Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Luminor pensiju ieguldījumu daļas vadītājs Tarass Buka
ASV prezidents Donalds Tramps februārī bija ļoti “aktīvs”, turpinot nākt klajā ar paziņojumiem par tirdzniecības ierobežojumiem, miera līgumiem un dažādiem priekšlikumiem visai pasaulei. Bieži vien šo priekšlikumu patiesais mērķis nebija līdz galam skaidrs, tāpēc tirgi, īpaši ASV, reaģēja piesardzīgi. Ilgtermiņa procentu likmes, kas mēneša laikā gan samazinājušās, joprojām saglabājas augstākas nekā vidēji 2024. gadā.
Prezidenta Trampa paziņojumu februārī bija daudz. 2. februārī viņš uz 30 dienām atlika muitas tarifu piemērošanu Kanādai un Meksikai, 10. februārī paziņoja, ka no 12. marta tiks noteikts 25% tarifs tērauda un alumīnija importam. 13. februārī viņš paziņoja par savstarpēju tarifu piemērošanu visām valstīm (no 1. aprīļa), 19. februārī – par 25% tarifu noteikšanu automobiļu, pusvadītāju un farmācijas preču importam (no 2. aprīļa). 24. februārī viņš izdeva rīkojumu ierobežot Ķīnas investīcijas ASV tehnoloģiju, enerģētikas un citās stratēģiskās nozarēs, kā arī rīkojumu Meksikai ieviest tarifu preču importam no Ķīnas. 26. februārī tika apsvērti tarifi vara importam. 27. februārī Tramps atkārtoti draudēja ar 25% importa tarifu piemērošanu Eiropas precēm, norādot, ka Eiropas Savienība tika izveidota, lai pasliktinātu ASV situāciju, kā arī apstiprināja, ka no 4. marta Meksikai un Kanādai tiks noteikti 25% importa tarifi, savukārt Ķīnai tiks piemēroti papildu tarifi 10% apmērā.
Bet kas tad ir paveikts? Kopš Trampa prezidentūras sākuma ir ieviesti tikai papildu 10% tarifi Ķīnas importam. Trampa arvien stingrākie paziņojumi februāra beigās tirgos izraisīja bažas, tāpēc riskanto aktīvu (akciju un Bitcoin) cenas saruka un obligācijas kļuva dārgākas. Garās diskusijas par tirdzniecības kariem vainagojās ar runām par iespējamu Mar-a-Lago vienošanos (atsauce uz 1985. gada Plaza vienošanos, pēc kuras ASV dolāra vērtība turpmāko divu gadu laikā samazinājās par 25%), kuras mērķis būtu mākslīgi pazemināt ASV dolāra kursu pret citām valūtām, tādējādi atrisinot visas ASV eksportētāju problēmas. Saskaņā ar Starptautisko norēķinu bankas datiem ASV dolāra kurss attiecībā pret citām valūtām šobrīd ir spēcīgākais pēdējo 40 gadu laikā. Skaidrs ir tas, kas ASV tirdzniecības politikas nenoteiktības indekss šobrīd ir augstākais kopš COVID-19 pandēmijas.
Kamēr Tramps pārsteidz tirgu ar saviem daudzajiem negaidītajiem paziņojumiem, bet Ķīna lēni, bet neatlaidīgi cenšas palielināt iekšzemes patēriņu, arī iedvesmojoties no DeepSeek panākumiem, tirgus dalībnieki kļuva piesardzīgāki attiecībā uz salīdzinoši dārgajiem “Lieliskā septiņnieka” jeb tehnoloģiju uzņēmumu gigantiem un optimistiskāki attiecībā uz salīdzinoši lētajiem Ķīnas uzņēmumiem. Kopš gada sākuma Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumu četrinieka BATX (BYD Co., Alibaba Group Holding Ltd., Tencent Holdings Ltd. un Xiaomi Corp.) akciju cenas pieauga, turpretī lielākās daļas “Lieliskā septiņnieka” akciju cenas saruka. Pat pēc šīm cenu izmaiņām Ķīnas analogi joprojām ir lētāki. Piemēram, Tesla akciju cenas un peļņas attiecība (P/E koeficients, kur augstāks skaitlis norāda uz akciju relatīvo dārdzību) ir 137, kamēr Ķīnas autoražotāja BYD P/E koeficients ir 32, Amazon P/E koeficients ir 37, turpretī Ķīnas Alibaba koeficients – 21.
