„DNB Latvijas barometrs”: vai obligātā fizikas vai ķīmijas eksāmena ieviešana vidusskolās veicinās jauniešu interesi par dabaszinībām?

Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina - jautājumā par to, vai obligātā fizikas vai ķīmijas eksāmena ieviešana vidusskolās veicinātu jauniešu interesi par dabaszinībām, aptaujātajiem nebija vienota viedokļa. 40% aptaujāto uzskata, ka obligātā fizikas vai ķīmijas eksāmena ieviešana veicinās skolēnu interesi par dabaszinībām (t.sk. 10% - „noteikti veicinās”), bet 41% aptaujāto norādīja, ka tā interesi neveicinās (t.sk. 16% - „noteikti neveicinās”).

 

Arī vērtējot obligāto eksāmenu lomu izglītības sistēmā, aptaujātie nebija vienisprātis. Vienlīdz bieži aptaujātie atzīmēja gan to, ka ir labāk, ja ir vairāk obligāto eksāmenu, jo tas „piespiež” jauniešus apgūt vairāk zināšanu (36%), gan to, ka jauniešiem ir jāļauj pašiem izvēlēties, kuros priekšmetos likt eksāmenus - viņi paši labāk zina, kas viņiem nākotnē būs vai nebūs nepieciešams (36%). Tajā pašā laikā 35% aptaujāto uzskata, ka, valstij nosakot, kuros priekšmetos būs obligātie eksāmeni, tas veicina jauniešu zināšanas un sagatavotību noteiktās jomās. Turklāt 33% aptaujāto uzskata, ka bez obligātā eksāmena jauniešu interese par attiecīgo mācību priekšmetu būtu mazāka.

 

Komentējot šos datus, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete norāda: „Kā liecina pētījuma rezultāti, sabiedrībā nav skaidra viedokļa, vai obligātais eksāmens ķīmijā un fizikā uzlabos skolēnu zināšanas par dabaszinībām. Mana nostāja šajā jautājumā ir konsekventa – eksāmens pats par sevi skolēnu zināšanas neuzlabos. Daudz vairāk mums dod prasmīgs skolotājs, labi aprīkots fizikas vai ķīmijas kabinets, jo eksakto zinātņu minimumu arī eksāmenu formā nodrošina no 2008.gada atjaunotais matemātikas eksāmens. Atbalstu mācīšanas pastiprināšanu, mācību līdzekļu pieejamību, skolotāju un sabiedrības izglītošanu, nevis testēšanu.”

 

Savukārt, vērtējot atsevišķu izglītības līmeņu kvalitāti piecu punktu skalā, iedzīvotāji visaugstāko vērtējumu snieguši augstākajai izglītībai (vidējais vērtējums – 3,52). Tikmēr kritiskāk vērtēta vispārizglītojošo skolu sniegtā izglītība (3,37) un arodskolu un profesionāli tehnisko skolu nodrošinātās izglītības kvalitāte (3,35). Salīdzinot ar 2013.gada rezultātiem šajā jautājumā, šogad būtiskas izmaiņas nav vērojamas augstākās izglītības un arodskolu un profesionāli tehnisko skolu nodrošinātās izglītības kvalitātes vērtējumā. Tajā pašā laikā strauji krities vispārizglītojošo skolu sniegtās izglītības kvalitātes vērtējums – ja 2013.gadā vidējais vērtējums bija 3,48, tad šogad - 3,37.

 

Biznesa augstskolas „Turība” valdes priekšsēdētājs Dr.ped. Aldis Baumanis atzīmē: „Iespējamais cēlonis pozitīvām pārmaiņām augstākās izglītības kvalitātes vērtējumā varētu būt meklējams asākā konkurencē starp augstskolām (gan valsts, gan privātajām). Augstākās izglītības tirgus Latvijā sašaurinās maksas studentu skaita samazinājuma dēļ. Pēdējā desmitgadē tas ir sarucis aptuveni divas reizes – no simt līdz piecdesmit tūkstošiem.”

 

Tikmēr, kopumā vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši liels skaits aptaujāto atzīmējuši, ka tā pēdējo gadu laikā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies (40%). 26% aptaujāto uzskata, ka izglītības kvalitāte Latvijā kopumā ir pasliktinājusies, bet uz tās uzlabošanos norādījuši vien 16% aptaujāto. Interesanti, ka, salīdzinot ar 2013.gadu, šogad aptaujātie retāk uzskatījuši gan, ka izglītības kvalitātē vērojama uzlabošanās (2013.gads: 20%; 2014.gads: 16%), gan, ka vērojama pasliktināšanās (2013.gads: 29%, 2014.gads: 26%). Tiesa, šogad respondenti biežāk nekā 2013.gadā nav spējuši sniegt konkrētu atbildi uz šo jautājumu (2013.gads: 12%; 2014.gads: 18%).

