Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka, jautāti, vai viņi jūtas kā pilntiesīgi Eiropas Savienības pilsoņi, vairākums aptaujāto iedzīvotāju atbildējuši apstiprinoši - to vidū 23% aptaujāto šādi jūtas pilnībā, bet daļēji - 41% aptaujāto. Tiesa, 31% aptaujāto pauda pretēju viedokli.
Latvijas Republikas Ministru prezidente Laimdota Straujuma atzīmē: „Īpaši iepriecina pētījuma rezultāti par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, kas apliecina augstu Latvijas iedzīvotāju piederības sajūtu Eiropas Savienībai. Atbilstoši šiem un šā gada februāra Eirobarometra datiem piederīgi Eiropas Savienībai jūtas 63% iedzīvotāju, kas ir ievērojami vairāk nekā vidēji visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas izskaidro arī labo informētības līmeni par prezidentūras norisi un mūsu uzdevumiem tās ietvaros.”
Pētījuma rezultāti arī liecina, ka vairākums iedzīvotāju zina, kura valsts pašlaik ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts - 81% aptaujāto atzīmēja Latviju. Tikai 7% aptaujāto minēja citas valstis, bet 12% norādīja, ka nezina, kura valsts pašlaik ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts.
Lūgti raksturot, ar ko, viņuprāt, nodarbojas prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, trešdaļa aptaujāto atzīmēja pareizo atbildi – prezidējošā valsts organizē un vada Eiropas Savienības Padomes darbu un sanāksmes, tādējādi arī veidojot Eiropas Savienības dienaskārtību (30%). Tikmēr 20% aptaujāto uzskatīja, ka prezidējošā valsts pauž Eiropas Savienības oficiālo viedokli, bet 14% - organizē vizītes uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai iepazītos ar to iekšējām problēmām un rastu kopīgus risinājumus. Salīdzinoši lielai daļai aptaujāto nebija viedokļa šajā jautājumā (26%).
Komentējot minētos datus, sabiedriskās politikas centra „PROVIDUS” pētniece Iveta Kažoka norāda: „Iepriecina, ka absolūto vairākumu iedzīvotāju ir sasniegusi vēsts, ka Latvija šajā pusgadā ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Diemžēl aptaujātie lielākoties nezina, ko prezidējošās valsts loma nozīmē, - tas nav pārsteidzoši, jo Eiropas Savienības institucionālā struktūra nudien ir sarežģīta. Diez vai Eiropas Savienībā vispār ir kāda valsts, kuras pilsoņu vairākums spētu nekļūdīgi nosaukt Padomes misiju un darba metodes.”
Minot būtiskāko Latvijas prezidentūras prioritāti, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši konkurētspējīgu Eiropu - radīt jaunas darbavietas un veicināt Eiropas Savienības ekonomisko izaugsmi (58%). Tikai 15% aptaujāto kā prioritāti atzīmēja – iesaistīties globālas nozīmes jautājumu risināšanā, bet visretāk jeb 9% aptaujāto norādīja - radīt patiesi digitālas Eiropas pamatu un izmantot Eiropas Savienības digitālo potenciālu.
Savukārt aptaujātie, kuri uzskatīja, ka neviena no minētajām Latvijas prezidentūras prioritātēm nav būtiska un ka vajadzētu būt citām (5%), norādīja, ka nepieciešams rūpēties par iedzīvotāju labklājību, celt to līdz Eiropas līmenim (11%), aizstāvēt Latvijas un tās iedzīvotāju intereses Eiropā (9%) un uzlabot, attīstīt Latvijas ekonomiku (8%). Turklāt daļa aptaujāto vēlētos, lai Latvijā tiktu radītas jaunas darbavietas (7%) un lai tiktu atjaunota, attīstīta ražošana (7%). Jāpiebilst, ka 42% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Tikmēr, jautāti, ko Latvijai sniedz prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, aptuveni puse aptaujāto norādīja, ka tā stiprina Latvijas reputāciju Eiropas Savienībā (49%). Salīdzinoši bieži aptaujātie atzīmēja, ka Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ir iespēja vērst Eiropas Savienības uzmanību uz valstī aktuāliem jautājumiem (39%), Latvijas ierēdņi kļūst izglītotāki, lai nākotnē labāk pārstāvētu valsts intereses Eiropas Savienībā (36%), un ka tā ir iespēja valsts amatpersonām uzlabot kontaktus ar kolēģiem citās valstīs (34%). Jāpiebilst, ka 15% aptaujāto norādīja - Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē neko nedod.
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta direktore Kristīne Pommere atzīmē: „Ikvienai prezidējošai valstij prezidentūras organizēšana un nodrošināšana ir izaicinājums, bet vienlaikus tā ir arī unikāla iespēja. Tam piekrīt arī iedzīvotāji Latvijā, paužot viedokli, ka Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē stiprina valsts reputāciju Eiropas Savienībā. Iedzīvotāji arī atzīst, ka tā ir iespēja vērst Eiropas Savienības uzmanību uz Latvijā aktuāliem jautājumiem.”
Interesanti, ka, izvērtējot, kāda ir Latvijas ietekme uz lēmumiem, kas tiek pieņemti Eiropas Savienībā, tikai 2% aptaujāto atzīmēja, ka tā ir liela. To, ka ietekme ir vidēja, norādīja 20% aptaujāto, bet par mazu to uzskata 47% aptaujāto. Aptuveni katrs ceturtais aptaujātais atzina, ka Latvijai nav nekādas ietekmes uz lēmumiem, kas tiek pieņemti Eiropas Savienībā (26%).
Visbeidzot, nosaucot, kura amatpersona vislabāk reprezentē Latviju, pildot prezidējošās valsts pienākumus Eiropas Savienības Padomē, 23% aptaujāto norādījuši bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Salīdzinoši retāk minēts pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš (14%), Ministru prezidente Laimdota Straujuma (12%) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (8%). Jāpiebilst, ka 16% aptaujāto uzskatīja, ka neviena no amatpersonām Latviju nereprezentē labi, bet 18% nebija konkrētā viedokļa šajā jautājumā.
„DNB Latvijas barometrs” ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.