„DNB Latvijas barometrs”: vairāk nekā puse iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi Latvijā

 

Respondenti, raksturojot to, kāpēc ir apmierināti ar dzīvi Latvijā, visbiežāk norādījuši, ka te ir skaista vide, daba (72%). Salīdzinoši bieži minēti arī tādi iemesli kā laba ekoloģiskā situācija, tīra vide (52%), attīstīta kultūras dzīve (47%) un personiski iemesli (46%). Savukārt respondenti, kuri atbildēja, ka ir neapmierināti ar dzīvi Latvijā, visbiežāk to skaidroja ar vājām iespējām gūt pieņemamus ienākumus (70%), ar to, ka politiķi neņem vērā sabiedrības viedokli (55%), ir bezdarbs, grūti atrast darbu (51%) un pie varas ir nepiemēroti cilvēki (41%).

 

„Vairums cilvēku ir apmierināti ar dzīvi Latvijā, tomēr satraukumu no valsts politiskā viedokļa raisa fakts, ka apmierinājuma pamatā ir ģeogrāfiski, estētiski un ekoloģiski apsvērumi (patīk zaļā un skaistā daba), kamēr politiskā vide izvirzās pirmajā vietā, kad runa ir par netīkamajām iezīmēm. Par spīti pēdējā laikā pat konstitūcijas līmenī paceltajām diskusijām par nacionāliem jautājumiem vai atsevišķām privātās dzīves iezīmēm respondenti šīs problēmas neierindo starp būtiskākajām. Tas, iespējams, norāda, ka politiskais diskurss un publiskās cīņas ir ļoti tālas no pilsoņu ikdienas rūpēm un motivācijām un droši vien ir viens no iemesliem, kāpēc politiskais process tiek uzskatīts par nepatīkamu,” uzskata sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

 

Savukārt, izvēloties apzīmējumu, kurš vistiešāk raksturo Latviju, visbiežāk (50%) tika minēta atbilde, ka Latvija ir „zaļa valsts (skaista daba, sakopta vide)”. Vienlīdz bieži respondenti uzskatīja, ka Latvijā iedzīvotāji izdzīvo, nevis dzīvo (37%) un ka tā ir valsts ar bagātu kultūru (37%). Jāpiebilst, ka apzīmējumu „veiksmes stāsts (ar ironiju)” izvēlējās 10% respondentu, bet atbildi „veiksmes stāsts (bez ironijas)” – tikai 1%.

 

 „DNB Latvijas barometra” pētījumā arī noskaidrots, ka kopumā 67% aptaujāto mūsu valsts iedzīvotāju sevi uzskata par Latvijas patriotiem – tā domā 77% cilvēku, kuriem sarunu valoda ģimenē ir latviešu, un 51%, kas ģimenē runā krievu valodā. Tomēr katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (25%) aptaujā arī atzina, ka nejūtas kā Latvijas patriots.

 

Jautāti, kas raksturo, ko īsti nozīmē būt patriotam, vislielākais skaits - 44% respondentu - atbildēja, ka tas nozīmē nebraukt prom no Latvijas īslaicīgu grūtību dēļ. Savukārt vienāds skaits aptaujāto (32%) norādīja, ka tas nozīmē radīt un audzināt bērnus, kā arī svinēt valsts svētkus.

 

43% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka 18.novembrī, svinot svētkus, apmeklē publiskus pasākumus, 38% seko līdzi svētku pasākumiem masu informācijas līdzekļos, bet 31% atbildēja, ka neatkarības svētkus svin mājās. Svētkus vispār nesvinot 25% respondentu.

 

Salīdzinot ar aptauju, kas veikta pirms trim gadiem, redzams, ka ir palielinājies svētku svinētāju īpatsvars – 2011. gadā publiskus pasākumus apmeklēja 35%, svētku pasākumiem masu informācijas līdzekļos līdzi sekoja 36%, svinēja mājās 22%, bet svētkus vispār nesvinēja 34% respondentu.

 

Pētījumā respondenti tika arī lūgti nosaukt trīs cilvēkus, kurus, viņuprāt, vajadzētu godināt 18.novembra pasākumā. Visbiežāk respondenti minēja Raimondu Paulu (10%), tika nosaukti arī Nils Ušakovs (7%), Vaira Vīķe-Freiberga (6%), Aivars Lembergs (6%) un citas pazīstamas personas. Kopumā respondenti nosauca vairākus simtus cilvēku, starp kuriem gan neiezīmējās pārliecinoši līderi.

 

„Vecās paaudzes cilvēku autoritāte mazinās, bet jauni cilvēki, kas varētu kļūt par liela mēroga morālām autoritātēm sabiedrībai kopumā (neatkarīgi no sarunu valodas ģimenē), pagaidām nav redzami. Atliek tikai jautāt, vai pēc trīs gadiem, kad „DNB Latvijas barometra” pētījums tiks uzdots šāds jautājums atkārtoti, mēs tādus cilvēkus ieraudzīsim. Ja jā, tad visticamāk tie būs zinātnieki, sportisti vai mākslinieki, nevis politiķi,” secina Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

 

„DNB Latvijas barometrs” ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.