 

Pētījumā aptaujātie arī tika lūgti atzīmēt, kuras ir vissteidzamāk risināmās problēmas Latvijas skolās. Lielākā daļa aptaujāto norādījuši uz disciplīnas trūkumu skolēnu vidū (57%). Salīdzinoši bieži aptaujātie norādījuši arī uz labu skolotāju trūkumu (46%) un zemajām skolotāju algām (34%). Jāpiebilst, ka pie steidzamāk risināmajām problēmām minēta arī nepietiekama mācību kvalitāte (30%) un slikts materiāli tehniskais nodrošinājums (25%).

 

Vienlaikus, salīdzinot ar 2013.gadu, disciplīnas trūkumu skolēnu vidū, kas tiek uzskatīts par vissteidzamāk risināmo problēmu Latvijas skolās, šogad aptaujātie atzīmējuši retāk (2013.gads: 62%; 2014.gads: 57%). Tiesa, 2008.gadā šī problēma minēta vēl retāk (2008.gadā: 50%). Tikmēr šogad aptaujātie biežāk nekā 2013.gadā par vissteidzamāk risināmajām problēmām uzskatījuši zemas skolotāju algas (2013.gads: 23%; 2014.gads: 34%) un labu skolotāju trūkumu (2013.gads: 42%; 2014.gads: 46%). Jāpiebilst, ka labu skolotāju trūkums 2008.gadā starp galvenajam problēmām tika minēts gandrīz tikpat bieži kā šogad (2008.gadā: 47%).

 

Mēģinot novērtēt, kurš izglītības virziens vispārizglītojošās skolās būtu jāatzīst par prioritāru, visbiežāk aptaujātie norādījuši matemātiku, dabaszinības un tehniskās zinības (38%). Tikmēr sociālās zinātnes (biznesa ekonomikas pamatus, ģeogrāfiju, psiholoģiju, tiesības u.c.) atzīmējuši 26% aptaujāto, bet humanitārās zinātnes (valodas, vēsturi u.c.) - vien 14% aptaujāto. Tiesa, 22% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Tajā pašā laikā pētījumu dati liecina, ka 2008.gadā aptaujātie retāk nekā šogad uzskatījuši, ka matemātika, dabaszinības un tehniskās zinības ir prioritārs izglītības virziens (2008.gads: 28%; 2014.gads: 38%), biežāk atzīmējot sociālās zinātnes (2008.gads: 35%; 2014.gads: 26%).

 

Domājot par lietām, kuras būtu jāatjauno Latvijas izglītības sistēmā, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši stingrāku disciplīnu (42%). Tikmēr citas lietas aptaujātie atbalstījuši daudz retāk – 15% aptaujāto uzskata, ka jāatjauno skolēnu praktiskie darbi vasarā, piemēram, sakopjot skolu nākamajam mācību gadam, skolas dārzu vai citu teritoriju, bet 10% aptaujāto norāda, ka būtu jāievieš skolas formas.

 

Tajā pašā laikā izvērtējot, kurš mācību priekšmets pirmām kārtām būtu jāatjauno vai jāievieš no jauna pamatskolas programmā, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši glītrakstīšanu (18%) un veselības mācību (16%). Tikmēr aptuveni desmitā daļa aptaujāto norāda, ka skolās būtu jāmāca ceļu satiksmes noteikumi (11%) un ekonomika (10%). Jāpiebilst, ka 12% aptaujāto uzskata, ka pamatskolās programmā nebūtu jāievieš jauni mācību priekšmeti, bet 13% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

 

Visbeidzot, minot, kurus mācību priekšmetus varētu izslēgt no pamatskolas obligātās programmas, lielākā daļa aptaujāto atzīmēja, ka nevienu priekšmetu nevajadzētu izslēgt (68%). Tikmēr starp biežāk minētajiem priekšmetiem, kurus tomēr varētu izslēgt no pamatskolas obligātās programmas, ir ētika un kristīgā mācība (12%), vizuālā māksla (6%), mājturība (5%), mūzika (4%) u.c.

 

„DNB Latvijas barometrs” ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.