Ekspertes padomi, kā sākt veidot uzkrājumus atbilstoši noteiktajiem mērķiem

Latvijā trešdaļa jeb 32% iedzīvotāju apgalvo, ka viņiem vispār nav uzkrājumu, atklāj Luminor bankas pavasarī veiktā aptauja*. Tomēr, lai justos droši un būtu iespēja segt negaidītus izdevumus, ir svarīgi izveidot iekrājumus. Luminor ieguldījumu un pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska dalās ar padomiem, kā un kādiem mērķiem veidot savu finansiālās drošības spilvenu.

“Straujais cenu kāpums, kuru piedzīvojām pērn un šī gada sākumā, ir pierādījums tam, cik svarīgi ir uzkrājumi un ka tie jāsāk veidot pēc iespējas laicīgāk. Lai justos finansiāli droši arī neparedzētās situācijās, ieteicams laicīgi parūpēties par drošības spilvenu. Iedzīvotājiem ir pieejami vairāki uzkrājumu veidi, kas piemēroti dažādām dzīves situācijām un mērķiem, kam līdzekļi tiek krāti. Piemēram, īstermiņa uzkrājumus labāk veikt krājkontā, bet iekrājumus vecumdienām ieteicams veidot, veicot ieguldījumus, piemēram, pensiju 3. līmenī,” skaidro A. Dobrovoļska. 

SOS uzkrājums un drošības spilvens

Vissvarīgāk ir parūpēties par uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem, lai tie mūs nepārsteigtu pilnībā nesagatavotus. Nolūzis zobs, pārdurta automašīnas riepa, salūzusi durvju slēdzene ir tikai daži no nepatīkamiem pārsteigumiem, ar kuriem ikdienā varam sastapties. Ja nav izveidoti iekrājumi vispār, tad būtu ieteicams izveidot vismaz 300-500 eiro vērtu ārkārtas izdevumu fondu iespējami ātrā laikā. Šo naudu var “turēt” atsevišķā kontā vai krājkontā. 

Luminor eksperte iedrošina, ka pat no nelieliem ienākumiem ir iespējams atlikt daļu, lai izveidotu drošības spilvenu nākotnei. Pārskatot ikdienas tēriņus, nereti var rast iespēju atlikt kaut ko uzkrājumam. Piemēram, atsakoties no kāda neveselīga ieraduma vai izvēloties lētākas alternatīvas ikdienas precēm, var ietaupīt diezgan nozīmīgu procentu no ienākumiem, kas būtu pietiekami, lai sāktu veikt uzkrājumus. Drošības spilvenu var veidot, sākot ar jebkādu summu un izmantojot iemaksas krājkontā, bet svarīgi, lai tās būtu regulāras. Atliekot mēnesī vismaz 20 līdz 50 eiro, ar laiku būs iespējams uzkrāt pietiekami lielu drošības spilvenu. Ieteicamais drošības spilvena apmērs ir 3-6 mēnešalgas.

Uzkrājumi konkrētiem īstermiņa mērķiem

Uzkrājumi, piemēram, mājokļa labiekārtošanai, ceļojumam, izglītībai, automašīnas iegādei, ir īstermiņa mērķi, kurus parasti plāno īstenot tuvāko 1 līdz 5 gadu laikā. Vislabāk sākt uzkrāt šādiem mērķiem ir brīdī, kad ir izveidots kaut minimāls drošības spilvens. 

Ja personas ienākumi to pieļauj, tad īstermiņa uzkrājumus konkrētiem mērķiem var veikt paralēli ilgtermiņa uzkrājumiem. Vispiemērotākie risinājumi īstermiņa uzkrājumu veikšanai līdzīgi kā drošības spilvena izveidei būs atsevišķs bankas konts, krājkonts, kā arī termiņnoguldījums jeb depozīts jau uzkrātam kapitālam, turklāt termiņnoguldījums nodrošina noteiktu procentu likmi kā atdevi. 

Ilgtermiņa mērķi un nodrošinātas vecumdienas

Lai gan daudziem pensijas vecums vēl šķiet ļoti tāls, tieši savlaicīga iekrājumu veikšana vecumdienām ir atslēga finansiāli nodrošinātām vecumdienām, kādas nereti iztēlojamies. Šis ir ļoti būtisks ilgtermiņa mērķis, kam jāsāk uzkrāt, tiklīdz ir sakrāts drošības spilvenam. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā uzrāt savām vecumdienām, ir pensiju 3. līmenis, kas ļauj ne tikai izvietot līdzekļus finanšu tirgos un gūt no tā peļņu, bet arī saņemt valsts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu no iemaksām, kas nepārsniedz 10% no gada bruto ienākumiem (maksimālā summa - 4000 eiro). 

Tomēr arī bez pensijas jebkura cilvēka nākotnē varētu būt vairāki notikumi, kas prasa papildu finansējumu. Piemēram, ja tiek plānots iegādāties savu mājokli, iekrājumi jāveic jau krietnu laiku iepriekš, jo būs nepieciešama pirmā iemaksa, kas var svārstīties no 5 līdz pat 20% no īpašuma summas. Arī bērni izaug ļoti ātri, un izdevumi viņu izglītībai un dažādām ārpusskolas aktivitātēm pieaug.

Ja ieguldījuma termiņš noteiktam mērķim ir ilgāks nekā 10 gadu, tad jāizvērtē iespējas sākt ieguldīt finanšu tirgos. Finanšu tirgos ir iespējams investēt ne tikai, tiešā veidā ieguldot akcijās vai obligācijās, bet arī izmantojot pārvaldītos ieguldījumu fondus, indeksa fondus, kā arī biržā tirgotos fondus (ETF). Izmantojot šādus risinājumus, ir iespēja sākt ieguldīt ar pavisam nelielām iemaksām, tie ir ērti un ātri pieejami praktiski pie jebkura ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja.