Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
2014. gada maijā* veiktajā DNB bankas un pētījumu centra „SKDS” aptaujā pārliecinošs vairākums - 71% Latvijas iedzīvotāju pauž uzskatu, ka Latvijā no koksnes nepieciešams ražot mēbeles, koka detaļas un citus tālākapstrādes produktus. Kopumā aptauja atklāj iedzīvotāju neviennozīmīgo attieksmi pret mežizstrādi un uzskatu iekšējo cīņu starp ekonomisko izdevīgumu un vēlmi saglabāt dabu: 68% respondentu uzskata, ka mežus vajadzētu atstāt „dabiskā pašplūsmā”, tai pašā laikā atzīstot, ka ciršanas vecumu sasnieguši meži tomēr būtu jānocērt.
Par spīti ciešajai Latvijas ekonomikas saistībai ar mežiem un koksnes tālākapstrādi 68% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka meža resursu izmantošanā primāri jāvadās no dabas saglabāšanas un ekoloģiskiem apsvērumiem. Īpaši svarīgs šis faktors ir rīdziniekiem - 76% aptaujāto rīdzinieku mežus vēlas saglabāt un primāri uzsver dabas saglabāšanu, otrajā vietā atstājot saimnieciskos ieguvumus. Saimniecisko izdevīgumu jeb naudas līdzekļu ieguvi mežsaimniecībā visbiežāk uzsver iedzīvotāji ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem.
DNB bankas Ražošanas uzņēmumu daļas vadītājs Jānis Gaibišelis skaidro: „Meži Latvijas iedzīvotājiem nav vien ekonomikas stūrakmens, - liela daļa cilvēku tos uztver kā pastāvīgu savas dzīves telpas daļu, tāpēc ir saprotams, ka mežizstrāde bieži vien tiek pārdzīvota emocionāli, nevēloties pieļaut mežu izciršanu, ko varam novērot arī pētījuma rezultātos. Tai pašā laikā atbildīgā un pārdomātā mežsaimniecība un liels skaits uzņēmumu Latvijā gan rada darbavietas, gan sniedz pienesumu IKP, ko dažkārt iedzīvotājiem ir grūti novērtēt. Taču mēs varam būt lepni, ka mežsaimniecībā esam sabalansējuši vides saglabāšanas un ekonomikas vajadzības, spējot izveidot visas Eiropas mērogā spēcīgus uzņēmumus un konkurētspējīgu nozari, tai pat laikā atbildīgi rūpējoties par vidi Latvijā, par ko liecina, piemēram, pērn veiktais meža monitoringa pētījums. Tas rāda, ka augošo koku krāja pēdējos piecos gados Latvijā ir palielinājusies par 22 miljoniem kubikmetru vai 4,4 miljoniem kubikmetru gadā.”
DNB bankas un „SKDS” veiktais pētījums parādīja arī pretrunas Latvijas iedzīvotāju uzskatos, apliecinot, ka Latvijas iedzīvotājiem pieņemt lēmumus par mežu ciršanu vai saglabāšanu ir grūti. Kā minēts, 68% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas mežos jāvadās pēc dabas saglabāšanas principiem, taču citā jautājumā liela daļa - 59% respondentu atzina, ka ciršanas vecumu sasnieguši meži tomēr būtu jānocērt. Tikai 12% uzskata, ka ciršanas vecumu sasniegušus mežus vajadzētu saglabāt. Savukārt 29% respondentu izlēma neatbildēt uz šo jautājumu, ko varētu skaidrot ar iedzīvotāju grūto izšķiršanos par labu vienai no atbildēm.
