Inflācija krīt rekordātri

Par patēriņa cenu izmaiņām 2023. gada martā

Martā gada inflācija vēl bija ļoti augsta, cenas salīdzinājumā ar pērno martu pieauga par 17,3%. Taču vienlaikus uzstādīts inflācijas samazināšanās tempa rekords šajā gadsimtā, nekad kopš deviņdesmito gadu sākuma gada inflācija vienā mēnesī nebija kritusies par trīs procentpunktiem. Globālās finanšu krīzes laikā, kad gada inflācija samazinājās no 17,9% (2008. gada maijā) līdz mīnus 4,2% (2010. gada februārī) bija divi mēneši, kad gada inflācija samazinājās par diviem procentpunktiem. Tikko uzstādītais disinflācijas rekords vēl tiks pārspēts, maijā gada inflācija varētu samazināties pat vairāk nekā par četriem procentpunktiem.

Salīdzinājumā ar februāri martā cenas vēl pieauga par 0,7%. Tā neizklausās pēc labas ziņas, taču tā noteikti nav slikta ziņa. Jāņem vērā tas, ka marts ir mēnesis, kad cenu kāpums pret iepriekšējo periodu mēdz būt vislielākais. Vidēji iepriekšējos 10 gados mēneša inflācija martā bija 1,0%. Tātad šī gada martā cenu kāpums pret februāri bija drīzāk mērens. Pēdējā laikā šādu brīžu nav bijis daudz. Tāds bija 2022. gada decembris, kad cenu līmenis kritās par 0,5% (vidēji pēdējā desmitgadē – par 0,1%), kā arī 2022. gada janvāris, kad to noteica enerģijas subsīdiju ieviešana. Arī 2021. gadā bija tikai divi mēneši, kad cenu kāpums pret iepriekšējo mēnesi bija zem vēsturiskās normas. Gan šobrīd (aprīlī), gan turpmākajos mēnešos kopējo cenu līmeni pastiprināti ietekmēs enerģijas vairumcenu samazināšanās atbalsis, kā arī par dārgu naudu iepirktu gāzes un šķeldas krājumu izsīkšana. Tāpēc arī turpmākajos mēnešos īstermiņa cenu izmaiņu mērījums drīzāk būs zem attiecīgajai sezonai tipiskā skaitļa.

Šie notikumi parāda, kāpēc inflācijas samazināšana būs drīzāk nevis grūta un smaga cīņa, bet lielā mērā patīkams process. Šajā procesā būs arī grūtuma elements, bet tas nebūs dominējošs.

Par vieglumu runājot, tam būs vairākas izpausmes. Turpmākajos mēnešos krasas cenu līmeņa izmaiņas nav gaidāmas. Atsevišķi pakalpojumi joprojām kļūs dārgāki, taču gan enerģija, gan liela daļa pārtikas, gan daudzas ilglietošanas preces kļūs lētākas. Atsevišķos mēnešos kopējais cenu indekss vēl var pieaugt pret ar iepriekšējiem periodiem, taču būs arī mēneši ar vispārējiem cenu samazinājumiem, tai skaitā tādi, kuros “normālos” laikos cenas pieaug. Staigājot pa cenu plakankalni ar atsevišķām ieplakām, gada inflāciju samazinās t.s. bāzes efekts. Lai inflācija samazinātos, nekam nav jānotiek, pietiek ar to, ka nekas nenotiek, tas ir - cenas neaug.

Cits viegluma aspekts – inflāciju samazinās importa cenu kritums, nevis preču un pakalpojumu cenu samazināšanās, ko noteikusi pirktspējas krišanās. Laikā pēc globālās finanšu krīzes (2008. – 2009. gads) cenu līmeņa samazināšanā apvienojās abi spēki, šoreiz būs jāpaļaujas uz importa palētināšanos, taču tā būs pietiekami liela, lai panāktu vispārēju deflāciju atsevišķos mēnešos, un, ļoti iespējams, arī visā nākamajā gadā kopumā.

Kādā ziņā inflācijas samazināšana būs grūta. Tā prasīs laika un prāta ieguldījumu no patērētājiem. Uzņēmumi vēlēsies noturēt cenas, izmaksu samazināšanos izmantojot, lai palielinātu peļņu. Piemēram, ir vērojams, ka daži tirgotāji izmisīgi vēlas uzturēt ilūziju, ka piena litram joprojām ir jāmaksā pusotru eiro. Ja patērētāji uzmanīgi lasa cenu zīmes un ir gatavi apstaigāt dažādus veikalus, viņiem var izdoties samaksāt pat tikai pusi no šīs summas. Bažas par to, ka varētu veidoties algu un cenu spirāle, drīzāk nepiepildās, jo īpaši Latvijā, kur līdz pērnā gada beigām algu pieauguma temps svārstījās ap iepriekšējās desmitgades vidējo tempu, kas ir apmēram 7%. Taču ļoti populārs ir kļuvis termins “greedflation” jeb alkatības izraisīta inflācija, ko varētu saukt arī par “alkflāciju”. Cita inflācijas samazināšanas grūtuma izpausme ir procentu likmju celšana. Taču tā vairs neturpināsies ilgi. Finanšu tirgus dalībnieki, kuri ir iecenojuši centrālo banku likmju samazināšanās sākumu šī gada beigās vai nākamgad, tikko saņēma pārsteidzošu atbalstu no Starptautiskā Valūtas fonda, kurš 11. aprīlī publiskotajā Pasaules Ekonomikas apskatā runā par to, ka notikušais likmju kāpums visdrīzāk izrādīsies īslaicīgs un pārejošs.