Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Rūpes par vidi var īstenot ar salīdzinoši vienkāršiem soļiem savās ikdienas gaitās, piemēram, vairāk pārvietoties bez auto, tostarp izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus, vai mazinot plastmasas izmantošanu ikdienā. Tomēr viens no papildu veidiem, gādājot par klimata pārmaiņu mazināšanu un ilgtspēju, ir savu personīgo finanšu ietekmes uz vidi novērtēšana, tādēļ Luminor bankas ilgtspējas jomas vadītāja Kadri Vundera-Fontana iesaka, kam pievērst uzmanību, lai rūpētos par savu personīgo finanšu — ienākumu, izdevumu un ieguldījumu — ilgtspēju.
Kā norāda K. Vundera-Fontana, būtu vēlams izvērtēt, vai izvēlētais finanšu partneris (banka, apdrošinātājs un citi) rūpējas par ilgtspēju, klimata pārmaiņu mazināšanu, sociālo atbildību un līdzīgiem aspektiem. Arvien vairāk banku un citu finanšu tirgus dalībnieku par būtisku kritēriju izvirza pozitīvas ietekmes uz vidi radīšanu ne tikai savā darbībā, bet arī sagaidot to no saviem partneriem, savukārt ilgtspējas risku pārvaldīšana kļūst par būtisku kritēriju ieguldījumu izvēlē un finansējuma piesaistē klientiem.
Lai noskaidrotu, ko izvēlētā finanšu institūcija dara klimata pārmaiņu mazināšanas labā, viens no variantiem ir apskatīt šīs iestādes ilgtspējas ziņojumu. Tāpat būtiski ir pievērst uzmanību tam, kāda ir, piemēram, bankas ieguldījumu politika, kādās aktivitātēs tā izvēlas ieguldīt vai tieši pretēji — neieguldīt, kāda ir ziņojumā ietvertā siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) intensitāte, kā arī, kādi ir SEG samazināšanas mērķi.
Pēc tam, kad novērtēta sava finanšu partnera ietekme uz vidi un sociālo atbildību, ieteicams pārskatīt arī savas personīgās investīcijas dažādos instrumentos, tostarp obligācijās un akcijās, mēģinot noteikt, kāda ir to ilgtspēja.
Ieguldītāju pieprasījums arvien vairāk nākotnē noteiks piedāvājumu — jo vairāk privātie investori interesēsies par ilgtspējīgiem ieguldījumiem, jo plašāks būs ilgtspējīgu finanšu produktu piedāvājums no uzņēmumiem un aktīvu pārvaldniekiem. Piemēram, ilgtspējīgi ieguldījumi jau šobrīd veido vairāk nekā trešdaļu no kopējiem pasaules pārvaldītajiem aktīviem, un šī summa ar katru gadu pieaug. "Bloomberg" dati liecina, ka aktīvi, kas ņem vērā vides, sociālās atbildības un pārvaldības (ESG) principus, ir sasnieguši 35 triljonus ASV dolāru un, turpinoties līdzšinējām tendencēm, sasniegs 50 triljonus ASV dolāru 2025. gadā.
Tāpat viens no vienkāršākajiem veidiem, kā veikt ieguldījumus ilgtspējīgi, ir izvēlēties atbilstošu pensiju 3. līmeņa plānu. Mūsdienās ir iespējams piemeklēt dažādus ilgtspējīgus pensiju plānus, kuri ilgtermiņā rūpējas, lai personas pensijas kapitāls nonāktu uzņēmumos, kuriem ir salīdzinoši zemi klimata pārmaiņu un vides riski.
Pēc savu finanšu un investīciju izvērtēšanas vajadzētu pievērst uzmanību arī saviem ikdienas paradumiem, tostarp iegādājamās preces vai īpašuma, piemēram, mājokļa, automašīnas vai sadzīves pirkumu ietekmei uz apkārtējo vidi un klimatu kopumā. Kā norāda eksperte, ja katrs iedzīvotājs aprēķinātu, cik daudz līdzekļu, pašam neapzinoties, ikdienā novirza precēs vai pakalpojumos, kas rada emisijas, šie aprēķini noteikti pārsteigtu, liekot aizdomāties par to, cik daudz mēs paši katru dienu varam darīt vai tieši pretēji — nedarīt, lai samazinātu klimata pārmaiņas.
Viens no veidiem, kā katrs var izmērīt savu atstāto “pēdu”, ir izmantot interneta resursos pieejamos tiešsaistes emisiju aprēķina kalkulatorus. Tie galvenokārt palīdz iegūt vispārīgu priekšstatu par savu oglekļa pēdu. Tādi rīki ir, piemēram, Global Footprint Network kalkulators vai ANO Klimata pārmaiņu sekretariāta kalkulators. Piemēram, Positium.ee Ekoloģiskās pēdas kalkulatorā jānorāda mēneša elektroenerģijas, siltumenerģijas un ūdens patēriņš, nobrauktais attālums ar sabiedrisko transportu vai automašīnu un ēšanas paradumi. Šie ir labi palīgi, lai uzzinātu sevis radītās emisijas ikdienā, tomēr finanšu pakalpojumu sniedzēji parasti tās izvērtē plašāk.