Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Pēdējos gados, reaģējot uz ekonomiskās situācijas svārstībām, daļa iedzīvotāju ir nolēmuši paši būt noteicēji pār savu dzīvi un dibinājuši jaunus uzņēmumus, bet tai pašā laikā daļa esošu, šķietami pat stabilu uzņēmumu ir beiguši savu pastāvēšanu. Tādēļ jaunākajā „DNB Latvijas barometra” pētījumā šoreiz skaidrots, kas, pēc iedzīvotāju domām, garantē panākumus uzņēmējdarbībā un kas viņus pašus pamudinātu sākt savu biznesu.
Pētījuma rezultāti liecina, ka liela daļa iedzīvotāju par būtiskāko pamudinājumu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai uzskata brīvu naudas līdzekļu pieejamību, tikmēr laba biznesa ideja tiek vērtēta kā mazāk nozīmīgs stimuls. Tiesa, vaicāti, kādēļ viņiem zināmi veiksmīgi uzņēmēji, viņuprāt, guvuši panākumus, lielu sākumkapitālu iedzīvotāji ierindojuši tikai piektajā vietā (37%), bet labu biznesa ideju nosaukuši kā otro būtiskāko faktoru (42%). Jāpiebilst, ka pirmajā vietā kā veiksmes atslēgu iedzīvotāji ierindojuši gatavību riskēt (46%).
Vaicāti, vai paši kādreiz ir domājuši sākt savu uzņēmējdarbību, vairāk nekā puse aptaujāto atbildējuši noraidoši. 28% aptaujāto atzīst, ka ir domājuši par uzņēmuma dibināšanu, tomēr līdz šim nav to izdarījuši. Savukārt 9% aptaujāto jau vada savu biznesu vai patlaban aktīvi strādā pie uzņēmuma dibināšanas un savu ideju tālākas virzības.
Komentējot šos datus, LR ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsver: „Pētījuma rezultāti liecina, ka potenciālo uzņēmēju un arī biznesa ideju loks mums vēl ir pietiekami plašs. Visbiežāk kā priekšnoteikumu sava biznesa sākšanai iedzīvotāji min kapitāla pieejamību, lai gan paši atzīst, ka veiksmīga biznesa pamatā ir drosme un ideja. Tieši tas arī ir jāatceras – ne vienmēr kapitāls ir galvenais šķērslis, lai sāktu savu biznesu, bet izšķiroša var būt spēja pieņemt risku, būt pietiekami drosmīgiem un apņēmīgiem, lai iedzīvinātu savu ideju.”
Lūgti norādīt galveno pamudinājumu, kas varētu veicināt pašus sākt savu biznesu, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši pieejamus brīvus naudas līdzekļus, ko varētu ieguldīt uzņēmējdarbībā (41%). Tikmēr vien 27% aptaujāto atzīmējuši, ka šādam solim viņus motivētu patiešām laba biznesa ideja. Vēl retāk aptaujātie minējuši tādus stimulus kā nodokļu samazināšana (21%), pieejamākas valsts atbalsta programmas uzņēmējiem (16%), pārliecība par valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanos (13%), domubiedru vai biznesa partneru parādīšanās (13%) vai kādu resursu pieejamība, kurus varētu izmantot sava biznesa attīstīšanā (12%). Jāpiebilst, ka 24% aptaujāto norādījuši, ka viņus nekas nevarētu pamudināt sākt savu uzņēmējdarbību.
Aicināti nosaukt iespējamo jomu, kurā vēlētos attīstīt savu biznesu, aptaujātie visbiežāk atzīmējuši apkalpojošo sfēru vai tirdzniecību (10%), lauksaimniecību (6%) un sabiedrisko ēdināšanu (4%). Turklāt vienlīdz bieži (3% atbilžu) aptaujāto norādījuši tādas jomas kā skaistumkopšanu, loģistiku un pārvadājumus, kokapstrādi un mežizstrādi, autotransporta un tā servisa nozari, kā arī celtniecību un remontdarbus. Savukārt 35% aptaujāto nevarēja minēt konkrētu nozari, kurā varētu dibināt uzņēmumu.
Raksturojot būtiskākos ieguvumus, kādus, viņuprāt, sniedz darbība savā biznesā, visbiežāk aptaujātie norādījuši iespēju nopelnīt (63%), darīt to, kas pašam patīk (56%), un iespēju pašam organizēt savu dzīvi un laiku (54%). Turklāt nedaudz vairāk nekā trešdaļa aptaujāto par vienu no būtiskākajiem ieguvumiem minējuši arī to, ka uzņēmējam nav priekšnieku un viņš nav nevienam pakļauts (35%). Tikmēr retāk par nozīmīgiem ieguvumiem uzskatīta iespēja gūt jaunas zināšanas un pieredzi (23%), kā arī savas pašapziņas paaugstināšana (17%).
Savukārt, minot būtiskākos zaudējumus, ar kuriem var nākties saskarties uzņēmējiem, aptaujātie visbiežāk atzīmējuši papildu stresu (59%) un iespēju zaudēt vai arī nenopelnīt naudu (59%), kā arī nedrošību par nākotni, stabilitātes trūkumu, lielu risku (42%) un mazāk brīvā laika ģimenei un draugiem (38%). Tikmēr 25% aptaujāto atzīmējuši arī to, ka uzņēmējdarbība patiesībā ir smagāks darbs nekā būt algotam darbiniekam, bet 21% aptaujāto uzskata, ka, dibinot uzņēmumu, ļoti bieži būs jādara lietas, ko negribas darīt, tostarp nāksies veidot attiecības ar valsts iestādēm, kārtot dokumentus u.tml.
Visbeidzot, aicināti nosaukt konkrētus uzņēmējus, kuri, pēc iedzīvotāju domām, ir labs paraugs citiem, 8% aptaujāto atzīmējuši Aivaru Lembergu, 5% – Gunāru Ķirsonu, bet 3% - Vitāliju Gavrilovu. Tikmēr 2% aptaujāto norādījuši Bilu Geitsu un Raimondu Gerkenu. Tiesa, salīdzinoši lielai daļai aptaujāto (43%) nebija konkrētas atbildes uz šo jautājumu.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” direktors Arnis Kaktiņš šai kontekstā uzsver: „Iedzīvotāju atbildes spilgti parāda, ka Latvijā uzņēmējdarbības jomā ir pozitīvu simbolu trūkums. Vienlaikus tās arī vēsta, kāda kopumā ir uzņēmējdarbības „seja” Latvijas iedzīvotāju skatījumā. Tieši citi cilvēki parasti ikvienam no mums kalpo par paraugu un iedvesmas avotu, un, ja daudziem šādu paraugu nav, tad neizbrīna arī fakts, ka tikai 9% darbspējīgā vecuma iedzīvotāju ir uzsākuši savu uzņēmējdarbību.”
„DNB Latvijas barometrs”, kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
"DNB Latvijas barometrs" nr.49. Numura tēma - Uzņēmējdarbība