Lai gan domas par finanšu labklājību vecumdienās daudziem šķiet pārāk tālas, jaunākie Luminor bankas dati* rāda, ka Latvijas iedzīvotāji – īpaši jaunieši – kļūst arvien zinošāki par savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu. Ja 2024. gadā 31% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem atzina, ka nezina, kur meklēt informāciju par savu pensiju, tad šogad šis rādītājs ir sarucis līdz 14%, norāda Luminor pensiju un aktīvu pārvaldīšanas daļas vadītājs Atis Krūmiņš.

Kopumā sabiedrības informētība aug – 81% Latvijas iedzīvotāju zina, kur apskatīt savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu salīdzinājumā ar 72% pērn. Tomēr 14% atzīst, ka nezina, kur tieši iegūt aktuālo informāciju par savu uzkrājumu un tā pārvaldītāju, savukārt 5% nav interese par šo informāciju.

“Pozitīvi vērtējams tas, ka jauniešu informētība ir augusi, kas var liecināt par lielāku finansiālo atbildību un izpratni par ilgtermiņa uzkrājumu nozīmi. Tas liek domāt, ka arvien vairāk jauniešu savlaicīgi pieņems pārdomātus lēmumus par sava uzkrātā kapitāla pārvaldību, tādējādi nodrošinot savu finansiālo labklājību arī vecumā. Pieaugums informētībā, visticamāk, ir skaidrojams ar 2024. gadā veiktajām izmaiņām likumdošanā, kas ļauj pārvaldniekiem tiešā veidā uzrunāt savus klientus,” uzsver Atis Krūmiņš.

Pensiju pārvaldītāji piedāvā gan aktīvākus, gan konservatīvākus plānus, kas galvenokārt atšķiras pēc riska līmeņa un potenciālā ienesīguma. Jauniem cilvēkiem, kuri tikai nesen sākuši strādāt, nav jābaidās no lielāka riska – viņiem izdevīgāk izvēlēties pensiju plānus ar augstāku ienesīguma potenciālu, piemēram, tādus, kas galvenokārt iegulda akcijās. Savukārt tuvojoties pensijas vecumam, ieteicams pāriet uz konservatīvākiem plāniem.

“Nereti jaunieši kļūdaini uzskata, ka domāt par pensiju ir pāragri - vārdam “pensija” ir garlaicības un tālas nākotnes piegarša. Taču patiesībā tieši savlaicīga interese un iesaiste savas nākotnes kapitāla pārvaldībā var būt izšķiroša, lai vecumdienās nebūtu jāraizējas par finansiālo drošību. Jo agrāk tiek pieņemti pārdomāti lēmumi, jo lielāka ir iespēja izveidot būtisku uzkrājumu simtu tūkstošu eiro apmērā,” min Atis Krūmiņš.

Pensiju 2. līmeņa uzkrājums veidojas no ikmēneša sociālajām iemaksām, ko veic darba devējs, tomēr atbildība par to, kas un kā šo kapitālu pārvalda, ir katram pašam. Katram iedzīvotājam ir iespēja izvēlēties pensiju pārvaldītāju un atbilstošu ieguldījumu stratēģiju. Ņemot vērā, ka šie līdzekļi tiek investēti finanšu tirgos ar mērķi ilgtermiņā palielināt uzkrājuma apjomu, svarīgi ir regulāri sekot līdzi izvēlētajai stratēģijai, novērtēt tās atbilstību vecumam, riska tolerances līmenim un tirgus situācijai, kā arī nepieciešamības gadījumā mainīt gan pensiju plānu, gan pārvaldītāju, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku uzkrājuma pieaugumu.

Lai atvieglotu piekļuvi informācijai, pensiju pārvaldītāji un bankas turpina uzlabot savus digitālos risinājumus. Jau šobrīd informāciju par savu pensiju 2. līmeņa plānu un uzkrājumu iespējams pārbaudīt Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla latvija.gov.lv sadaļu VSAA informācija un pakalpojumi. 

Tāpat savu pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju ir iespējams mainīt reizi gadā.