„DNB Latvijas barometrs”: populārākie brīvā laika pavadīšanas veidi – TV skatīšanās un atpūta pie dabas

Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka, vaicāti, ar ko viņi nodarbojas brīvajā laikā, visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka skatās televizoru (76%). Salīdzinoši bieži apjautātie iedzīvotāji atzīmējuši arī atpūtu pie dabas (66%). Tikmēr 50% aptaujāto brīvajā laikā iet ciemos, bet 42% aptaujāto strādā dārzā. Tikpat bieži aptaujātie arī lasa grāmatas (42%). Savukārt citas nodarbes atzīmētas retāk.

 

Nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle uzsver: „Aizdomāšanās vērti ir dati par brīvā laika pavadīšanas paradumiem - virsroku ņem televizora skatīšanās, nevis kādas radošas brīvā laika pavadīšanas nodarbes. Iespējams, minētos datus var korelēt ar skaitļiem par to iedzīvotāju daļu, kuri netērē/nevar atļauties tērēt naudu kultūras pasākumu apmeklējumam. Tomēr tas neizlīdzina tā saucamo “pasīvo kultūras patērētāju” skaitu, kuri tā vietā, lai celtos no mīkstajiem klubkrēsliem televizora priekšā un dotos baudīt pietiekami plašo kultūras pasākumu klāstu, kas pieejami bez maksas, paliek pie televizora.”

 

Tikmēr, lūgti nosaukt, kādus Latvijas kultūras pasākumus pēdējā gada laikā apmeklējuši, visbiežāk aptaujātie norādījuši teātra izrādes (31%). Daļa aptaujātie apmeklējuši arī dažādus ar kultūru saistītus masu pasākumus (24%) un muzejus (20%). Tikmēr 20% aptaujāto apmeklējuši populārās mūzikas un rokmūzikas koncertus, bet mākslas izstādes apmeklējuši 16%. Jāpiebilst, ka aptuveni trešdaļa aptaujāto pēdējā gada laikā nav apmeklējuši vai nav piedalījušies kultūras pasākumos Latvijā (35%).

 

Sabiedriskās politikas centra „PROVIDUS” pētnieks Valts Kalniņš uzsver: „Pētījums attēlo vairākus stereotipus, piemēram, to, ka lielākā daļa cilvēku brīvo laiku pavada pie televizora un ka latviešiem mīļākais profesionālās mākslas produkts ir teātris. Šie rezultāti apliecina, ka, neraugoties uz reizēm galvu reibinošiem tehnoloģiju jaunumiem, sabiedrības paradumos ir arī kas konservatīvs. Ne tikai kino vairāk nekā simt gadu laikā nav izkonkurējis teātri (vismaz ciktāl ir runa par Latvijas filmām), bet arī izklaides internetā un datorspēļu pasaulē (tām nododas 27% aptaujāto) nav izkonkurējušas grāmatu lasīšanu (iecienīta nodarbe 42% aptaujāto).”

 

Jautāti, kas traucē apmeklēt kultūras pasākumus, visbiežāk aptaujātie minēja naudas (44%) un laika (42%) trūkumu. Tikmēr katrs desmitais aptaujas dalībnieks atzina, ka kopumā viņus neinteresē kultūras pasākumi (10%). Tiesa, 12% aptaujāto norādīja, ka kultūras pasākumus apmeklē pietiekami bieži.

 

Aicināti nosaukt, kurus kultūras pasākumus šovasar viņi īpaši gaida un plāno apmeklēt, visbiežāk respondenti minējuši Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus (8%), savas pilsētas vai novada svētkus (8%) un Jāņu svinēšanu, piemēram, Rīgā krastmalā, dažādās pilsētās, pagastos u.c. (7%). Citi pasākumi minēti retāk, bet pusei aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā (51%).

 

Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde atzīmē: „Pētījuma rezultāti liecina, ka starp gaidītākajiem pasākumiem šovasar izteikti dominē pieprasījums pēc latviskas kultūras, jo tikai daži aptaujātie minējuši ar Krievijas kultūrtelpu saistītus pasākumus. Likumsakarīgi pirmajā vietā ir izvirzījušies Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tikmēr, runājot jau par nākamajiem Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem Latvijas simtgades gadā, kuriem jau esam sākuši gatavoties, jādomā, kā nodrošināt iespēju plašākai auditorijai klātienē apmeklēt svētku pasākumus, jo Daugavas stadiona un Mežaparka estrādes ietilpības jautājumam būtisks risinājums pagaidām vēl nav atrasts.”

 

Tikmēr, izvērtējot Latvijā pieejamos kultūras pasākumus, lielāka daļa iedzīvotāju norādīja, ka ir apmierināti ar tiem (71%). Neapmierinātību ar kultūras pasākumiem pauda tikai 8% aptaujāto.

 

Lūgti norādīt, kurai Latvijas kultūras jomai ir lielākie panākumi pasaulē, visbiežāk aptaujātie minēja mūziku (31%). Tajā pašā laikā 11% aptaujāto atzīmēja festivālus. Savukārt 7% aptaujāto lielākos sasniegumus pasaulē piedēvēja Latvijas kino. Tikpat liels aptaujāto skaits atzīmēja arī teātri (7%). Tikmēr 10% aptaujāto pauda viedokli, ka nevienai Latvijas kultūras jomai nav panākumu pasaulē.

 

Pētījumā pievērsta uzmanība arī tam, cik daudz līdzekļu paši iedzīvotāji vidēji mēnesī tērē izklaides un kultūras pasākumu apmeklēšanai, kā arī grāmatu iegādei. Gandrīz puse aptaujāto norādījuši, ka izklaidei tērē līdz 28 eiro mēnesī (46%), bet šo robežu pārsniedz 15% aptaujāto. Tiesa, salīdzinot ar 2012.gadu, šogad aptaujātie biežāk atzīmējuši, ka izklaidei naudu netērē vispār (2012.gadā - 27%, 2015.gadā - 34%). Jāpiebilst, ka 2010.gadā līdzīgu atbildi sniedza 35% aptaujāto.

 

Tikmēr, jautāti, cik naudas vidēji mēnesī tērē tieši kultūras pasākumu apmeklēšanai, 43% aptaujāto atzīmēja, ka tērē līdz 28 eiro. Tiesa, 45% aptaujāto norāda, ka naudu šādiem mērķiem netērē vispār. Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar 2012.gadu, arī šis rādītājs ir krities tikai par vienu punktu.

 

Savukārt to, ka regulāri daļu savu ienākumu novirza grāmatu iegādei, norāda vien mazliet vairāk nekā trešā daļa aptaujāto. Visbiežāk respondenti atzīmējuši, ka grāmatām tērē līdz septiņiem eiro mēnesī (18%). Taču lielākā daļa atzinuši, ka grāmatas nepērk vispār (61%). Līdzīga situācija tika novērota arī 2012.gadā.

 

„DNB Latvijas barometrs” ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.