„Latvijas iedzīvotājiem jautājums par Latvijas mežu saglabāšanu vai ciršanu ir emocionāli sarežģīts. Ja uz šo jautājumu palūkojamies no ekonomikas prizmas, mežu nozare ir viena no lielākajām eksportētājām, turklāt ar būtiski pozitīvu ietekmi Latvijas iedzīvotājiem, jo no viena eiro, kas tiek saņemts par eksportēto produkciju, aptuveni 80 centu paliek Latvijā. Saskaņā ar uzņēmumu apsekošanas datiem šajā nozarē strādā vairāk nekā 2500 dažādu uzņēmumu, kas kopumā nodarbina aptuveni 39 000 strādājošo, un arī pēc krīzes šī nozare atguvās visstraujāk. Nozarē nodarbināti aptuveni 4,5% no kopējā Latvijā nodarbināto iedzīvotāju skaita, saražojot aptuveni 6% no kopējās Latvijā radītās pievienotās vērtības, kas norāda arī uz salīdzinoši augstu darba ražīgumu šajā nozarē,” skaidro Jānis Gaibišelis.
Aptauja atklāja, ka 55% respondentu uzskata - patlaban meži Latvijā tiek pārmērīgi izcirsti. Trešā daļa respondentu uzskata, ka meži tiek izcirsti pieņemamā apjomā, 10% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu, bet 2% aptaujāto uzskatīja, ka būtu pieļaujams mežus izcirst arī lielākā apjomā, nekā tas tiek darīts pašlaik.
Latvijas iedzīvotāji ir gana pesimistiski noskaņoti par valsts spēju no koksnes iegūt maksimālu pievienoto vērtību. Nedaudz vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju to vērtē kā sliktu, un tikpat daudzi to vērtē kā viduvēju, bet kā labu to vērtē 17% respondentu. Pēc iedzīvotāju domām, visatbilstošāk Latvijai būtu ražot koksnes tālākapstrādes produktus, piemēram, mēbeles, koka detaļas un citas preces. Šo viedokli ir apstiprinājis 71% respondentu, savukārt 12% ierosinājuši tos necirst, bet Latvijas mežos ierīkot rezervātus un tūristu takas. 5% respondentu uzskata, ka meža resursus vajadzētu izmantot kā kurināmo Latvijas enerģētiskās neatkarības palielināšanai, 1% - ka jāeksportē apaļkoki, bet 11% izvēlējās neatbildēt uz šo jautājumu.
„Latvija ir spēcīgi attīstījusies koksnes tālākapstrādē, un pašlaik lietkokus eksportējam pavisam nedaudz – eksporta bilancē zāģmateriālus un finierklučus teju neatradīsim. Apaļkoku eksports ir vienīgi papīrmalkas segmentā, ko varam skaidrot ar to, ka mums pašiem nav celulozes fabrikas. Likumsakarīgi, ka, ražojot produkciju ar lielāku pievienoto vērtību, uzņēmums gūst lielāku peļņu, un attiecīgi tas ir virzītājspēks, kas attīsta visu nozari uz produktu ražošanu ar lielāku pievienoto vērtību. Bez šaubām, tas ir pakāpenisks process, taču dati rāda, ka apaļkoki veido 10% no mežsaimniecības un kokrūpniecības nozares eksporta naudas izteiksmē. Tāpat pozitīvi, ka zemākas vērtības apaļkokiem arī esam raduši pielietojumu, veiksmīgi ražojot plātnes, granulas, palešu klučus un citu produkciju. Viens no virzieniem, kur noteikti ir attīstības iespējas attiecībā uz lielākas pievienotās vērtības radīšanu, ir gala produktu ražošana - koksnes plašāka izmantošana būvniecībā, mēbeļu ražošana, kas lielā mērā saistīts ar vietējo pieprasījumu. Sagaidāms, ka līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu Latvijā pieaugs arī gala produktu ražošanas apmēri. Tas ļauj mums skaidri secināt, ka mežsaimniecība un kokapstrāde ir nozare, ko Latvijā nepieciešams attīstīt un tās iespējas izmantot arvien pilnvērtīgāk,” skaidro J.Gaibišelis.
*Pētījums veikts 2014. gada maijā, internetā aptaujājot 1005 respondentus.