Kā darbojas un pelna trešā pensiju līmeņa fondi?

“3. pensiju līmeņa sistēma Latvijā darbojas kopš 2001. gada, un šobrīd tās dalībnieku skaits ir ap 370 tūkstošiem, tomēr tikai puse no tiem aktīvi veic iemaksas. Tikmēr tieši regulārās iemaksas palīdz uzkrāt lielāku kapitālu - labākam rezultātam ir svarīgi saglabāt iemaksu biežumu un apmēru. Turklāt, veicot regulāras iemaksas, klients var gūt priekšrocības no finanšu tirgus svārstībām, jo tirgus lejupslīdes laikā pensiju fonda daļas var iegādāties par zemāku cenu. Lai justos drošāk par saviem pensiju uzkrājumiem, ir būtiski arī saprast, kā tieši darbojas pensiju fondi,” saka Luminor ieguldījumu un pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Kas ir pensiju 3. līmeņa fondi?

Atšķirībā no 1. un 2. pensiju līmeņiem, kur dalība ir obligāta, iesaistīšanās pensiju 3. līmenī ir brīvprātīga -persona pati lemj, vai un kādu summu un cik bieži pārskaitīt uz 3. līmeni. “Ja ir zaudēts darbs vai nepieciešami līdzekļi kādām akūtām vajadzībām, iemaksu veikšanu 3. līmenī var pārtraukt jebkurā laikā un pēc tam atkal atjaunot. Visā uzkrāšanas periodā līdzekļi ir personas īpašums, tāpēc pensiju 3. līmeņa fondu var mainīt neierobežoti un jebkurā brīdī. Piekļūt pensiju 3. līmeņa uzkrājumam var, sākot no 55 gadiem, kas ir ievērojami ātrāk nekā oficiālais pensionēšanās vecums. Būtiski arī, ka par 3. pensiju līmenī veiktajām iemaksām no valsts ir iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā,” stāsta A. Dobrovoļska.
 
Pensiju 3.līmeņa fondi darbojas pēc tāda paša principa kā jebkurš kolektīvais ieguldījumu fonds, proti, līdzekļi tiek ieguldīti finanšu instrumentos.

Kāda ir atšķirība starp pensiju 3. līmeņa fondiem?

Dažādiem pensiju fondiem ir dažādi riska līmeņi. Ir pensiju fondi ar augstu riska līmeni, kas līdz pat 100% var ieguldīt akcijās, un ar vidēju vai zemu riska līmeni, kur portfelī atrodas liela daļa ar fiksēta ienesīguma instrumentiem, kā piemēram, obligācijas. Jo ilgāks laiks līdz pensijai, jo riskantāku jeb agresīvāku pensiju fondu ieteicams izvēlēties. Kad līdz pensijas vecumam paliek mazāk nekā 5 gadi, jāpievēršas konservatīvajiem plāniem. Izvēloties konservatīvu fondu, nauda tiks ieguldīta obligācijās, kuru vērtība tirgos svārstās mazāk.
 
“Pensiju 3. līmeņa plānu ienesīgums noteikti ir jāvērtē ilgtermiņā. Tajā pašā laikā, vērtējot ienesīgumu kopš to darbības sākuma vai pēdējo 5-10 gadu laikā, lielākā daļa pensiju plānu darbojušies ar peļņu. Tas nozīmē, ka labvēlīgā tirgus situācijā iedzīvotāji uzkrās lielāku summu, nekā pārskaitot naudu uz atsevišķu bankas kontu vai "turot to zeķē", kur to “apēdīs” inflācija. Pensiju 3. līmenis tāpat kā jebkurš cits ieguldījums ir pakļauts svārstībām finanšu tirgos. Tas notiek tāpēc, ka lielākā daļa tiek ieguldīta vērtspapīros un gadījumos, kad to cenas pieaug, kopējā ieguldījumu portfeļa vērtība palielinās, bet gadījumos, kad cenas samazinās – portfeļa vērtība samazinās. Jāatzīmē, ka tirgus ir ciklisks, līdz ar to pēc katra krituma parasti seko izaugsme,” skaidro bankas eksperte A. Dobrovoļska. 

Kur iegulda pensiju fondi?

Pensiju fondi naudu iegulda akcijās, obligācijās un citos finanšu instrumentos. Visiem pensiju plāniem ir plaša diversifikācija, kas nozīmē, ka portfelī atrodas vismaz 30-50 dažādi finanšu instrumenti.

“Pensiju plāni iedalāmi divās kategorijās: aktīvi un pasīvi pārvaldītie. Pasīvi pārvaldītajos pensiju plānos līdzekļi tiek ieguldīti instrumentos, kas seko tirgus indeksiem, neveicot izmaiņas ieguldījumu stratēģijā atkarībā no tirgus situācijas. Tāpēc ieguldītāji var sagaidīt līdzīgu rezultātu, kāds ir globālajiem tirgiem. Tikmēr aktīvi pārvaldītājiem plāniem pārvaldnieki seko līdzi situācijai finanšu tirgos un globālajā ekonomikā, lai nepieciešamības gadījumā mainītu ieguldījumu stratēģiju. Tas tiek darīts, lai samazinātu izvēlētā plāna vērtības izmaiņas un palielinātu tā ienesīgumu,” stāsta eksperte.
Pensiju 3. līmeņa fondu ieguldījumu atdeve ir atkarīga no izmaiņām finanšu tirgos, ko ietekmē tādi faktori kā ekonomikas izaugsme, centrālo banku rīcība, investoru risku “apetīte” un citi. “Šobrīd, kad bažas par ekonomikas izaugsmi nomaina inflācijas pieaugums, esam palielinājuši akciju ieguldījumus tādos sektoros, kuri ekonomikas lejupslīdes apstākļos uzrāda relatīvi labāku sniegumu - veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi un primārās patēriņa preces,” skaidro A. Dobrovoļska.