Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Gints Belēvičs, Luminor bankas Finanšu tirgus departamenta vadītājs
Politiskā situācija pasaulē nekad nav statiska – sākot no bruņotiem konfliktiem un starptautiskām sankcijām līdz pat tirdzniecības karu draudiem, tarifu karuseļiem un neprognozējamām vēlēšanām. Visi šie notikumi tieši ietekmē finanšu tirgus noskaņojumu un uzņēmumu lēmumu par ienākšanu biržā, vienlaikus – tieši šādi laiki mēdz būt arī izrāviena iespēju sākumpunkts. Eiropas tirgi šobrīd piedzīvo jaunu uzticības vilni, savukārt Latvijā iespējas izmantot kapitāla tirgu aug, īpaši sektoros ar ilgtermiņa izaugsmes potenciālu un skaidru pieprasījumu, kā piemēram aizsardzības industrija.
Kad ģeopolitiskā nenoteiktība pieaug, tirgos dominē piesardzība, un uzņēmumi nereti pat pēdējā brīdī atliek virzību uz sākotnējo publisko piedāvājumu. Tas liek uzdot jautājumu – vai kādreiz vispār pienāk “ideālais brīdis”? Patiesībā – ne vienmēr. Tirgi nemitīgi mainās, un, gaidot perfektus apstākļus, uzņēmumi var palaist garām iespēju izmantot labvēlīgas tendences, piemēram, inflācijas stabilizēšanos vai procentu likmju kritumu. Tajā pašā laikā, ja valstu valdības mērķtiecīgi piedāvā atbalsta mehānismus, piemēram, nodokļu atvieglojumus vai grantus – kapitāla tirgus kļūst pievilcīgāks. Tādējādi politikas lēmumi var gan bremzēt, gan paātrināt IPO vilni. IPO jeb sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam ir jābūt stratēģiskam solim, kas vienmēr nāk ar zināmu risku.
Šobrīd ir novērojama investoru uzvedības maiņa – Eiropas akciju tirgi 2025. gada pirmajā ceturksnī ir piesaistījuši ievērojamu daudzumu jauna kapitāla, ko galvenokārt veicina pieaugošā uzticība reģiona ekonomikai. ASV investori šajā periodā Eiropas akciju ETF fondos ieguldījuši rekordlielus 10,6 miljardus ASV dolāru – aptuveni septiņas reizes vairāk nekā pirms gada. Šī tendence norāda uz pieaugošu interesi un atjaunotu uzticību Eiropas tirgiem, kamēr ASV finanšu tirgos valda svārstīgums. Līdz ar to Eiropa kļūst aizvien pievilcīgāka – īpaši sektoros ar ilgtermiņa izaugsmes perspektīvu un skaidru pieprasījumu, piemēram, aizsardzībā, drošībā, tehnoloģijās un enerģētikā.
Nepieciešamība finansēt Eiropas un Latvijas aizsardzības industriju var pozitīvi ietekmēt kapitāla tirgus attīstību. Nozare attīstībai būs nepieciešami lieli līdzekļi, līdz ar to bez institucionālo un privāto investoru iesaistes neiztikt. Ārvalstu institucionālie investori ir daudz jutīgāki uz īstermiņa tirgus svārstībām, kā arī uz Baltijas reģiona ģeopolitisko risku. Institucionālie investori bieži vien izmanto diversifikācijas stratēģijas, lai mazinātu riskus – nenoteiktību laikā tie bieži vien iegulda tikai savā ieskatā ļoti drošos aktīvos, pie kuriem Baltijas kapitāla tirgū atrodamos diezvai var pieskaitīt. Tajā pat laikā ir atsevišķi investori, kas meklē iespējas un iegulda aktīvos, kas ir nenovērtēti neracionālu baiļu dēļ. Jāsaka gan, ka šādu investoru Baltijas reģionā nav ļoti daudz. Vērtējot nesenās dažādu Baltijas uzņēmu veiktās obligāciju emisijas starptautiskajos tirgos, jāsaka, ka pieprasījums no investoriem ārpus Baltijas reģiona ir pietiekami labs, tiesa, emitentiem ir jāmaksā nedaudz vairāk – atspoguļojot ģeopolitisko risku.
