Pieteikšanās mājokļa kredītam: ko un kāpēc banka vēlas zināt par klientu?

Kādi dati ir svarīgi bankai?

Būtiskākais, kas bankai jāzina, lai varētu izvērtēt kredīta pieteikumu, ir klienta ienākumi, izdevumi, finanšu saistības un kredītvēsture. Daļu no šīs informācijas banka var iegūt no dažādiem reģistriem, taču, lai tas būtu iespējams, klientam vispirms jāsniedz bankai apliecinājumi un piekrišanas attiecībā uz viņa datu apstrādi un datu pārbaudi minētajos reģistros. Papildu vispārējiem personas datiem bankai nepieciešams zināt arī informāciju par personas ģimenes stāvokli, apgādājamo skaitu, izglītības līmeni un darba attiecībām, jo visi šie faktori var ietekmēt kredīta apmēru un klienta spēju veikt kredītmaksājumus.

Lai būtu pārliecība, ka klients varēs ilgtermiņā uzņemties kredītsaistības, banka izvērtē arī viņa ienākumu avotu stabilitāti – kāda ir klienta profesija, cik ilgs ir darba stāžs, kādā nozarē strādā, vai viegli ir atrast darbu šajā jomā. Ja klients saņem ienākumus no paša pārvaldīta uzņēmuma, banka var pieprasīt arī papildu informāciju par uzņēmumu.

Lai aprēķinātu maksimālo pieejamo aizdevuma summu, ir svarīgi, lai klients kredīta pieteikumā norādītu visus oficiālos ienākumu avotus. Tostarp, piemēram, ienākumus no īpašuma izīrēšanas, pabalstus un dividendes.

Luminor eksperts norāda, ka visi dati, ko klients sniedz bankai, ir noslēpums un banka tos neizpauž un neizmanto citiem mērķiem, kā vienīgi konkrētā kredīta pieteikuma izskatīšanai un bankas privātuma politikā norādītajiem mērķiem.

Kur banka var iegūt informāciju par klienta finansiālo stāvokli?

Izvērtējot kredīta pieteikumu, banka pārskata klienta pēdējo sešu mēnešu konta izrakstu – ienākumus un izdevumus –, lai pārliecinātos, vai klientam ir pietiekami daudz brīvu naudas līdzekļu, lai varētu segt ikmēneša kredītmaksājumus. Ja konta izrakstā redzams, ka klientam ir grūtības veikt maksājumus, vai paradās citi riski, banka var atteikt kredīta izsniegšanu, līdz brīdim, kad tiek sakārtota naudas plūsma.

Papildu šai informācijai banka pārbauda centralizētajās datubāzēs pieejamo informāciju, piemēram, Kredītinformācijas biroju un Latvijas Bankas kredītu reģistra informāciju. Kredītu izvērtēšanas procesā tiek vērtēti ne tikai kavējumi par kredītiem, bet arī jebkādas citas kavētas uzņemtās saistības. Arī informācija par klienta ienākumiem tiek pārbaudīta kādā no centralizētajiem reģistriem.

Banka ar klientu pārrunā visus iespējamos riskus un uzkrājumu nozīmi, lai abas puses būtu drošas, ka klientam neradīsies grūtības veikt maksājumus arī gadījumā, ja klients zaudētu darbu, ja paaugstinātos procentu likmes vai notiktu ekonomikas svārstības.

Banka neinteresējas par pirkumiem un citu personisku informāciju

Reizēm klienti baidās, ka banka uz viņiem skatīsies ar aizdomām, ja konta izrakstā būs redzami tēriņi spēļu zālēs, bāros, naktsklubos vai loterijas biļešu iegāde. Taču patiesībā banka konta izrakstos ņem vērā tikai patiešām riskantas un aizdomīgas tendences – piemēram, ja redzams, ka klients spēļu zāles apmeklē regulāri un tērē tajās ievērojamu daļu no naudas līdzekļiem, jo tas var liecināt par risku nokļūt finanšu grūtībās. 

Arī atkārtota ātro kredītu izmantošana, lai segtu esošos aizdevumus vai citus parādus, var norādīt uz finanšu problēmām, tāpēc banka var lūgt paskaidrot, kādam mērķim aizdevumi ņemti un vai konkrētajā gadījumā tas bijis labākais risinājums. Vienreiz ņemts un savlaicīgi atmaksāts ātrais kredīts visdrīzāk neietekmē klienta kredītspēju, taču atkārtota šādu kredītu izmantošana un problēmas ar to atmaksu var likt bankai apšaubīt klienta spēju tikt galā ar jaunu aizdevumu.