Pašam savs 4. pensiju līmenis – iespējas, kā veidot papildu uzkrājumus vecumdienām

Papildus trīs pensiju līmeņiem ir vēl daudz iespēju, kā uzkrāt, lai nākotnē sev nodrošinātu pārtikušas vecumdienas. Tomēr papildu ieguldīšanas veidi nevar aizstāt pamata pensiju līmeņus, bet var noderēt kā labs papildinājums – pašam savs 4. pensiju līmenis.

1., 2. un 3. pensiju līmenis ir pamats

Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs  pensiju 2.līmenī ir uzkrājis 3700 eiro. Varētu šķist, ka tas nav daudz, taču jāņem vērā, ka Latvijas pensiju sistēma pastāv mazāk nekā 20 gadus un pensiju 2. līmenis ir obligāts tikai tiem, kas dzimuši pēc 1971. gada. Ar laiku vidējam uzkrājumam vajadzētu pieaugt, pateicoties augošiem iedzīvotāju ienākumiem un, protams, finanšu tirgu ilgtermiņa izaugsmei. 

Ja pensiju 2. līmenī tiek uzkrāti 6% no cilvēka algas, tad pensiju 1.līmenī nonāk 14%. Galvenā atšķirība ir tāda, ka realitātē šie 14% netiek uzkrāti, bet tiek izmantoti šī brīža pensionāru pensijām. Principā pensiju 1. līmenis ir valdības solījums nākotnē izmaksāt cilvēkam pensiju, balstoties uz viņa darba pieredzi un sociālo iemaksu apjomu. 

1. un 2. līmeņa pensijai kopā vajadzētu veidot aptuveni 40% no cilvēka vidējās algas darba dzīves laikā. Tas ir labs pamats pensijai, taču ar to nebūs gana, lai vecumdienās varētu dzīvot pirmspensijas līmenī. Tāpēc ir radīts 3. pensiju līmenis – profesionāli izveidots ieguldījumu portfelis, kas ikvienam nodrošina iespēju investēt finanšu tirgos bez jebkādas pieredzes un zināšanām. Turklāt valsts piedāvā saņemt ienākuma nodokļa atmaksu par pensiju 3. līmenī veiktajām iemaksām, un šobrīd tie ir 20%. Nav viegli atrast tādu ieguldījumu instrumentu, kas nodrošinātu tikpat labvēlīgus nosacījumus kā pensiju 3. līmenis. Tomēr, ja ir pietiekami resursi, ir ieteicams audzēt savu labklājību arī ar papildu ieguldījumiem jeb veidot savu pensiju 4. līmeni. Tas ir optimālākais veids, kā parūpēties par nodrošinātām vecumdienām un labu dzīves kvalitāti. 

Kur cilvēki iegulda naudu?

Pazīstamākais ieguldījumu veids ir akcijas – Latvijas iedzīvotāju vidū populārākās ir vietējo uzņēmumu vai pazīstamu ārzemju uzņēmumu akcijas, kā arī ASV akciju tirgus. Bieži tiek ieguldīts arī ieguldījumu fondos, kurus galvenokārt izvēlas tie klienti, kas saņēmuši konsultāciju bankā vai kuriem pašiem ir nelielas zināšanas ieguldījumu jomā.

Populāri ir kļuvuši arī biržā tirgotie fondi jeb ETF – lielākoties tāpēc, ka tiem ir zemas komisijas maksas un tie nodrošina iespēju ieguldīt konkrētā reģionā un veidot savu ieguldījumu portfeli dažādās aktīvu kategorijās. 
Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, bieži tiek ieguldīts arī nekustamajā īpašumā. Daudzi to uzskata par drošāko tāpēc, ka tas ir taustāms un acīmredzams ieguldījums. Tā ir laba izvēle, taču ir nepieciešami salīdzinoši lieli līdzekļi, lai iegādātos īpašumus. Tāpat jāņem vērā, ka iegādājoties mājokli sev, tas ir labs ieguldījums nākotnē, bet tas nenesīs  pastāvīgus ienākumus vecumdienās. Tāpēc, lai no īpašuma varētu gūt ienākumus, ir jāiegādājas, piemēram, telpas vai dzīvoklis, ko var izīrēt. 

Dārgmetāli, māksla un numismātika vairāk ir piemērota ekspertiem

Lai pasargātu sevi no negatīvām finanšu tirgus svārstībām, cilvēki bieži iegādājas dārgmetālus, piemēram, zeltu. Taču, lai finanšu tirgus krituma gadījumā tas kalpotu kā risku samazināšanas instruments, šim dārgmetālam jābūt fiziski cilvēka īpašumā. Dārgmetāli nesniedz regulāru atdevi, kā, piemēram, dividendes, tāpēc tos nav vērts iegādāties lielā apjomā. Tie var palīdzēt nodrošināties pret inflāciju un ar laiku tos var pārdot par augstāku cenu, taču lielākus ieguldījumus ieteicams veikt tādos aktīvos, kas rada vērtību. 

Investīcijas mākslā un numismātikā jeb monētās ieteicams veikt jomas ekspertiem, jo nepastāv vienotu standartu, kā veiksmīgi ieguldīt šajās jomās. Tas prasa daudz zināšanu un izpratni par to, kādi mākslas darbi vai monētas ar laiku iegūs lielāku vērtību. 

Latvieši ir drīzāk konservatīvi ieguldītāji

Latvijas iedzīvotāji visbiežāk veido uzkrājumus krājkontus, taču to nevar dēvēt par īstu ieguldījumu, jo procenti, ko piedāvā krājkonts, ir ļoti mazi. Piemēram, ja krājkontā tiek glabāta nauda, tās vērtība ar laiku kritīsies inflācijas dēļ – viss kļūst dārgāks un tā par šo summu ar laiku var atļauties arvien mazāk. Tāpēc nav ieteicams kavēties ar ieguldījumiem vai aktīvu iegādi, bet labāk konsultēties ar ekspertiem, lai saprastu labākās ieguldījumu iespējas. 

Ar ko sākt?

Nav tā, ka ieguldīt var tikai tie, kam ir daudz naudas. Var sākt arī ar 20 eiro, un šajā gadījumā prātīgāk būs tos ieguldīt pensiju 3. līmenī. Ja var atļauties atlikt vairāk nekā 50 eiro, var izvēlēties arī ieguldījumu fondos. Laba izvēle ir regulārās iemaksas, jo šādi ieguldījumi ir ilgstoši un disciplinēti. Turklāt, veicot regulārās iemaksas, nav tik ļoti jāuztraucas par tirgus kritumiem, jo tajā laikā cenas kļūst pievilcīgākas un savā īpašumā var iegūt vairāk instrumentu vai fondu daļu. Lai saprastu, kāds ieguldījumu veids ir vispiemērotākais, ikviens var vērsties pie finanšu konsultantiem, kas palīdzēs labāk izprast investīciju tirgu, nenobīties no cenu vai tirgus svārstībām un nepieņemt impulsīvus lēmumus. 

Regulāri ieguldījumi ir īstais ceļš, lai vairotu savus līdzekļus, un to var izmēģināt ikviens. Svarīgākais ir sākt – jo agrākā vecumā cilvēks sāk ieguldīt, jo vairāk var uzkrāt labākai dzīvei vecumdienās.