Investori var būt īpaši ieinteresēti ieguldīt uzņēmumos, kas darbojas aizsardzības sektorā, jo tas bieži vien tiek uzskatīts par stabilu un ilgtermiņa investīciju. Aizsardzības vajadzības var palīdzēt arī civiliem uzņēmumiem piesaistīt kapitālu. Civilie uzņēmumi, kas noslēdz ilgtermiņa preču vai pakalpojumu piegāžu līgumus ar aizsardzības sektoru, iegūst lielus uzticamus partnerus, tādējādi padarot savu nākotnes attīstības perspektīvu stabilāku. Tas veicina arī investoru interesi ieguldīt šādos uzņēmumos. Latvijā šis potenciāls vēl tikai tiek apzināts.
Diskusijas par investīciju piesaisti Eiropai sāk pārtapt konkrētos politikas instrumentos, piemēram, jaunas finanšu atbalsta programmas, nodokļu atvieglojumi un deregulācija var radīt vidi, kurā IPO kļūst par pievilcīgu kapitāla piesaistes iespēju. Svarīgi, lai process neapstājas tikai pie diskusijām. Latvijas kontekstā šī pāreja vēl ir ceļa sākumā, taču signāli no valdības ir pozitīvi – piemēram, mērķis palielināt tirgus kapitalizāciju līdz 9% no IKP līdz 2027. gadam liecina par apņēmību veidot konkurētspējīgu un investoriem pievilcīgu kapitāla tirgu. Līdz šim Latvijas uzņēmumi biežāk izvēlas obligāciju emisijas, kas ļauj piesaistīt kapitālu bez līdzīpašnieku piesaistes – tā ir saprotama izvēle reģionā, kur ģeopolitiskā riska uztvere ir augsta. Latvijas kotēto akciju uzņēmumu skaits, saskaņā ar Nasdaq Baltic pieejamo sarakstu, vēl arvien ir zems – vien 13, kamēr, piemēram, Igaunijā tie ir 311. Lai gan Baltijas reģions šobrīd nav pats pievilcīgākais investoriem, Latvijas uzņēmumiem ar pozitīvu naudas plūsmu, relatīvi zemu parādsaistību līmeni un izaugsmes potenciālu kapitāla tirgus joprojām ir reāls instruments.
Uzņēmumiem, kas apsver IPO, ir jābūt finansiāli stabiliem, ar konkurētspējīgu un unikālu produktu, kā arī skaidru izaugsmes stratēģiju. Būtisks aspekts ir arī spēcīga vadības komanda, jo IPO process var būt laikietilpīgs un stratēģiski sarežģīts. Vienlaikus “ideālais brīdis” bieži vien ir tikai ilūzija – tiem uzņēmumiem, kas spēj sagatavoties un rīkoties, pat šodienas izaicinājumu laikā var pavērties iespēja iegūt konkurences priekšrocības un piesaistīt kapitālu izaugsmei pirms citiem. Tāpat kapitāla tirgus attīstība nav tikai ekonomikas instruments – tas ir reputācijas un uzticēšanās jautājums. Lai gan daļa investoru Baltijas tirgu vēl skata caur piesardzības prizmu, mērķtiecīgas reformas, konkrētu sektoru pieprasījums un spēcīgi vietējie uzņēmumi var būt tie stūrakmeņi, kas tuvākajos gados palīdz mainīt šo uztveri. Un tie Latvijas uzņēmumi, kas jau šobrīd demonstrē finanšu stabilitāti un profesionālu pārvaldību, atrodas unikālā pozīcijā, jo IPO vairs nav tikai lielo valstu “rotaļlaukums” – tas ir reāls rīks arī Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas augt, eksportēt un kļūt redzami plašākā investoru kartē. Ieguvēji var būt tie, kas laicīgi gatavojas drosmīgi spert soli tuvāk kapitāla tirgum, kamēr citi vēl gaida "ideālo brīdi".
Interesējies par uzkrājumiem?