Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Tarass Buka, Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs
0:1 – sezonalitāte zaudē. Decembris bija nemierīgs un atšķīrās no tradicionāli pozitīvā decembra sezonalitātes scenārija. Attīstīto tirgu akciju cenas samazinājās par 0,7%, un obligāciju ienesīgumu likmes pieauga sakarā ar nedaudz piesardzīgākām centrālo banku monetārās politikas stimulēšanas prognozēm nākotnē, īpaši ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) prognozēm.
Decembrī centrālo banku monetārās politikas pārmaiņas atbilda tirgus gaidām, bet nākotnes plāni sarūgtināja. Eiropas Centrālā banka (ECB) samazināja procentu likmes par 25 bāzes punktiem un noguldījumu iespējas procentu likmi noteica 3% līmenī. Lai gan 2025. gadā gaidāmi vēl vismaz četri šādi samazinājumi, ECB pārstāvji runā par tuvošanos neitrālajam procentu likmju līmenim (kad tautsaimniecība netiek ne bremzēta, ne stimulēta), kamēr atsevišķu ECB valdes locekļu ieskatā neitrālajai procentu likmei vajadzētu būt 2-2,50% robežās.
Mēneša beigās ASV bāzes procentu likmes, kā gaidīts, tika samazinātas, taču FRS nākotnes plāni samazināt procentu likmes tikai par 50 bāzes punktiem uz īsu brīdi sarūgtināja tirgu (akciju indekss S&P 500 pēc sanāksmes samazinājās par gandrīz 3%, kas bija otrs lielākais kritums 2024. gadā un izmēra ziņā līdzinās kritumam, kas bija vērojams 5. augustā pēc Japānas Bankas paziņojuma par stingrāku monetāro politiku). Decembra mēnesī attīstīto tirgu akciju cenas eiro izteiksmē samazinājās par 0,7%, bet attīstības tirgos un Japānā pieauga vairāk nekā par 1%. Vairums obligāciju indeksu cenas samazinājās aptuveni par 1%, izņemot augsta ienesīguma uzņēmumu obligāciju cenas, kurām bija vēl viens pozitīvs mēnesis. Iespējams, ka 2025. gadā gan ASV, gan Eiropā arvien vairāk tiks runāts par neitrālu procentu likmju līmeni un monetārās politikas atbalsts akciju tirgiem nebūs tik viennozīmīgs kā šogad.
Eiropas politika. Francijā pēc domstarpībām par 2025. gada budžetu decembra sākumā tika atlaista M.Barnjē valdība un par premjerministru uz laiku tika iecelts Fransuā Bairo (tas būs jau ceturtais premjerministrs gada laikā), Francijas un Vācijas valdības obligāciju procentu likmju starpība nedaudz samazinājās (obligācijām ar 10 gadu termiņu – līdz 80 bāzes punktiem), tomēr joprojām ir daudz lielāka nekā gada sākumā. Turklāt Francijā 2023. gadā budžeta deficīts bija 5,5%, eirozonā lielāks deficīts bija reģistrēts vien Itālijā.
2024. gadā pasaulē inflācija samazinājās, centrālās bankas mazināja monetārās politikas ierobežojumus, bet tautsaimniecība un darba tirgus, īpaši ASV, bija negaidīti stabili. Tas radīja labvēlīgu scenāriju visiem riskantajiem aktīviem, ļaujot to cenām strauji pieaugt (akciju indekss S&P 500 +24%, Bitcoin +132%), īstermiņa procentu likmes samazinājās, obligāciju likmju prēmijas sasniedza vēsturiski zemus līmeņus, tāpēc arī obligācijas uzrādīja pozitīvu atdevi (korporatīvo obligāciju indekss +4,7%). Pasaules tirgi nepievērsa uzmanību notiekošajiem vai jaunajiem kariem, nekustamā īpašuma cenu stagnācijai un augstajam jauniešu bezdarba līmenim Ķīnā, kā arī radikāli labējo politisko partiju popularitātei Eiropā.
