Lai gan pēdējie gadi bijuši ģeopolitisko notikumu un ekonomisko izaicinājumu pilni, Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumi kopumā ir bijuši elastīgi, ātri spējuši reaģēt uz ekonomiskās situācijas izmaiņām, un nozarē vērojama izaugsme. Luminor bankas pērn piešķirtais finansējums lauksaimniekiem un mežsaimniekiem sasniedza 46 miljonus eiro, un tas ir pieaugums par ceturtdaļu, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Kā stāsta bankas Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas, visbiežāk lauksaimnieki aizņemas līdzekļus lauksaimniecības tehnikas iegādei – traktoriem, kombainiem, augsnes apstrādes agregātiem, sējmašīnām, miglotājiem u.c. Pērn banka finansējusi 230 traktoru un kombainu iegādi, kas ir par 44% vairāk nekā gadu iepriekš, bet šī gada pirmajos trīs mēnešos finansējums piešķirts 34 lauksaimniecības tehnikas vienību iegādei, liecina Luminor Līzings apkopotā informācija. Savukārt investīciju kredīti aktīvi tiek izmantoti zemes iegādei  vai dažādu ēku būvniecībai, piemēram, kaltēm, graudu glabātavām un tehnikas novietnēm. Šobrīd pieprasīts ir arī finansējums apgrozāmiem līdzekļiem.
 
“Nenoliedzami lauksaimniecības nozarei pēdējie divi gadi ir bijuši labvēlīgi, un arī mūsu bankas piešķirtais finansējums būtiski audzis. Parasti pieprasījums pēc līdzfinansējuma palielinās brīžos, kad pieejams Eiropas Savienības finansējums.  Mūsu novērojumi liecina, ka lauksaimnieku iegādātā tehnika kļūst arvien jaudīgāka un vienlaikus ekonomiskāka, notiek aktīvi saimniecību modernizēšanas uzlabojumi. Vienlaikus tiek novērots arī būtisks lauksaimniecības tehnikas cenu pieaugums, vidēji vienam darījumam izsniegts finansējums ap 142 tūkstošiem eiro. Populārākās lauksaimniecības tehnikas markas ir John Deere, CASE IH un Valtra. Esam gandarīti atbalstīt savus klientus, kas aktīvi darbojas visos reģionos un visdažādākajās lauksaimniecības jomās,” saka Mareks Gurauskas.
 
Visvairāk naudas līdzekļu izsniegts graudkopības un piensaimniecības uzņēmumiem, kā arī saimniecībām, kas nodarbojas ar gaļas lopu audzēšanu. Graudkopji vairāk aizņemas tehnikas iegādei, bet piena lopkopji – būvniecībai. Saskaņā ar bankas datiem, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales piena ražotāji ir aktīvāki kredītņēmēji, bet graudkopji – Zemgalē un Kurzemē.
 
Bankas eksperts norāda, ka finansējums lauksaimniekiem atbalstam ir plaši pieejams un ikviens var vērsties bankā, lai saņemtu konsultācijas un risinājumus uzņēmuma attīstības iespējām, vienlaikus nozarē strādājošiem jārēķinās ar paaugstinātām prasībām pret vides aizsardzību. 
 
“Ilgtspējas un vides aizsardzības jautājumi kļūst arvien aktuālāki, un teju katrā nozarē, tostarp lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, strādājošam uzņēmumam jādomā par ekoloģiskās pēdas nospieduma mazināšanu. Ir jārēķinās, ka nākotnē nozarei varētu tikt ieviestas vēl kādas papildu prasības, kuru neievērošana var atsaukties uz iespēju kredītiestādēs saņemt finansējumu,” saka Mareks Gurauskas.