāna izveidē, 31% - iespēju pastāvīgi konsultēties par dažādiem jautājumiem, bet 30% - vieglu kredīta iegūšanu. Nedaudz retāk respondenti norādīja, ka, dibinot jaunu uzņēmumu, vēlētos no bankas individuālu attieksmi (26%) un uzņēmēja komplektu vai paketi (20%).

„DNB Latvijas barometrs” ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.