Tiesa, reģionālo tirgu rezultāti bija atšķirīgi: gada laikā kopējais eirozonas akciju indekss pieauga par +8%, Francijas indekss samazinājās par gandrīz 2%, bet Ķīnas akcijas (eiro izteiksmē) pieauga par +27%. 2024. gadā tirgi bija izaicinoši attiecībā uz ar ESG un ilgtspēju saistītajām akciju stratēģijām: ASV tirgus lielā koncentrācija, kad tirgu virzīja tikai dažu uzņēmumu akcijas, Ķīnas konkurence un iespējama novirzīšanās starp Eiropas un ASV ilgtspējas politiku pēc Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā izraisīja tirgus dalībnieku pieprasījuma samazināšanos pēc šādām stratēģijām (2024. gadā investīcijas Eiropas biržās tirgotajos ieguldījumu fondos (ETF) ar ESG tematiku bija zemākās pēdējo piecu gadu laikā un veidoja tikai 15% no jaunajām investīcijām ETF, salīdzinot ar 65% 2022. gadā), savukārt dažu šādu ieguldījumu stratēģiju rezultāti atpalika no plaša attīstīto akciju tirgu rezultātiem līdz pat 10%.
Luminor pensiju plānu 2024. gada rezultātus lielā mērā noteica pasaules tirgi, un pensiju plānu dalībnieki var lepoties ar vēl vienu ļoti labu ienesīguma gadu: tā, pensiju 2. līmeņa plāns Luminor 16-48, kas iegulda līdz 100% akcijās, 2024. gadā nopelnīja vairāk nekā 23%, savukārt konservatīvās kategorijas pensiju 2. līmeņa plāns Luminor 62-65 (tikai obligāciju ieguldījumi) nopelnīja 4,7%, bet sabalansēto plānu ienesīgums svārstījās starp šiem rādītājiem.
Decembris, visticamāk, ir atklājis dažas no gaidāmajām tendencēm 2025. gadā, jo monetārā politika tuvojas neitrālai, procentu likmju samazināšana palēninās un riskantajiem aktīviem labvēlīgais scenārijs var tuvoties beigām. Ja 2025. gads attīstīsies atbilstoši ilgtermiņa kapitāla tirgus prognozēm, var sagaidīt 5-7% atdevi no akcijām un 3-6% atdevi no obligācijām, taču finanšu tirgi ir svārstīgi un katra gada rezultāti atšķiras gan no vidējiem vēsturiskiem rezultātiem, gan no ilgtermiņa prognozētajiem rezultātiem. Nākamā gada prognozētā tautsaimniecības izaugsme ir samērā zema (saskaņā ar ECB datiem eirozonas reālais IKP 2025. gadā pieaugs tikai par 1,1%), inflācijas mērķis vēl nav sasniegts un bezdarba līmenis mēreni palielinās, tāpēc pat neliela novirze no mērenās tautsaimniecības izaugsmes scenārija var izraisīt recesiju, kas tirgus likviditātes samazināšanās un vēsturiski augstu akciju cenu apstākļos ASV var izraisīt riskanto aktīvu cenu lejupvērstu korekciju. Pesimistiskākie analītiķi paredz, ka S&P 500 akciju indekss var samazināties par 10% vai pat 25%, savukārt lielākā daļa paredz, ka 2025. gadā S&P akciju indekss var pieaugt par 8-13%. Nedaudz skaidrāks scenārijs attiecībā uz fiksēta ienākuma vērtspapīriem: eiro obligāciju pašreizējais ienesīgums ir 2,5-6% (atkarībā no obligāciju riska līmeņa), un ECB joprojām ir apņēmības pilna samazināt procentu likmes, kas var pozitīvi ietekmēt eiro denominēto obligāciju rezultātus 2025.gadā.