Atsevišķus “Lieliskā septiņnieka” uzņēmumus negatīvi ietekmēja arī konkrēti notikumi. Janvārī Tesla pārdošanas apjomi Eiropā kritušies par 45% (kamēr visā elektromobiļu tirgū tie pieauga par 37%). Šis pārdošanas kritums, iespējams, ir saistīts ar Eiropas patērētāju neapmierinātību ar Īlona Maska agresīvajiem izteikumiem par Eiropas politiku un viņa atbalstu galēji labējai Vācijas AfD partijai. Tesla akciju cenas mēneša rezultāts bija -27%. Februāra vidū Nvidia akcijas atguvās pēc DeepSeek satricinājuma, taču mēneša beigās to cenu atkal negatīvi ietekmēja Trampa spiediens ierobežot pusvadītāju tirdzniecību ar Ķīnu. Februāra beigās izziņotie Nvidia finanšu rezultāti atbilda gaidītajam, un ir sagaidāma turpmāka uzņēmuma izaugsme. Mēneša laikā Nvidia akciju vērtība pieauga par 4%.
Savukārt Ķīnas centieni stimulēt ekonomiku un nekustamā īpašuma tirgu nes rezultātus, par ko liecina pieaugošais pieprasījums pēc zemes gabaliem, par kuriem zemes attīstītāji ir gatavi maksāt augstāku cenu. Šogad 37% darījumu tika veikti ar 20% vai lielāku uzcenojumu, salīdzinot ar tikai 14% 2024. gadā.
Vācijā 23. februārī notikušo vēlēšanu iznākums atbilda prognozēm. Kristīgo demokrātu līderis Frīdrihs Mercs sola ātri izveidot koalīciju, kurā, kā jau tika paziņots iepriekš, netiks iekļauta otrajā vietā ierindojusies AfD partija. Kopumā ekonomiskais noskaņojums Vācijā joprojām ir negatīvs, februārī publicētā ZEW finanšu tirgus pētījuma rādītājs bija -88,5, kas ir zemākais rezultāts kopš 2020. gada.
Tā kā Tramps draudēja samazināt aizsardzības budžetu, Eiropas valstis steigšus sāka plānot savu aizsardzības budžetu palielināšanu. Bloomberg lēš, ka tas varētu prasīt 340 miljardus eiro gadā. Pastāv liela varbūtība, ka tas nozīmēs lielākus aizņēmumus. Salīdzinājumam, eirozonas valstu valdības 2024. gadā emitēja 1,37 triljonus jaunu vērtspapīru. Iespējamā eirozonas vērtspapīru piedāvājuma pieauguma un zemāka procentu likmju absolūtā līmeņa rezultātā Vācijas 10 gadu procentu likmes februārī samazinājās tikai par 5 bāzes punktiem. ASV 10 gadu procentu likmes saruka par 33 bāzes punktiem, neraugoties uz to, ka gada inflācija ASV pieauga un sasniedza 3,0% janvārī, turpretī eiro zonā tā bija tikai 2,5%.
Neskatoties uz triecieniem un pieaugošo svārstīgumu atsevišķās nozarēs, tirgi izturēja februāra izaicinājumus. “Lieliskais septiņnieks” lika vilties, taču pozitīvu peļņu nodrošināja salīdzinoši lētāki tirgi citos sektoros un reģionos. Kopējais attīstīto valstu akciju indekss eiro izteiksmē samazinājās par 0,8%. Jau otro mēnesi pēc kārtas izceļas Eiropa, tās akciju cenām pieaugot par 3,6%, savukārt Ķīnas akcijas pieauga par 11,7%. Pasaules obligāciju indeksa vērtība pieauga aptuveni par 1%.
Raugoties nākotnē, ģeopolitiskā nenoteiktība joprojām ir augsta, un sezonālie rādītāji diemžēl ir akciju tirgiem nelabvēlīgi. Parasti no februāra vidus līdz aprīlim S&P akciju indekss nepieaug, tāpēc martā var gaidīt mērenākus riskantāko pensiju plānu rezultātus. Savukārt konservatīvajiem plāniem, kas vairāk iegulda fiksētā ienesīguma obligācijās, vajadzētu gūt procentu peļņu, nodrošinot pašreizējos obligāciju tirgu ienesīgumus.