Latvijā arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku norēķiniem ar mobilo telefonu, padarot šo maksājumu veidu populārāku nekā vidēji visā Eiropā. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījums¹, 8 % no visiem maksājumiem pie tirdzniecības vietu kasēm Latvijā tiek veikti, izmantojot mobilo telefonu, savukārt eirozonas valstīs vidējais rādītās ir vien 6 %. Šie dati liecina, ka digitālie maksājumi kļūst par arvien ierastāku un pieprasītāku ikdienas norēķinu formu, it īpaši jaunākās paaudzes vidū, analizē un norāda Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.

Maksājumi ar mobilo telefonu vai kādu citu viedierīci ir ērts un ātrs risinājums, kas ļauj aizmirst par tradicionālajiem maksāšanas veidiem un naudas maka līdzi nēsāšanu. Latvijā iedzīvotāji augstu novērtē ērtību un drošību, ko sniedz mobilo viedierīču izmantošana norēķinos – īpaši jaunieši un tehnoloģijās zinoši lietotāji izvēlas veikt pirkumus, izmantojot digitālos makus un maksājumu lietotnes, kas ļauj samaksāt ar viedtālruni vai viedpulksteni, izmantojot biometrisko autentifikāciju.

Bezskaidras naudas maksājumi dominē Latvijas tirgū
Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvija ir tuvu līderu grupai maksājumu veikšanā ar viedierīcēm, taču dažās valstīs šis īpatsvars ir vēl iespaidīgāks, piemēram, Nīderlandē tas sasniedz 19 %, bet Somijā un Īrijā aptuveni 10 %.

Luminor bankas dati liecina, ka maksājumi ar digitālajiem makiem kļūst arvien populārāki – vairāk nekā trešdaļa bankas klientu pievienojuši savas kartes E-Walletam jeb digitālajam makam, šajā vasarā digitālajam makam pievienoto karšu skaits audzis par 21% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Šāda norēķinu metode ir īpaši populāra nelielu ikdienas pirkumu veikšanai līdz 20 eiro apmērā, piemēram, kafejnīcās, pārtikas veikalos vai sabiedriskajā transportā, kur svarīga ir ātra un vienkārša apmaksa.
Lai gan Latvijā mobilo maksājumu popularitāte aug, joprojām visbiežāk iedzīvotāji izvēlas maksājumu kartes kā galveno norēķinu veidu. Latvijā bezskaidras naudas maksājumi veido aptuveni 89 % no visiem darījumiem pie tirdzniecības vietām, kas pārsniedz eirozonas vidējo rādītāju – 84 %. Tas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk dod priekšroku elektroniskiem norēķiniem. Skaidrās naudas īpatsvars Latvijā ir vien 11 %, kas ir zemākais līmenis reģionā, norādot uz pāreju uz digitālo ekonomiku.

Nākotnes perspektīvas
Šāda tendence ir loģiska, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un patērētāju vēlmi pēc drošiem un ērtiem bezkontakta risinājumiem. Turklāt pandēmijas laikā bezskaidras naudas norēķinu popularitāte ievērojami pieauga, veicinot lietotāju pāriešanu uz mobilo maksājumu platformām un bezkontakta kartēm. Tiek prognozēts, ka mobilo maksājumu īpatsvars Latvijā turpinās strauji pieaugt. Uzņēmumi, tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji arvien vairāk integrē digitālos norēķinu risinājumus, piedāvājot klientiem dažādas papildu ērtības, tādā veidā uzlabojot klientu pieredzi, palielinot apkalpošanas ērtumu un nostiprinot uzticību saviem pakalpojumiem.

Tomēr līdz ar ērtībām pieaug arī riski, piemēram, krāpšanas mēģinājumu skaits. Krāpnieki arvien biežāk izmanto tehnoloģijas, lai piekļūtu citu cilvēku maksājumu datiem un veiktu neautorizētus darījumus. Tāpēc būtiski ne tikai izvēlēties drošus un uzticamus maksājumu risinājumus, bet arī ievērot piesardzību – nesniegt piekļuves paroles un biometriskos datus nepazīstamām personām, rūpīgi pārbaudīt saņemtos pieprasījumus un pārliecināties par to patiesumu.

1 ecb.europa.eu