Eksperts iesaka: kas jāņem vērā, izvēloties atbilstošāko pensiju plānu un tā ienesīgumu?

Daļu no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām valsts novirza pensiju 1. un 2. līmenī. Ja uzkrājumus pensiju 1. līmenī tieši ietekmēt nevaram, tad 2. līmeņa uzkrājumu ienesīgums ir mūsu pašu rokās, un tajā katru mēnesi nonāk 6 % no mūsu darba algas. Turklāt daudzi iedzīvotāji nemaz nezina vai neatceras, kurā pensiju plānā nonāk viņu uzkrājumi, bet tieši pareiza pensiju plāna izvēle ietekmē nākotnes uzkrājuma iespējamo apmēru.

Visbiežāk vecumam neatbilstošos plānos pensijai iegulda jaunieši un cilvēki, kuri drīzumā sasniegs pensijas vecumu. Gados jauniem cilvēkiem, kuri nesen uzsākuši darba gaitas, nevajadzētu vairīties no riska un būtu ieteicams ieguldīt pensiju plānos ar augstāku risku un lielāku paredzamo ienesīgumu, piemēram, plānos, kas galvenokārt iegulda akcijās. Savukārt pēc 50 gadu vecuma labāk izvēlēties konservatīvāku pensiju plānu, lai pāreja uz finansiāli labklājīgu pensionēšanos būtu pēc iespējas sabalansētāka. Turklāt, lai iedzīvotājiem atvieglotu pensiju plāna izvēli, vairums pensiju pārvaldnieku patlaban ir mainījuši pensiju plānu nosaukumus, pielāgojot tos dzīves cikla principam, proti, tajos iekļaujot ieteicamo vecumu vai dzimšanas gadus.

Izvērtē pensiju fondu ienesīgumu

Pensiju fondu ienesīgums ilgtermiņā ir vēl viens būtisks rādītājs, kas raksturo, cik lielā mērā pensiju fonds ir bijis pelnošs, un palīdz izvēlēties ieguldījumu plānu. Tomēr kam pievērst uzmanību?

Eksperta novērojumi liecina, ka bieži vien noguldītāji domā, ka precīzāko informāciju par fonda atdeves līmeni iegūs, ja to izvērtēs pēdējā mēneša vai pat tikai gada ietvaros, tomēr tas nebūs korekti. Ja tirgos vērojamas svārstības, nav nepieciešams reaģēt nekavējoties un mainīt pensiju plānu, bet izvērtēt tā atdevi trīs līdz piecu gadu vai pat ilgākā perspektīvā, kas dod iespēju gūt pēc iespējas objektīvāku ieskatu - jo ilgāks periods, jo precīzāks būs attiecīgā pensiju fonda novērtējums.

Ieteicamais laika periods pensiju fondu izvērtēšanai būtu pieci līdz 10 gadi, jo iespējami ilgākā laika periodā var labāk saprast, vai īstermiņa svārstības ir izlīdzinājušās un kāds ienesīgums raksturīgs ilgtermiņā. Jāņem vērā, ka pastāv arī  pensiju fondi, kuriem tik ilgu laika periodu nav iespējams izvērtēt, jo tie ir pieejami tikai pēdējos gados, tāpēc to salīdzinājums īstermiņa nebūs salīdzināms ar ilgspēlējošiem pensiju fondiem.

Tāpat būtu jāizvairās no pieņēmuma, ka, ja pensiju fonds īsākā periodā, piemēram, no gada sākuma vai pēdējo divu gadu laikā ir uzrādījis ļoti labu atdevi, tad tā tas arī nepārprotami turpināsies. Lai arī investoriem vilinošs var šķist riskantāks fonds, kas uzrāda lielāku ienesīgumu, tomēr augstāka atdeve ilgtermiņā nāk roku rokā ar augstāku vērtības svārstību risku – labiem periodiem var sekot arī sliktāki, kas atgādina, ka svārstības ir neizbēgama daļa no ieguldīšanas procesa un ir jāapzinās riski. Tādēļ nav ieteicams mēģināt uzminēt labākus vai sliktākus tirgus periodus un attiecīgi pārvietot ieguldījumus uz agresīvāku vai konservatīvāku stratēģiju – labākos rezultātus ilgtermiņā var sasniegt, vadoties pēc galvenā izvēles principa, tas ir, vecumam piemērots pensiju plāns.