Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, attiecība starp darba samaksu un vidējo pensijas apmēru Latvijā šobrīd sasniedz 54,3 %. Lai arī šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji Eiropā (59 %), tas ir labākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā šī attiecība ir 53,1 %, bet Lietuvā vien 31 %.
Attiecība starp vidējo pensijas apmēru un pirms pensijas saņemto darba samaksu, kas vēl tiek saukta par ienākumu aizvietošanas koeficientu, palīdz novērtēt, cik efektīvi valstī darbojas pensijas sistēma. Šī starpība attēlo to, kādā mērā pensija spēj aizstāt darba samaksu. Piemēram, ja cilvēks pirms pensijas pelnīja 1000 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, tad pie vidējā pensijas apmēra, kas Latvijā ir 54.3 % no darba samaksas, cilvēks, aizejot pensijā, saņems 543 eiro vecuma pensiju. Neskatoties uz to, ka tas ir tuvu EOCD vidējām radītājam, tas tik un tā ir ievērojams ienākumu kritums, turklāt nākotnes prognoze neuzlabojas. Pēc Latvijas bankas prognozes, pie esošās demogrāfiskās situācijas, ienākumu aizvietošanas koeficients turpinās samazināties un nākotnē nepārsniegs 40%. Tāpēc mēs aicinām iedzīvotājus jau savlaicīgi domāt par papildu uzkrājumu veidošanu labestīgām vecumdienām,” norāda Anželika Dobrovoļska, Luminor Pensiju produktu vadītāja.
Salīdzinot ar citām OECD statistikas datos aplūkotajām 49 valstīm, Latvija ir aptuveni pa vidu, taču nedaudz tuvāk zemākajiem rādītājiem. Tomēr nevajadzētu steigties arī ar salīdzināšanu, īpaši ar valstīm, kuras uzrāda augstus ienākumu aizstāšanas koeficientu vidējos rādītājus.
“Piemēram, Indijā un Turcijā šis koeficients ir teju 95 %, kas nozīmē, ka vecuma pensijas apmērs šajās valstīts ir praktiski vienāds ar pirms-pensijas darba samaksu, vienlaikus pensiju sistēmām ir būtiski trūkumi. Turcijas sociālās aizsardzības sistēma izceļas ar lielu un pastāvīgi augošu deficītu, savukārt Indijā vien neliela daļa iedzīvotāju saņem vecuma pensiju. Šie ir tikai divi piemēri, kādēļ nevaram izdarīt viennozīmīgus secinājumus, ka šajās valstīs pensiju sistēma ir labāka par Latvijas. Lai atbilstoši novērtētu situāciju Latvijā, tā būtu jāsalīdzina ar valstīm, kurās arī ir ieviesta vairāku līmeņu pensijas uzkrāšanas sistēma,” piebilst Anželika Dobrovoļska, Luminor Pensiju produktu vadītāja.
Baltijas valstu pensiju sistēmas līdzīgas, taču rezultāti atšķiras
Visās trīs Baltijas valstīs darbojas līdzīgas trīs līmeņu pensiju sistēmas, arī pensijas vecumu robeža ir līdzīga – no 63 līdz 65 gadiem, kas pakāpeniski tiek palielināta, pieaugot vidējā mūža ilgumam. Neraugoties uz šīm līdzībām, pastāv arī atšķirības, kas ietekmē arī pensionāru dzīves līmeni. Ja Latvijā ienākumu aizstāšanas koeficients pēc OECD datiem ir 54,3 %, tad Lietuvā tas ir par vairāk nekā 20 % mazāks – 30,1 %, kamēr Igaunijā – pavisam nedaudz zemāks – 53,1 %.
Baltijas valstīs pensijas uzkrāšanas 1.līmenī piedalās visi strādājošie, kuri maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lietuvā un Igaunijā sociālās apdrošināšanas summa un nostrādātie gadi tiek pārvērsti punktos, savukārt tie, pienākot pensijas vecumam, pēc noteiktiem parametriem tiek pārveidoti naudā. Savukārt Latvijā ir spēkā nosacīta noteikta lieluma iemaksu sistēma, tādēļ visas sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek summētas. Vēl būtiskākas atšķirības ir pensiju 2.līmenī – pretēji Lietuvai, tad Latvijā iemaksas 2.līmenī ir obligātas vairumam strādājošo un sasniedz 6 % no darba samaksas.
Par pensiju vajadzētu parūpēties jau šobrīd
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šobrīd Latvijā pensijas vecumu sasniegušie vīrieši vidēji nodzīvo 14 gadus, bet sievietes – gandrīz 19 gadus. Tas nozīmē, ka pat palielinot pensionēšanās vecumu nākotnē, pensijā būs jāpavada daudzi gadi.
Lai šos gadus nodzīvotu kvalitatīvi un ērti, nevar paļauties tikai uz uzkrājumu 1. un 2. pensiju līmenī. Pie esošās Latvijas pensiju sistēmas labākais veids, kā parūpēties par savu labklājību vecumdienās, ir veidot uzkrājumu arī 3. pensiju līmenī, kas ir brīvprātīgas iemaksas, atvēlot tām tik daudz naudas, cik konkrētajā dzīves posmā var atļauties.