Gints Belēvičs
“Valstis sacenšas ar vidi, ko tās spēj piedāvāt saviem uzņēmumiem,” šodien Latvijas Universitātes organizētajā forumā “Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji” uzsvēra Luminor ekonomists Gints Belēvičs.
“Lai runātu par Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, pirmkārt, ir jārunā par mūsu konkurētspēju globālajos tirgos. Valsts konkurētspēja ir rādītājs, kas ilustrē, ka valsts spēj ģenerēt lielāku labklājību pasaules tirgos, nekā tās konkurenti. Lai gan valstis tiešā veidā savā starpā nesacenšas, to dara valstu uzņēmumi, kas ražo preces vai pakalpojumus, tos pārdod, ģenerē nodokļus un rada darba vietas.”
Valdībai jābūt kā izaicinātājam – jāveicina uzņēmumu produktivitātes paaugstināšana
Jautājumā par to, kādai jābūt valdības lomai nacionālās konkurētspējas veicināšanā, saskaras divi kontrastējoši viedokļi – vieni saka, ka valdībām ir aktīvi jāiesaistās un jāpalīdz savām industrijām, savukārt otri ir pārliecināti, ka valdībai jāpiekopj tā saucamā “Laissez-Faire” politika un jāļauj tirgus spēkiem pašiem rīkoties, jeb, kā ekonomiskā liberālisma pamatlicējs Ādams Smits (Adam Smith) to sauc, – jāļauj neredzamajai rokai veikt savu darbu. Mūsdienās neviens no šiem galējiem uzskatiem nešķiet pareizs. Taisnība varētu būt kaut kur pa vidu. Valdības īstā loma ir būt katalizatoram un izaicinātājam. Tai jāveicina vai pat jāspiež uzņēmumi paaugstināt savu produktivitāti un mērķus, lai virzītos uz augstāku konkurētspēju.
Vai mākslīgais intelekts spēs aizstāt “balto apkaklīšu” darbu?
Arvien augošā tehnoloģiskā attīstība uzdevumu nodefinēt prioritāros attīstības virzienus šobrīd padara daudz grūtāku. Gadsimtu gaitā tehnoloģiskā attīstība ir veicinājusi būtiskas izmaiņas darba tirgū un arī tuvākajās dekādēs vairākas profesijas gandrīz pilnībā izzudīs, bet vietā radīsies citas iespējas.
Daudzi ekonomikas novērotāji atzīst, ka šobrīd mēs atrodamies ceturtās industriālās revolūcijas priekšvakarā. Attīstība un atklājumi tādās agrāk nesaistītās sfērās kā, piemēram, mākslīgais intelekts, robotika, nanotehnoloģijas, 3D printēšana un ģenētika šobrīd sāk veidot savstarpēju sasaisti un papildina viena otru. Tas rada satraukumu, ka tehnoloģiskā attīstība ļauj automatizēt arī līdz šim labi apmaksāto “’balto apkaklīšu” darbu. Cilvēkiem nāksies saskarties ar pārmaiņām vismaz savā profesijā vai nozarē, un tāpēc būs nepieciešams apgūt jaunas prasmes.
Lielākās pārmaiņas joprojām skars mazkvalificētos darbiniekus ar zemu atalgojumu, taču pasargāti nav arī, piemēram, labi apmaksātie finanšu nozares darbinieki, kurus arvien vairāk aizstās mākslīgais intelekts. Lai indivīds veiksmīgi konkurētu nākotnes darba tirgū svarīga būs prasme adaptēties jaunām situācijām, spēt ātri pārkvalificēties, nebaidīties izkāpt no komforta zonas. Tāpat nākotnē augsti novērtēta būs gan iztēle, gan radošums, ko mākslīgajam intelektam iemācīties būs vissarežģītāk.
Valstij straujāk jāsekmē izcila izglītības sistēma un pārdomātas reformas
Lai mēs nākotnē būtu konkurētspējīgi, valdības līmenī ir jāveic vairākas lietas. Par dažām no tām jau ir runāts gadiem, tomēr izmaiņas notiek ļoti lēni. Uzticama tiesiskā vide, prognozējama nodokļu politika un pareizā laikā veikta ekonomikas stimulēšana, kā arī maksimāli atbalstoša pieeja jaunām nozarēm. Tāpat valstij jāiesaistās cilvēkresursu kvalitātes pilnveidošanā ar izcilību izglītības sistēmā, sākot jau no pirmsskolas izglītības iestādēm. Lai ilgtspējīgi attīstītos mums jādomā par nākotnes vīziju un nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā ar jau sasniegto.
Pielikumā – foto no Latvijas Universitātes foruma.
Mediju kontaktiem: Lita Juberte-Krūmiņa