Veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka 15% Latvijas, 13% Igaunijas un 11% Lietuvas iedzīvotāju savu mājokli īrē. No šiem respondentiem visās Baltijas valstīs lielākā daļa būtu gatavi pāriet no īres uz īpašumtiesībām, ja ikmēneša hipotekārā kredīta maksājums būtu līdzvērtīgs mājokļa īres maksai – šādu izvēli izdarīt būtu gatavi lielākā daļa jeb 86% Latvijas, 91% Igaunijas un 88% Lietuvas iedzīvotāju. Turklāt katrā valstī vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju ir pilnīgi pārliecināti, ka veiktu šādu izvēli. Vien tikai neliela daļa iedzīvotāju norāda, ka nebūtu gatavi mainīt īres īpašumu uz privātu – 6% Latvijā, 8% Igaunijā un 9% Lietuvā.
 
Aptaujā tika noskaidrots arī īres maksas līmenis Baltijas valstīs – dati liecina, ka Latvijā iedzīvotāji par īri maksā krietni mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā lielākā daļa īrnieku par īpašumu maksā līdz 400 eiro (88%), savukārt Igaunijā un Lietuvā šāda īres maksa ir statistiski nozīmīgi mazākai iedzīvotāju daļai – 54% Igaunijā un 65% Lietuvā. Igauņi un lietuvieši izteikti biežāk nekā latvieši maksā īri 401-500 eiro un 501-600 eiro apmērā, un Igaunijā īre arī biežāk ir līdz pat 700 eiro. Tādējādi skaidrs, ka kaimiņvalstīs mājokļa īre ir ievērojami dārgāka nekā Latvijā.
 
“Lai gan pēc aptaujas datiem redzam, ka vairums iedzīvotāju būtu gatavi mājokli iegādāties nevis īrēt, ja nemainītos viņu ikmēneša izmaksas, tomēr šāda vēlamā situācija ne vienmēr sakrīt ar realitāti nekustamā īpašuma tirgū. Vidējā īres maksa, kā novērots pēc respondentu atbildēm, šobrīd ir ap 400 eiro, neskaitot komunālos maksājumus. Tā ir līdzvērtīga ikmēneša kredīta maksājumam par mājokli sērijveida dzīvoklī padomju laikā celtā ēkā. Savukārt, ja ir vēlme tikt pie mājokļa jaunā projektā, kredīta ikmēneša maksājums ir būtiski lielāks un sasniedz vidēji 580 eiro. Saprotams, ka daļa īrnieku tieši ikmēneša izmaksu pieauguma dēļ neizvēlas īpašumu iegādāties, jo nereti vēlas mājokli tieši jaunajos projektos un nevar atļauties maksāt vairāk. Lai gan Euribor likme pakāpeniski turpina kristies un tas varētu dot cerību, ka arī ikmēneša kredītmaksājums nākotnē varētu būt mazāki, diemžēl prognozes liecina, ka vienlaikus sāks pieaugt mājokļu cenas, tādēļ nav sagaidāms, ka kopumā izmaksas par mājokļa kredītu varētu sarukt,” norāda Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs. 

*Luminor bankas aptauja Baltijā veikta 2024. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, kopumā aptaujājot 1004 respondentus Latvijā, 1000 respondentus Lietuvā un 1012 respondentus Igaunijā.

Hipotekārais kredīts